"Nedrīkst tā spēlēties ar biznesu!" Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure brīdina, kas var notikt, ja valsts neuzklausīs uzņēmējus

No 1. septembra ir stājušies spēkā noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā pārtikas tirdzniecības vietās jāizvieto norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, lai uzlabotu pārtikas pircēju informētību par iegādājamo produktu izcelsmes valsti. Kādu prognozējat ietekmi uz pārtikas ražotājiem - vai pieaugs vietējās pārtikas patēriņš?

Mērķis, ko valdība un Zemkopības ministrija ar šiem grozījumiem vēlas panākt, noteikti ir labs un apsveicams, bet nezinām, vai tas šādā veidā tiks sasniegts. Mēs piekrītam, ka ir jāizmēģina visas iespējas un varianti, lai veikalu plauktos palielinātu vietējo pārtikas preču īpatsvaru. Jautājums par ražotājvalsts norādi gan ir mazliet sarežģītāks, nekā sākotnēji varētu šķist. Ne jau velti valdības protokollēmumā tika dots uzdevums Zemkopības ministrijai kopīgi ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru veikt izvērtējumu par pārtikas produktu ražotājvalsts norāžu ietekmi uz patērētāju izvēli un tirgus attīstību un zemkopības ministram līdz 2025. gada 1. jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par izvērtējuma rezultātiem.

Runa ir par produktivitāti, efektivitāti un mūsu ražotāju konkurētspēju. Trešo valstu tirgos, uz kuriem savu preci eksportē mūsu lielie pārtikas ražotāji, nereti Latvijas vārds neko daudz neizsaka, bet lielu uzticību produkta kvalitātei dod norāde, ka produkts ražots Eiropas Savienībā (ES). Latvijas veikalos, ja ir uzraksts, ka produkts ražots ES, tad pēc jaunā likuma būs rakstīts, ka valsts nav zināma, jo ES nav valsts. Tas nav pareizi, jo ES ir augstas kvalitātes kritēriji - kāpēc jāraksta, ka valsts nav zināma? Ja šo noteikumu dēļ kādam ražotājam būs jāmaina iepakojums, tas būs lieks birokrātisks un izdevumu slogs, kas mazinās Latvijas pārtikas konkurētspēju eksporta tirgos. Ir jāatrod kompromiss, lai vilks paēdis, bet kaza dzīva. Mūsu piedāvājums bija norādīt, ka produkts ir ražots ES dalībvalstī. Pagaidām tas netika sadzirdēts, jo likuma spēks ir lielāks nekā Ministru kabineta noteikumiem. Jautājums pagaidām ir atklāts, un uzskatām, ka šo normu ir nepieciešams mainīt.

Kāda ir situācija veikalos pēc 1. septembra?

Ir daudz nianšu. Šobrīd ir pārejas periods, un tirgotājiem tiks piemērots tikai aizrādījums, ja kaut kas nebūs pareizi. No pārbaudošo institūciju puses nekādas soda sankcijas nebūs. Gaidīsim pārejas perioda beigas. Skaidrs, ka vienā dienā šo jautājumu sakārtot nevar, bet sagaidām, ka tirgotāji pie precēm norādīs izcelsmi un noradīs to pareizi. Pašlaik situācija ir labāka, bet ne visur un visās vietās. Virziens ir pareizs, bet, protams, ir nepieciešami vēl uzlabojumi.

Nav arī noslēpums, ka daži Latvijas ražotāji atsevišķus produktus koncerna ietvaros ražo ārpus Latvijas, piemēram, kaimiņvalstīs. Kā šos ražotājus ietekmēs jaunās izmaiņas? Vai kopumā tam būs pozitīva ietekme uz Latvijas pārtikas ražotājiem?

Varam lepoties, ka ražojam pārtiku ne tikai Baltijas valstīm, bet arī Skandināvijai, Eiropai un citām valstīm. Līdz ar to ceram, ka pircēju lojalitāte Latvijas preču zīmoliem un produktiem nemainīsies, neskatoties uz to, kur konkrēto produktu ražo. Mūsu lielie uzņēmumi, kuriem ir ražotnes vairākās valstīs, protams, izvērtē, kurā ražotnē konkrēto produktu var saražot efektīvāk, labāk un par zemākām cenām. Jo lielākas ir ražošanas partijas un specializācija, jo augstāka būs produktivitāte. Iespējams, patērētājiem ir vairāk jāskaidro, kāpēc tā notiek. Par to, kāda ietekme būs uz Latvijas pārtikas ražotājiem, vislabāk jau būs vaicāt viņiem pašiem.

Esmu runājusi ar Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrību, un viņu vadītājs minēja, ka daudziem pircējiem septembrī var būt pārsteigums, ka visu laiku pircis it kā Latvijā ražotu alu, bet patiesībā - alu no kaimiņvalsts.

Tas ir jājautā konkrētam ražotājam. Kā jau minēju, katrs uzņēmums izvērtē, kur produktu var saražot par zemākām izmaksām ar to pašu kvalitāti un kur to var izdarīt produktīvāk un efektīvāk.

Vai un kā tas varētu turpmāk ietekmēt ražotāju un lielveikalu attiecības? Vai varētu palielināties vietējās pārtikas īpatsvars veikalu plauktos?

Tirgus lomu sadalījumā jau šie noteikumi neko nemainīs, un lielākā tirgus vara tāpat paliks lielveikalu rokās. Man nešķiet, ka attiecības būtiski mainīsies. Vēlos uzsvērt, ka Latvijas preču īpatsvaru lielveikali varētu palielināt arī brīvprātīgi, nevis gaidot kādus normatīvus uzstādījumus. Mēs vienmēr ceram un sagaidām, ka veikalos būs vairāk Latvijas preču, turklāt par līdzvērtīgām cenām.

Runājot par valdības darbu pie nodokļu reformas, ir paziņots, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu. Kā pārtikas ražošanas uzņēmumi vērtē plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas?

Tas, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemami. Divus gadus pie reformas dažādās apakšgrupās tika piesaistīti speciālisti, finansisti, grāmatveži, kas ir milzīgs privātā biznesa resurss. Pēc diviem gadiem, kad jau izpētījām, kuru scenāriju varētu ņemt, pēkšņi parādās jocīgs scenārijs, kas paredz birokrātijas palielinājumu. Situācija uzņēmumiem bija pilnīgi šokējoša, jo par to netika runāts iepriekš. Arī atklātības aspekts saistībā ar nodokļiem ir zem katras kritikas. Nevar tā spēlēties ar biznesu, jo tas ir analītisks un loģisks process, kurā skaidrība ir nepieciešama gadam diviem trijiem, lai varētu visu sabalansēt. Visā šajā procesā ir jābūt atklātībai un ir jāieklausās tajā, ko saka darba devēji, jo mēs jau maksājam nodokļus. Mēs esam kategoriski iestājušies par to, ka, ja biznesu neuzklausīs un nevirzīsies uz to, lai uzņēmumi paaugstinātu savu konkurētspēju un produktivitāti, mēs varam arī rīkoties drastiski.

Piemēram?

Skatoties kopumā uz visu bildi, daudzas ražotnes var pārcelties arī uz kaimiņvalstīm. Mēs līdz šim esam darījuši visu, lai globālos ražotājus atvilinātu ražot pie mums, bet šajā situācijā, ka nodokļu likmes un darbaspēka nodokļi ir visaugstākie Baltijā, kredītlikmes arī ir visaugstākās... Kopumā vide neizskatās tik pievilcīga. Bizness ir ļoti pragmatisks, un sarēķināts, ka saražot vienu produktu Polijā vai kādā citā kaimiņvalstī sanāk lētāk. Šāda veida lēmumus uzņēmumi var pieņemt pat nedēļas laikā. Cerams, ka situācija uzlabosies un biznesa vide kļūs labāka.

Un kā vērtējat pēdējo piedāvājumu?

Pēdējais Finanšu ministrijas piedāvātais variants, kurš ir pārrunāts un izdiskutēts gan ar darba devējiem, gan koalīcijas partneriem, ir, varētu teikt, tāds kompromisa veidojums. Tas gan nav tik slikts kā iepriekšējie priekšlikumi, bet nevar teikt, ka tas dos biznesa izrāvienu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Vēl jau nevar zināt, kāds būs galīgais rezultāts pēc tam, kad tiks nodots apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā.

Kāda šobrīd ir situācija ar izejvielu cenām, un kā tas ietekmē Latvijas ražotājus? ANO pasaules pārtikas cenu indekss jūlijā ir sācis samazināties, kas ļauj cerēt uz zemākām izejvielu cenām un attiecīgi zemākām cenām arī veikalu plauktos. Vai starp to nevar vilkt vienādības zīmi? Kas Latvijas ražotājus gala produktu cenu ziņā ietekmē visvairāk?

Produkta cenu veido daudz un dažādas komponentes. Ja skatāmies globāli, tad ir skaidrs, ka būtiska ietekme ir gan ģeopolitiskajiem, gan laikapstākļiem un ražai. Ir tiesa, ka ANO pasaules pārtikas cenu indekss jūlijā ir sācis samazināties, taču samazinājums nav visās produktu grupās, un bez izejvielām ir vēl citas cenu veidojošās pozīcijas, piemēram, darbaspēks, kura izmaksas ir palielinājušās vismaz par 10%. Arī gaļas cenas ir pieaugušas ar divciparu skaitli. Piena iepirkumu cenām ir 14% pieaugums, cukura, kafijas cenas ir pieaugušas, salīdzinot ar iepriekšējā gada periodu. Nav skaidrības par Ukrainas kukurūzas piegādēm, kas arī ietekmēs mūsu ražotājus.

Turpmākais ir ļoti atkarīgs gan no laikapstākļu situācijas, gan ģeopolitiskajiem apstākļiem. Lai arī dažas izejvielas palikušas lētākas, darbaspēka sadārdzinājums ir vismaz par divciparu skaitli. Produkta cena sastāv no ļoti daudzām pozīcijām, un, ja kaut kas paliek lētāks, tad kaut kas paliek arī daudz dārgāks. Viena no tām ir darbaspēka izmaksas, nodokļi. Nodokļu sistēmā vēl arvien ir lielas neskaidrības - kāds tiks pieņemts budžets Latvijai, kāds būs nodokļu slogs biznesam, piemēram, vai slimības lapām būs kaut nedaudz uzlabojumi, lai tuvotos Lietuvas un Igaunijas līmenim. Tāpat redzēsim, kādas būs kreditēšanas iespējas. Latvijā kredītprocenti, lai varētu attīstīt uzņēmumu, ir daudz lielāki nekā kaimiņvalstīs, un var teikt, ka dārgākie Eiropā. Cerams, ka jaunā "Indexo" banka kaut nedaudz sašūpos tirgu un uzlabos konkurenci banku vidū. Arī loģistikas izmaksas nav samazinājušās, tirgotāju prasības nav samazinājušās, tādēļ nedomāju, ka ražotāji varēs būtiski samazināt produktu cenas. Bez šaubām, būs akcijas, un tās arī atspoguļos šo dažu izejvielu cenu kritumu. Skatīsimies, kā tirgotāji veidos savu piecenojumu.

Runājot par piecenojumu - kādi ir pārtikas ražotāju secinājumi pēc Konkurences padomes ziņojumiem par pārtikas preču uzcenojumu mazumtirdzniecības veikalos Latvijā un pēc tam sekojošajām diskusijām? Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOPS) vadītājs nesen intervijā LETA teica, ka īsti nekā situācija nav uzlabojusies, kļūstot vēl sliktāk, joprojām Latvijas ražotāju precēm ir uzcenojumi pat 150-300% apmērā.

Konkurences padome ir vienīgā oficiālā iestāde, kas spēj izpētīt piecenojuma politiku, ko savulaik kopā ar Zemkopības ministriju lūdzām darīt. Runāt ir viens, bet vajag redzēt reālus faktus. Pētījums reāli parādīja, kāda situācija ir tirgū, un to, ka daudziem vietējiem produktiem ir lielāks piecenojums nekā importam. Ja veikala plauktā ir divi līdzīgi sieri, bet importa siers ir par vairākiem eiro lētāks, tad skaidrs, ka deviņi no desmit pircējiem paņems lētāko. Ja uzcenojums būs adekvāts un cenas līdzvērtīgas, tad mūsu pircējs izvēlēsies vietējo preci, jo lojalitāte Latvijā ražotai pārtikai ir un ir augsta.

Katrs pārtikas ražotājs jau pats vislabāk redz, cik maksā viņu ražotā produkcija lielveikalos, tikai ražotājs nevar to ietekmēt, var tikai rekomendēt tirgotājam, bet vai to ņems vērā, tas jau ir tirgotāja ziņā. Tādēļ arī lūdzām Konkurences padomi izpētīt situāciju, un guvām tam apstiprinājumu, ka daudziem vietējiem, patērētāju mīlētiem produktiem piecenojums ir augstāks nekā importam.

Zemkopības ministrija kopā ar Konkurences padomi veido digitālo rīku. Arī mēs un LOSP esam iekļauti darba grupā par šī rīka izveidi. Tad arī skatīsimies, kas būtu piemērots risinājums, lai maksimāli objektīvi varētu redzēt piecenojumu. Bet tirgotājiem arī būtu jāpadomā - ja viņi veido savu biznesu Latvijā, saņem peļņu Latvijā, tad kāpēc viņi vietējām precēm liek lielāku piecenojumu, bet poļu precēm zemāku? Lai atbalstītu Polijas ražotāju? Tāpat jautājums ir par privātajām preču zīmēm - ir pilnīgi neadekvāti, ka viens un tas pats produkts ar ražotāja zīmolu tiek pārdots daudz dārgāk nekā tas pats produkts ar lielveikala privāto preču zīmi. Produkts ir viens un tas pats, bet cenu atšķirība liela. Tas arī nav godīgi.

Gaidām, kad lielveikali vietējo preču uzcenojumus samazinās, pieņemot, ka izmaiņas var prasīt zināmu laiku. Ja no ražotājiem saņemsim signālus, ka augstie uzcenojumi saglabājas, būsim spiesti vēlreiz vērsties Konkurences padomē pēc palīdzības, kādā veidā var panākt objektīvu un vienādu piecenojumu vietējiem un importa ražojumiem. Mēs neprasām mazāku uzcenojumu, bet prasām līdzvērtīgu piecenojumu ar importa produktu.

Kad būs gatavs digitālais rīks?

Zemkopības ministrijai kopā ar Ekonomikas ministriju un Konkurences padomi risinājums ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā līdz gada beigām.

Minējāt kreditēšanas nepieejamību un augstās likmes uzņēmumiem. Uzņēmēji pērn atlika daudzu attīstības plānu realizāciju, gaidot, kad ECB sāks samazināt procentu likmes. Jūnija sākumā šāds lēmums tika pieņemts. Protams, ne uzreiz, bet tas ir licis pārtikas ražotājiem atsākt domāt par attīstību?

Var jau pārkreditēties un meklēt iespējas, bet tas nav tik vienkārši. Bankas ir nogaidošas, jo nezina, vai būs virspeļņas nodoklis. Ja būs virspeļņas nodoklis, tad bankas spekulē ar to, ka nebūs resursu kredītiem, tādējādi tās nesteidzas ar kredītprocentu samazināšanu. Labā ziņa ir tā, ka ražotājiem ir ļoti daudz dažādu ES atbalsta instrumentu - gan jauniem produktiem, digitālajiem rīkiem, eksportam. Tas viss ir jāapgūst, ko mūsu uzņēmumi aktīvi arī dara un piedalās. Mēs ceram, ka tas palīdzēs arī eksportam, jo Latvijas tirgus ir tik liels, cik ir, bet, ja grib attīstīties un nodrošināt biznesa ilgtspēju, tad ir jāeksportē. Atbalsts tam ir.

No Atveseļošanās fonda?

No daudzām aploksnēm - gan no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, gan kompetenču centriem, gan klasteriem, arī no Lauku atbalsta dienesta. Katram uzņēmumam ir jāizvērtē, kāds atbalsta veids ir ērtāks, pieejamāks un efektīvāks. Nauda ir, uzņēmumiem tikai vajag "pieliekties un paņemt".

Protams, arī bankām ir sava birokrātija. Piemēram, jaunās taksonomijas prasības, kas nozīmē, ka bankai ir jāpārbauda uzņēmuma ilgtspēja un vai ir pietiekami "zaļš". Uzņēmumam ir vajadzīga sertifikācija. Domāju, ka arī tādēļ kreditēšana nav atbalstoša, jo bankām ir jāpilda prasības, kuras no Eiropas tiek pieprasītas, bankas, savukārt, to pieprasa uzņēmumiem. Bankās kredītprocenti ir lielāki nekā Igaunijā un Lietuvā, kā dēļ mūsu konkurētspēja ir zemāka. Tādēļ uzņēmumi joprojām izturas piesardzīgi par attīstību un investīcijām. Kad būs skaidrība par virspeļņas nodokli, tad varbūt redzēsim kādas reālākas kustības attiecībā uz kredītu apjomiem un kredītprocentiem.

Kāds varētu būt skaidrojums tam, ka Latvijā ir augstākās procentlikmes?

Skaidrojuma tam nav. Tas jāprasa bankām. Mums bankas pelna vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Vai mūsu banku apetīte ir lielāka vai konkurence zemāka? Daudzi uzņēmēji saka, ka vienkāršāk ir atvērt kontu un strādāt ar Lietuvas vai Igaunijas banku.

Kā šobrīd veicas Latvijas pārtikas produktu eksportētājiem, zinot to, ka jau otro gadu galvenajos eksporta tirgos nav izaugsmes?

Mēs turamies un ceram, ka eksporta apjomi šogad būs lielāki nekā pagājušajā gadā. Tendences eksportā ir pozitīvas. Tas, ko mēs šogad esam novērojuši, ka ražotāji vairāk izmanto atbalsta iespējas dalībai starptautiskās izstādēs. Ar cerībām raugos, ka ieguldītais darbs dos rezultātus un šogad eksportā redzēsim pieaugumu - neceram uz pieaugumu ar divciparu skaitli, bet tomēr uz pieaugumu.

Kādas ir tendences eksporta tirgos - vai Eiropas tirgū ir jūtamas kādas pozitīvas tendences?

Eiropas tirgos katra valsts savu tirgu aizsargā pēc iespējas vairāk, redzot tendences ekonomikā. Savukārt trešajās valstīs eksports ir specifisks un grūtāks - katram uzņēmumam ir jāielaužas tirgū, jāsaprot nianses, viņiem ir savas prasības - pat iepakojumam ne tikai pašam produktam un tā garšas niansēm. Produkts un garša, kas mums var likties ļoti patīkama, citā tirgū var būt pilnīgi nepieņemama. Eksportā uz trešajām valstīm tirgus izpēte, mārketinga izstrāde un savas nišas apzināšana ir visgrūtākais. Ja tas izdodas, tad eksports aiziet. Jāpatur gan prātā, ka pie optimistiskākā scenārija jaunu tirgu iekarošana un rezultātu sasniegšana prasa vismaz pusgadu.

Šovasar ES oficiāli sāka pievienošanās sarunas ar Ukrainu. Kā Latvijas pārtikas ražotājus ietekmēs Ukrainas pievienošanās ES tirgum?

Karā Ukrainu atbalsta ļoti daudzi Latvijas ražotāji, kas regulāri sūta savas preces, ražo arī armijas pārtiku. Viennozīmīgi Latvijas ražotāji Ukrainu atbalsta daudz, atbalsta regulāri, apzinīgi un sirsnīgi. Daudziem uzņēmumiem Ukrainā pirms kara bija savi biznesi, kas vairs jau nepastāv.

Ja runājam par Krievijas un Baltkrievijas preču importu, tad esam kategoriski pret. Ja spējām aizliegt ievest graudus, tad kāpēc nevaram aizliegt ievest pārtiku. Mums pat ir veikali - pati redzēju veikalu, kuram ir izkārtne "Krievijas preces". Tālāk vairs nav kur... Vai mēs paši nevaram sevi apgādāt? Pilnībā varam! Vienīgi, ja tikai Latvija aizliedz pārtikas importu no Krievijas un Baltkrievijas, tad mēs to darīsim kā vientuļa sala. Mums kopā būtu aktīvāk jārīkojas, lai visā Eiropā aizliegtu pārtikas preču importu no Krievijas un Baltkrievijas.

Savukārt attiecībā uz Ukrainas pievienošanos ES, esam par to, bet, lai Ukraina būtu līdzvērtīgā statusā kā mēs, nevis ar dempinga cenām. Ar dempinga cenām mēs izkonkurējam savu produktu. Mēs esam par to, lai Ukraina pievienotos, bet ar līdzvērtīgu muitas uzcenojumu, līdzvērtīgām cenām, un kvalitātes prasības būtu tādas pašas kā ES.