Šobrīd cīnāmies par izdzīvošanu: viesnīcu un restorānu nozare ceļ trauksmi
Kamēr valdība vēl tikai spriež, vai ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas uzņēmumiem, Latvijas ēdināšanas un viesmīlības nozare piedzīvo sarežģītu periodu, kas nozīmīgi kavē tās attīstību un konkurētspēju.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš portālam Jauns.lv norāda, ka visa viesmīlības nozare Latvijā šobrīd saskaras ar vairākiem izaicinājumiem.
"Pēcpandēmijas perioda sekas, augstās energoresursu cenas, pieaugošās izejvielu izmaksas un darbaspēka izmaksu kāpums ir radījuši ievērojamu spiedienu uz uzņēmumu rentabilitāti. Papildus tam, Latvijas darbaspēka nodokļu likmes ir augstākas nekā pārējās Baltijas valstīs, kas apgrūtina uzņēmumu konkurētspēju un kavē attīstību. Šie faktori kopā rada vidi, kurā uzņēmumi cīnās par izdzīvošanu,” norāda Kalniņš.
Viņš uzsver, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem ēdināšanas nozarei ir augstās darbaspēka izmaksas un nodokļu slogs.
"Darbaspēka izmaksas Latvijā ir būtiski palielinājušās, un augstās nodokļu likmes padara situāciju vēl sarežģītāku. Papildus tam, ēdināšanas uzņēmumi saskaras ar augstām enerģijas un izejvielu izmaksām, kas ierobežo spēju piedāvāt konkurētspējīgas cenas un saglabāt peļņu. Lai nodrošinātu nozares ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešami mērķtiecīgi politiski risinājumi,” norāda Kalniņš.
Vaicāts, kā viņš vērtē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā tiem ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10 līdz 15 procentus no apgrozījuma, viņš norāda, ka, lai arī šāds priekšlikums ir apsvēršanas vērts, nozari nevajadzētu dalīt.
"Es uzskatu, ka nedrīkst dalīt nozari tajos, kas saņem samazināto likmi, un tajos, kas nesaņem, jo šādu modeli ieviest ir sarežģīti un tas tikai vairotu birokrātiju un administrēšanu. Ir būtiski ieviest samazināto PVN likmi visai ēdināšanas nozarei kā to ir izdarījušas vairums Eiropas Savienības valstu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem un vienkāršotu administratīvo procesu,” portālam norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents.
Kalniņš uzsver, ka samazinātā PVN likme būtu nozīmīgs solis, lai uzlabotu nozares konkurētspēju, padarot pakalpojumus pieejamākus gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem, kā arī mazinātu ēnu ekonomikas apmērus. "Šāda pieeja dotu pozitīvu signālu nozares dalībniekiem par valdības apņemšanos atbalstīt ēdināšanas nozari un veicināt tās ilgtspējīgu attīstību. Kopumā šāda politika ne tikai atvieglotu nozares izdzīvošanu, bet arī veicinātu tās izaugsmi un konkurētspēju ilgtermiņā.”
Kā zināms, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir aicinājusi uz samazinātās 12% pievienotā vērtības nodokļa likmes piemērošanu atsevišķiem ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma. Uzņēmumiem, kuriem darbaspēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.
Finanšu ministrija gan ir norādījusi, ka neatbalsta PVN samazinātās likmes piemērošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem pēc noteiktiem kritērijiem, skaidrojot, ka šādas samazinātās likmes piemērošana radīs nesamērīgu administratīvo slogu gan pakalpojuma sniedzējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī radīs nodokļu saistību izpildes riskus.
Savukārt Ekonomikas ministrijas ieskatā būtu piemērojama vienota PVN samazinātā likme visai nozarei.
Jāatzīmē, ka ēdinātāji jau vairākkārt aicinājuši noteikt PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, taču līdz pat šim brīdim priekšlikums nav atbalstīts.
