Kamēr valsts meklē, kur ietaupīt, par 34 miljoniem pārbūvēs Saeimas namu

Metu konkursā sešu pretendentu sacensībā uzvarējis “DR arhitekti” un “Palast Architekts” piedāvājums. Pirmo trīs vietu ieguvējiem paredzētas naudas balvas – attiecīgi 40 000, 30 000 un 20 000 eiro.

Gandrīz vai brūk un jūk

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa paudusi, ka tagad tiks slēgts līgums ar par projekta izstrādi, tā gaitā vērtēs vēsturisko aspektu, jo jāņem vērā, kas var parādīties, atsedzot kultūrslāni.

Tiks aprēķinātas precīzas būvniecības izmaksas un pieņemts lēmums, kā veikt būvniecību. Parlaments 2027. gadā pārcelsies uz Latvijas Bankas ēku Valdemāra ielā, un tajā laikā sāksies priekšdarbi Saeimas nama pārbūvei.

“Valsts nekustamo īpašumu” pārstāvji norāda, ka nams ir tehniski sliktā stāvoklī, tostarp daļu telpu atļauts izmantot ne ilgāk kā līdz 2027. gada beigām, tādēļ ir nepieciešams veikt kompleksus pārbūves un restaurācijas darbus.

Liela telpu grupa virs Sarkanās zāles jau ir slēgta, deputāti žēlojas par sliktu ventilāciju, 40 gadu vecu apkures sistēmu, pat apgaismojums neesot labs. Pārbūves laikā paredzēts uzlabot energoefektivitāti, ieviest mūsdienīgus vides pieejamības risinājumus.

Jālauž ēkas drūmums

Projektam izveidota konsultatīvā padome, kurā piedalās pārstāvji no Saeimas administrācijas, “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, Arhitektu savienības, Restauratoru biedrības, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Finanšu ministrijas, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Amatniecības kameras, Dizaina padomes un drošības iestādēm.

Konsultatīvās padomes vadītāja, Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce uzsver, ka nedrīkst šai ēkai pieiet ar eiroremonta skatījumu, bet jādomā par simbolisko nozīmi. “Nepieciešams pārlauzt ēkas drūmumu, telpu nomāktību. Arī esošā sēžu zāle nav slikta, bet tajā iekodētais gars neatbilst tiem uzstādījumiem, ko gribētu sagaidīt un redzēt,” Lāci citē LETA.

Par šo projektu spriests jau dažus gadus, tagad gala termiņš pagarināts līdz 2030. gada 31. decembrim. Valdība precizējusi piešķirtā finansējuma apguvi pa gadiem, nemainot kopējo piešķirto finansējumu 34 083 692 eiro apmērā.

Arhitektu cunfte nāk ar protestu

“DR arhitekti” īpašnieks ir Dāvids Rubins, “Palast Architects” patiesie labuma guvēji – Normunds Zitmanis un Juris Bērziņš. Viņi nelaida garām iespēju, kamēr gandrīz 20 arhitektu biroji, tostarp “Sarma&Norde” arhitekti, “Arhis arhitekti”, “J. Pogas birojs” un citi, dalību šajā konkursā raksturoja kā ētikas un profesionālas rīcības kodeksa pārkāpumu, arhitekta pašcieņu un profesionālo vidi degradējošu rīcību.

Sašutuma iemesls – uzvarētājiem nav ļauts pašiem piedalīties savas ieceres īstenošanā. “Valsts nekustamie īpašumi” aizbildinājās, ka Saeimas nama atjaunošana saistīta ar drošību, tāpēc šis konkurss atšķiroties no citiem, kuros uzvarētājs iegūst tiesības izstrādāt arī būvprojektu. Atliek domāt, ka katrs celtnieks, kurš ņems rokā ķelli šajā objektā, būs ar pielaidi valsts noslēpumam.

Celts kā bruņniecības nams

Sākotnēji tagadējā Saeimas ēka uzbūvēta kā Vidzemes bruņniecības nams 1867. gadā pēc baltvācu arhitekta Roberta Pflūga un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Baumaņa projekta.

1922. gada 7. novembrī šeit notika pirmā Saeimas sēde. Pēc Kārļa Ulmaņa valsts apvērsuma te iekārtoja Valsts prezidenta administratīvos dienestus, 1940. gadā, sākoties padomju okupācijai, ēku nodeva Latvijas PSR Augstākajai padomei. Otrā pasaules kara laikā šeit atradās vācu policijas un SS augstākā pārvalde Ostlandē jeb Austrumu zemēs.