"Diemžēl Saeima pieņēma šādu likumu," samaksāt 15 eiro par maksājuma paziņojumu tomēr nāksies
foto: Shutterstock
Kāpēc mūsdienu digitālajā laikmetā jāmaksā par paziņojuma izsūtīšanu?
Bizness un ekonomika

"Diemžēl Saeima pieņēma šādu likumu," samaksāt 15 eiro par maksājuma paziņojumu tomēr nāksies

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Nesen kļuva zināms, ka tagad būs jāmaksā 15 eiro gadā par paziņojuma saņemšanu par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas nepieciešamību. TV24 raidījumā "Ziņu TOP" to komentēja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Ļoti dīvaini, ka digitālajā laikmetā par paziņojumu par nepieciešamību samaksāt nekustamā īpašuma nodokli jāmaksā papildu nauda. Taču tagad tā ir mūsu īstenība. "Diemžēl mēs redzam, ka Saeima ir pieņēmusi tādu likumu, saskaņā ar kuru katram nekustamā īpašuma īpašniekam ir jāapmaksā 15 eiro liela nodeva par šo paziņojumu, ja vien starp pašvaldību un nekustamā īpašuma īpašnieku nav citas vienošanās," sacīja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Lange skaidro, ka šis jautājums ir apspriests pašvaldībā un šobrīd situācija ir tāda, ka pirmais maksājums diemžēl būs jāveic. Taču pašvaldība apņemas līdz gada beigām darīt visu, lai šo maksu samazinātu un nonāktu pie saprātīga risinājuma, saskaņā ar kuru šī maksa nedrīkst būt 15 eiro. Tiks izstrādāta sistēma, kas ļaus tiem, kuri vēlas, saņemt šo paziņojumu pa e-pastu: "Mēs izstrādāsim šo mehānismu. Skaidrs, ka šāda maksājuma paziņojuma nosūtīšana digitālā veidā acīmredzami nemaksā 15 eiro."

Tikmēr ar portālu Jauns.lv sazinājās Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons, kurš paskaidroja:

"Raidījuma vadītājs diemžēl nekorekti pieteicis jautājumu, norādot, ka būs jāmaksā par nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu sagatavošanu un saņemšanu. Par to nav bijis un nebūs jāmaksā. Atbilde tika sniegta par paziņojumiem saistībā ar zemes lietošanas maksu, kas ir pavisam cita tēma. Proti, ir runa par gadījumiem, kad dzīvoklis pieder iedzīvotājam, bet zeme vēl nav privatizēta un pieder pašvaldībai."

Rīgas domes skaidrojums:

Saskaņā ar likuma grozījumiem*, zemes likumiskās lietošanas lietotājam - būves īpašniekam, ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.

Zemes likumiskā lietošana nozīmē, ka būves īpašniekam uz likuma pamata ir tiesības lietot zemi, ciktāl tā nepieciešama īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Savukārt zemes īpašniekam ir tiesības saņemt un būves īpašniekam ir likumā noteikts pienākums maksāt lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām.

Ja būves īpašnieks un zemes īpašnieks nav rakstiski vienojušies citādi, likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 eiro gadā.

Tāpat likums nosaka, ka maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas gadā katrs būves īpašnieks (kopīpašnieks, dzīvokļa īpašuma īpašnieks) sedz 15 eiro apmērā. Tas nonāk zemes īpašnieka rīcībā, kas var būt gan publiska persona (pašvaldība), gan privātpersona (privātpersona vai privāto tiesību juridiska persona).

Ar Satversmes tiesas 2023. gada 2. maija spriedumu šāds likumiskās lietošanas maksas apmērs atzīts par tādu, kas nepilda atlīdzības funkciju. Satversmes tiesa uzskatīja, ka pašreizējā lietošanas maksas apmēra noteikšanā nav ņemti vērā izdevumi, kas samazina zemes īpašnieka ienākumu no lietošanā nodotās zemes (papildu administrēšanas izdevumi un tiesvedības izdevumi, ja būves īpašnieks lietošanas maksu labprātīgi nemaksā, kā arī nodokļi, kas zemes īpašniekam jāmaksā no saņemtās lietošanas maksas).

Satversmes tiesa nav konstatējusi, ka zemes lietošanas maksas apmērs pildītu atlīdzības funkciju tikai un vienīgi tad, ja tiktu pārskatīti pilnīgi visi spriedumā minētie aspekti (papildu administrēšanas izdevumi un tiesvedības izdevumi, nodokļi, kas zemes īpašniekam jāmaksā no saņemtās lietošanas maksas, kadastrālo vērtību bāzes). Tie visi ir tikuši izvērtēti, un ar likumprojektu likumisko lietošanas tiesību tiesiskais regulējums tiek pilnveidots atsevišķos aspektos, mazinot slogu zemes īpašniekiem, vienlaikus saglabājot tiesību un pienākumu saprātīgu līdzsvaru konkrētajās tiesiskajās attiecībās iesaistīto pušu starpā, tādējādi nodrošinot Satversmes tiesas sprieduma izpildi.

Grozījumi likumā, ar ko ieviests jaunais tiesību institūts – zemes likumiskā lietošana – tika pieņemti 2021. gadā, paredzot vairāk nekā divus gadus pārejas periodu līdz zemes likumiskā lietošanas maksa  2024. gada 1. janvārī stājās spēkā attiecībā uz pašvaldībai piederošajiem zemesgabaliem.

Pašvaldība ir publiska persona un kārtību, kādā publiska persona īsteno zemes likumiskās lietošanas attiecības, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar noteikumiem, par apbūvēta zemesgabala likumisko lietošanu publiskas personas institūcija, kuras valdījumā vai pārvaldīšanā (īpašumā) ir attiecīgais zemesgabals, būves īpašniekam (dzīvokļa īpašniekam, kopīpašniekiem) nosūta maksāšanas paziņojumu vai rēķinu, kas sagatavots atbilstoši noteikumos noteiktajām prasībām.

Tādējādi personām, kurām ir pienākums maksāt zemes likumisko lietošanas maksu par Rīgas pašvaldības īpašumā, valdījumā vai piekritībā esošiem zemesgabaliem, pašvaldība nosūta zemes likumiskās lietošanas maksas rēķinus, kuros ir norādīts gan apmaksas termiņš, gan informācija par norēķinu kontu, uz kuru ir veicama samaksa, tāpat arī cita informācija, kas attiecas uz šo maksājumu.

Tāpat pašvaldība zemes lietotājiem tuvākajā laikā nosūtīs rēķinus par maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksām 15 eiro gadā.

*Likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38.panta otrā daļa.
** Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumi Nr. 350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" 8.2 punkts.