FOTO: lūk, kā no iekšpuses izskatās leģendām apvītais Maskavas nams, kur gadiem ilgi darbojās krievu aktīvisti

Saeima, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, jau 11. janvārī paziņoja, ka nacionalizēs plaši apspriesto "Maskavas namu", norādot, ka iegūtos līdzekļus plāno ziedot Ukrainai. Valsts drošības dienests tajā pat dienā ziņoja, ka "telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai".

Nu pārdošanas process beidzot iesācies, jo VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ ) izsludinājuši izsoli nekustamajam īpašumam Marijas ielā 7 ar sākuma cenu 3,57 miljoni eiro. Tiesa, jaunajam īpašniekam nāksies rēķināties, ka namā ik gadu jāiegulda arī paprāva naudas summa - nama ikgadējās uzturēšanas izmaksas aplēstas 495 395 eiro apmērā.

Kultūras pili uzbūvē kinoteātra “Progress” vietā

Marijas (agrāk – Suvorova) iela 1965. gadā (kreisajā pusē vīd kinoteātra “Progress” ēka, kuras vietā uzbūvēja Dzelzceļnieku kultūras namu).

Padomju laika enciklopēdijās varam lasīt, ka “Baltijas dzelzceļa Rīgas filiāles Dzelzceļnieku kultūras pils ir Latvijas lielākā darba kolektīva kultūras iestādes ēka.” Un tāda tā ir arī joprojām, kaut arī daudzi pāris gadu desmitus pēc tās nodošanas Krievijas režīmam tajā izvairījušies spert savu kāju.

Ēku pabeidza celt 1976. gadā, kaut gan pirmā ieceres par tās nepieciešamību radās desmit gadus iepriekš, kad vēl pa Marijas (padomju okupācijas laikā – Suvorova) ielu kursēja tramvajs. Vietā, kur uzcēla kultūras namu (Marijas un Alfrēda Kalniņa ielu stūrī) līdz tam atradās arī dzelzceļnieku pārziņā esoša kultūras iestāde – kinoteātris “Progress”. Bet tas atradās 19. gadsimta beigās celtā savu laiku nokalpojošā divstāvu ēkā, kuras vietā nu bija nepieciešama jauna būve.

1966. gadā Rīgas arhitektam Markam Siņicam no Baltijas Dzelzceļa projektēšanas institūta tika uzdots izstrādāt šīs ēkas paplašināšanas projektu, izveidojot kinoteātri un koncertzāli ar 600 skatītāju vietām, bibliotēku, kafejnīcu un kultūras darba telpām. Taču pēc inženiertehniskās ekspertīzes atklājās, ka 19. gadsimta beigās celto ēku nav iespējams izmantot. Nelielā vieta neļāva šeit masveidā projektēt ēku, taču tuvums centram un stacijai pārliecināja Baltijas dzelzceļa vadību par labu projektēšanas turpināšanai šajā vietā. Arhitekts plānoja augsta blīvuma ēku.

Sākotnēji būvniecību bija plānots sākt 1968. gadā un pabeigt 1970. gadā, taču projektu nācās atlikt. 1972. gadā tika pabeigts ēkas betona karkass un uzsākti iekšdarbi. Ēku cēla Dzelzceļu pārvaldes celtniecības trests un šo četru/piecu stāvu ēku pabeidza būvēt pēc četriem gadiem.

Vai nama tiešais saimnieks bijis Vladimirs Putins?

Ēkas "Maskavas nams" īpašuma tiesības līdz šim bija nostiprinātas uz Maskavas pilsētas īpašuma departamenta vārda. Maskavas nama juridiskās pārstāvniecības pienākumus vēsturiski pilda Maskavas pilsētas īpašuma departamentam piederošā AS "Maskavas kultūras un biznesa centrs Maskavas nams", kopš 2020.gada - ārvalsts komersanta pārstāvniecība "Maskavas pilsētas unitārais uzņēmums "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs"", kurai zemesgrāmatā nostiprināta nekustamā īpašuma lietojuma tiesība uz nenoteiktu laiku. Abu šo juridisko veidojumu struktūra ir saistīta ar tiešu Krievijas un attiecīgi Maskavas pilsētas ietekmi.

Maskavas pilsētas īpašumu departaments ir Maskavas pilsētas valdības pakļautībā esoša struktūrvienība, kuru pārvalda Maskavas pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins. Savukārt par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko īpašnieku uzskatāms Krievijas prezidents Vladimirs Putins.