TSI 25 gadi: no miljona dolāru parāda līdz starptautiskam atzinumam

Tikai nedaudzi zina, ka pirms 25 gadiem TSI piedzima ārkārtīgi ātri, divu nedēļu laikā. Augstskola par savu dzimšanas dienu uzskata 1999. gada 6. septembri, kad tā tika reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. Pirms tam deviņstāvu ēkā toreizējā Lomonosova ielā 1 (tagad Lauvas ielā 2) atradās valsts “Rīgas Aviācijas universitāte” (RAU). 1999. gada augusta beigās kļuva zināms Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmums par RAU likvidāciju. “Tas bija šoks mums visiem – vairākiem simtiem darbinieku un pieciem tūkstošiem studentu. Mēs gatavojāmies mācību gadam,” stāsta bijušais RAU prorektors, viens no TSI dibinātājiem un pirmais prezidents, Senāta priekšsēdētājs, profesors Igors Kabaškins. Pat pēc tam, kad kļuva zināms par RAU likvidāciju, reflektanti turpināja pieteikties studijām, jo ticēja, ka universitāte nepazudīs. Jaunas, privātas augstskolas dzimšanu tajā pašā vietā palīdzēja veicināt... miljons dolāru parāds. Šo naudu RAU saņēma no bankas “Parex”. Universitātes likvidācijas brīdī valsts apmaiņā pret parādu nodeva bankai ēku. Profesoram Kabaškinam un viņa kolēģiem izdevās vienoties ar banku par akciju sabiedrības “Transporta un sakaru institūts” kopīgu dibināšanu. Pēc tam TSI aptuveni 10 gadus atmaksāja bankai parādu. Tā jaunā augstskola ieguva (saglabāja) ēku ar īpaši vēsturi. Taču no materiālā kapitāla nekā cita nebija. Grāmatas bibliotēkai, katrs dators, nemaz nerunājot par zinātnisko laboratoriju aprīkojumu – tas viss parādījās laika gaitā.

Taču TSI bija milzīgs cilvēku un intelektuālais kapitāls. Tas ļāva divu nedēļu laikā sagatavot visus nepieciešamos dokumentus augstskolas un 11 augstākās izglītības studiju programmu licencēšanai. Izglītības un zinātnes ministrijā TSI pasniedzējiem paziņoja, ka parasti vienas programmas licencēšanas sagatavošana prasa aptuveni gadu.

“Mēneša laikā mums izdevās atrisināt visus organizatoriskos, juridiskos un politiskos jautājumus. Šo laiku es joprojām dažkārt redzu sapņos. Kad domāju par to, cik daudziem cilvēkiem esam radījuši darbavietas un cik studentu esam apmācījuši, man šķiet, ka tas ir vērtīgākais, ko esmu darījis savā dzīvē,” dalās profesors Kabaškins.

TSI ir vienīgā privātā augstskola Latvijā, kas tika dibināta uz klasiskās universitātes bāzes. Visi pirmo gadu pasniedzēji bija ieguvuši fundamentālo tehnisko izglītību, un gadu garumā ir nodevuši savu pieredzi jaunākajai kolēģu paaudzei. Tas ļāva no paša sākuma izveidot TSI ne tikai bakalaura, bet arī maģistra programmas, kas toreiz bija unikāls gadījums privāto augstskolu starpā. Pēc vairākiem gadiem TSI tika atvērta arī doktorantūras pirmā programma. TSI valdes priekšsēdētāja, profesore Irina Jackiva atzīmē, ka doktorantūra tostarp ir veids kā “audzināt” nākamo izcilo TSI pasniedzēju paaudzi.

2001. gadā TSI ieguva no Izglītības un zinātnes ministrijas beztermiņa akreditāciju kā augstākās izglītības iestāde. Priekšā bija daudz ārējo un iekšējo izaicinājumu, kā arī sasniegumu – 2008. gada ekonomiskā krīze, akcionāru maiņa, Covid-19 pandēmija...

2009. gads kļuva par nozīmīgu TSI vēsturē, jo tika izveidots un akreditēts Latvijas Civilās aviācijas aģentūrā TSI Aviācijas profesionālais un akadēmiskais centrs (APAC). Faktiski aviācijas profesionālās izglītības virzienu augstskolā nācās attīstīt no nulles. Šogad APAC centram, kas piedāvā apgūt dažāda veida profesionālās aviācijas programmas un kursus, aprit 15 gadi. Studiju augsto kvalitāti apliecina, piemēram, fakts, ka jau septiņus gadus pēc kārtas TSI uzvar Nacionālās aizsardzības akadēmijas rīkotā konkursā un apmāca kadetus, kuri specializējas aviācijā.

2013. gadā sasniegumi zinātniskajā jomā ierindoja TSI starp 10 labākajām Latvijas zinātniskajām institūcijām. Šo atzinumu sniedza starptautisko ekspertu komisija novērtējumā, ko organizēja IZM. “Mēs šajā desmitniekā bijām vienīgie privātuzņēmuma statusā, visi pārējie bija valsts organizācijas. Tas bija pārsteigums visiem – mums, ministrijai un visiem pārējiem. Šis vērtējums bija ļoti augsts, kas pavēra jaunas iespējas un uzlika arī jaunus pienākumus. Tajā brīdī TSI pirmoreiz parādīja mūsu ministrijai un visai sabiedrībai savu spēku un iespējas,” pasvītro TSI rektors Juris Kanels.

Zinātniski-pētnieciski projekti no pirmās dienas bija svarīga TSI darbības sastāvdaļa, skaidro TSI valdes priekšsēdētāja, profesore I.Jackiva, jo tie palīdz pasniedzējiem attīstīt savas kompetences, piedaloties starptautiskos projektos ar kolēģiem no pasaules lielākajām un labākajām augstskolām. Tas palīdz sekot līdzi aktuālākajām zinātnes un tehnoloģiju tendencēm, pieaicināt uz vieslekcijām un konferencēm vadošos pētniekus un, galu galā – sniegt studentiem labākās zināšanas un pieredzi.

2020. gads TSI vēsturē bija notikumu pilns. Piektdienā, 13. martā, valdība pieņēma lēmumu par mājsēdi sakarā ar Covid-19 pandēmiju. Tika ierobežota pārvietošanās un arī aizliegtas klātienes mācības. Pirmdien, 16. martā, TSI pēc saraksta notika gandrīz visas nodarbības – attālināti. Cik zināms, ne visām augstskolām izdevās tikpat ātri pielāgoties situācijai. TSI rektors atceras: “Viss studiju process tika nemitīgi uzraudzīts. Kovids, kaut gan bija izaicinājums visiem, parādīja mūsu sagatavotības līmeni, mācību procesa organizāciju dažādos apstākļos, spēju reaģēt, rūpēties par studentiem un censties maksimāli nodrošināt studentiem to, kas viņiem pienākas”. Jāatzīst, ka TSI šajā sakarā jau bija ievērojama pieredze, jo tā bija viena no pirmajām augstskolām Latvijā, kas sāka piedāvāt tālmācības studiju programmas un izveidoja attiecīgu tehnisko un metodoloģisko bāzi.

Tāpat 2020. gadā TSI noslēdza vienošanos par stratēģisko partnerību ar universitāti Lielbritānijā, Rietumanglijas Universitāti Bristolē (UWE Bristol). Rezultātā TSI ir viena no retajām augstskolām Latvijā, kur reāli strādā dubultā diploma vienošanās. TSI sadarbībā ar UWE Bristol piedāvā jau trīs dubultā diploma programmas, un pirmie absolventi jau ir saņēmuši gan Latvijas, gan Lielbritānijas augstākās izglītības diplomus. Visi plāni par sadarbību ar UWE Bristol tika iezīmēti īsi pirms mājsēdes sākuma, un tāpat bija ambiciozi. Tāpēc šo plānu īstenošana neskatoties uz negaidītajām grūtībām ir viena no lietām, ar kurām TSI komanda patiesi lepojas.

Starptautiskā sadarbība un multikulturālas vides radīšana ir viena no TSI prioritātēm. Šobrīd augstskolā studē cilvēki no 43 ārvalstīm. “Mūsu studenti ir dažādi, viņiem katram ir sava mentalitāte, ko dažkārt ir grūti saprast. Bet mums ir jācienā cita kultūra, cita valoda, jāspēj dzīvot un attīstīties telpā, kurā tās ir apvienotas. Citādi mūsdienu pasaulē nav iespējams veidot starptautisku karjeru. Papildus zināšanām laba augstskola sniedz arī kontaktu loku, ar kuriem vēlāk var veidot kopīgu biznesu, pie kuriem var vērsties pēc atbalsta. Tā dod iespēju veidot komandu, atrast domubiedrus,” uzskata Irina Jackiva. Tāpat studenti iegūst starptautisko pieredzi, apmeklējot lekcijas, ko lasa pasniedzēji no dažādām pasaules valstīm.

Kaut gan TSI ir tehniskā augstskola, visu procesu un sasniegumu centrā ir cilvēki: rūpes par vislabākās komandas izveidošanu un saglabāšanu. Kas, savukārt, ļauj sniegt studentiem individuālu pieeju un gandrīz ģimenisku sajūtu studiju laikā. “Mēs cenšamies saprast, kā katram studentam trūkst, lai gūtu panākumus, un cenšamies viņiem to piedāvāt. Mūsu kā augstskolas uzdevums ir palīdzēt ikvienam, kas pie mums ierodas, realizēt savu potenciālu,” saka profesore Irina Jackiva. TSI rektors atbalsta kolēģi: “Es vēršos pie visiem Latvijas nākamo studentu vecākiem: esiet droši, ja jūsu bērni atnāks uz TSI, mēs absolūti par visiem viņiem rūpēsimies, neviens nebūs atstāts pašplūsmā, neviens nebūs aizmirsts. Mēs zināsim, kā viņi mācās, kādas ir viņu sekmes un problēmas”.

TSI tiecas saglabāt klasiskās universitātes tradīcijas un fundamentālo pieeju, savienojot to ar ciešu sadarbību ar darba devējiem, lai saprastu to vajadzības pēc profesionāļiem. Mērķis ir turpināt piedāvāt kvalitatīvas studiju programmas STEM, aviācijas, transporta un loģistikas un uzņēmējdarbības vadības nozarēs. “Es nezinu, kāda būs dzīve vēl pēc 25 gadiem, bet es esmu drošs, ka TSI pastāvēs. Kā Rainis teica: “Pastāvēs, kas izmainīsies”. Viena no mūsu stiprajām pusēm ir mūsu atvērtība inovācijām, gatavība mainīties, mācīties pašiem, lai mēs varētu būt interesanti un pievilcīgi studentiem. Mainās dzīve, sabiedrība, arī darba devēji un viņu prasības, arī pašu studentu prasības pēc izglītības. Lai atbilstu darba devēju vajadzībām, mums vajadzēs iemācīties sagatavot speciālistus maksimāli ātri un ar ļoti specifiskām zināšanām un prasmēm. Tādēļ būs jāveido jaunas apmācības sistēmas, kas balstās uz modernām tehnoloģijām”, dalās ar savu nākotnes skatījumu Juris Kanels.

Transporta un sakaru institūta komanda savā 25. jubilejas gadā no sirds pateicas visiem, kas palīdzēja izveidot, attīstīt un saglabāt šo augstskolu.