Populārākie mīti un fakti par elektroauto
Lai arī šobrīd jau viens procents no Latvijas kopējā autoparka ir elektroauto, joprojām netrūkst mītu par elektromobīļu lietošanu ikdienā. Lielākoties tie balstās nepamatotos aizspriedumos, skaidro Latvijas Elektroauto biedrības līdzdibinātājs Jānis Bekers.
Šā gada 1. jūlijā Latvijā reģistrēti 7549 elektroauto, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati. Pirms gada, 2023.gada jūlijā, bija reģistrēti 5101 elektromobīļi. Gada laikā pieaugums ir par 2448 auto jeb 48%. Jaunu tehnoloģiju strauja ienākšana patērētāju ikdienā nāk ‘roku rokā’ ar dažādiem mītiem un aizspriedumiem.
Mīts # 1: elektroauto ir ‘jūtīgi’ pret sliktiem laika apstākļiem
“Laikapstākļi nekādi neietekmē to, vai mašīna ir braucama!” uzsver Latvijas Elektroauto biedrības pārstāvis. “Elektroauto var gan uzlādēt, gan braukt lietainā vai sniegotā laikā. Atšķirībā no iekšdedzes automašīnām pat visbargākajā salā mašīna uzsāks savu darbību, kā arī no peļķu izbraukšanas nav jābaidās. Dažādām mašīnām ir dažādas rekomendācijas par to, cik dziļi ūdenī var braukt, piemēram, “Nissan Leaf” līdz pat 70 cm dziļumā. Ja vien ūdens nesmeļas salonā, tad viss būs kārtībā, jo sistēma ir hermētiski noslēgta,” atzimē Bekers.
Mīts # 2: elektroauto nevar aizbraukt tālu ar vienu uzlādi
Auto akumulatoru tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, šodien iespējams ātrās uzlādes stacijās auto uzlādēt 20 minūšu laikā 200 (un pat vairāk) kilometru tālam ceļam. “Eleport” uzlādes tīkla Latvijā vadītājs Kārlis Mendziņš ir pārliecināts, ka elektroauto akumulatoru mūžs realitātē bieži pārsniedz paša auto dzīves cikla ilgumu: „Statistika liecina, ka baterijas degradācija par tikai 10% iestājas brīdī, kad ir nobraukts virs 300 tūkstošiem kilometru. Un pat tad akumulatora ietilpība ir 90% no sākotnējās. Pasaulē vidēji jebkurš auto savā mūžā nobrauc ap 250 tūkstošiem kilometru, kas nozīmē, ka dzīves beigās elektroauto baterija vēl būs pietiekami ietilpīga un lietojama. Der iegaumēt arī to, ka bojājuma gadījumā nebūs jāmaina visa baterija, bet tikai tās bojātā daļa. Elektroauto akumulators līdzinās šokolādes tāfelītei, kas sastāv no daudziem klucīšiem. Bojājuma gadījumā ‘vainīgo’ klucīti izņem ārā, nomaina pret jaunu, un auto var braukt tālāk.”
Mīts # 3: elektroauto ir dārgāki nekā benzīna auto
Vispopulārākais mīts saistībā ar elektroauto ir apgalvojums par to augsto cenu salīdzinājumā ar automašīnām ar iekšdedzes dzinēju. “SEB līzings” vadītājs Renārs Vīksna: “Iegādes cena elektroauto var būt līdz 10 – 20% augstāka. Taču, vērtējot no privātpersonas prizmas, ja mēs esam Latvijā un gribam sev jaunu elektroauto, šos pašus 10 - 15% kompensē valsts piešķirtais līdzfinansējums. Ja skatās ekspluatācijas izmaksas, tad tās kopumā būs zemākas. Piemēram, elektroauto gadījumā ir būtiski zemākas auto regulāro apkopju izmaksas (nav nepieciešams veikt eļļas vai ar dzinēju saistīto filtru maiņas), kā arī īpašniekiem tiek piešķirti vairāki atvieglojumi no valsts puses – nav jāmaksā ceļu ekspluatācijas nodoklis, kā arī Rīgā pašvaldības stāvvietas ir bezmaksas. Kā papildus ieguvums ir iespēja izmantot sabiedriskā transporta joslu, kas labi noder sastrēgumu stundās. Vispār, lai kādā dzīves situācijā šis auto tiek izmantots, apkopes izmaksas elektroauto kopumā būs zemākas. Tad seko ikdienišķās lietas, ko cilvēks var arī pats aprēķināt un salīdzināt – piemēram, izmaksas par degvielu salīdzinājumā ar izmaksām par elektrību. Līdz ar to praktiski vienīgā pozīcija, kur elektroauto ir dārgāks par salīdzināmu iekšdedzes dzinēja auto, ir pirmreizējās auto iegādes iemaksas. Bet arī tā ir tikai šībrīža situācija, un uzskatāmi redzams, ka šis process mainās.”
Mīts # 4: vāja uzlādes infrastruktūra
Pēdējos gados uzlādes tīkls ir strauji paplašinājies, šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 300 ātrās uzlādes pieslēgvietu. “Braukt pa Latviju ir salīdzinoši vienkārši, jo ik pēc 30 – 40 km ir ātrā uzlādes stacija. Galvenais ir laicīgi noskaidrot vietas, kurās atrodas stacijas, jo tās nav tik uzkrītošas kā benzīntanki. Parasti jau pašā mašīnā ir iebūvēta navigācijas sistēma ar visām aktuālajām uzlādes vietām,” norāda Jānis Bekers.
Mīts # 5: Īss akumulatora darbības laiks un dārga nomaiņa
Kārlis Mendziņš teic, ka arī šis ir maldīgs stereotips, jo “elektroauto nav īsti kam sabojāties.” Vēl viens no populāriem mītiem – baterija var iziet no ierindas. Taču akumulatoram garantija ir ilgāka nekā pašai mašīnai. “Teiksim, ja auto garantija ir divi līdz pieci gadi (“Kia” automobiļu gadījumā - septiņi gadi), tad baterijām tie ir vismaz astoņi gadi. Daži ražotāji piedāvā pat desmit gadus un miljonu kilometru. Tātad, ja cilvēks nopircis mašīnu 2022. gadā, garantija beidzas tikai 2032. gadā. Turklāt garantija paredz, ka pircējam šajā periodā būs vismaz 70 - 80% no baterijas sākotnējās kapacitātes. Taču esošie dati rāda, ka ir jānobrauc pusmiljons kilometru, lai šī ietilpība samazinātos par 10%, līdz ar to reāli paliks 90%, un šo samazinājumu praktiski nevarēs just,” stāsta Mendziņš.
Mīts # 6: elektroauto nav videi draudzīgs
Pieaugot elektromobiļu popularitātei, nereti parādās viedokļi, ka elektroauto apkārtējai videi neesot nemaz tik draudzīgi. Proti, ka e-auto, jo īpaši to akumulatoru ražošana, nodara lielāku postu ekoloģijai nekā automašīnas ar iekšdedzes dzinēju ekspluatēšana. Latvijas Elektroauto biedrības pārstāvis, atsaucoties uz objektīviem datiem, atzīst, ka elektroauto ražošana vidēji ir intensīvāks process un rada vairāk izmešu “Taču pēc nobrautiem vairākiem tūkstošiem kilometru (atkarībā no auto modeļa), tas tiek kompensēts. Jo ilgāk tas tiek lietots, jo „tīrāks” izskatās attiecībā pret iekšdedzes dzinēja auto – vienalga, jauniem vai lietotiem.”
Somijas uzlādes tehnoloģiju uzņēmuma „Kempower” pārstāvis Baltijas valstīs Mārtiņš Stirāns uzsver: “var piekrist, ka bateriju izejmateriālu iegūšana un akumulatoru ražošana noteikti nav ‘zaļa’ un rada izmešus iegūšanas, pārstrādes un ražošanas procesā. Bet to nevar salīdzināt ar iekšdedzes dzinēju automašīnas tapšanu. Protams, degvielas bākas ražošana rada mazāk izmešu nekā akumulatora baterijas izgatavošana. Taču ir jāvērtē pilns automašīnas lietošanas cikls no tās tapšanas līdz utilizācijai. Nevar izcelt atsevišķu posmu un pēc tā spriest, kurš vairāk vai mazāk kaitīgs, tāpat noteikti jāņem vērā arī patērētā degviela.”
Mīts # 7: elektroauto ir sarežģīti apdrošināt
“Tāpat kā iekšdedzes dzinēju automašīnas, arī elektriskās automašīnas ir iespējams apdrošināt, izvērtējot automašīnas zīmolu, tehniskos parametrus un citas nianses,” stāsta If Apdrošināšana” transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Ģirts Kubliņš. „If Apdrošināšana, sekojot līdzi aktuālajām tendencēm un pieprasījumam Latvijas auto tirgū, jau kopš pagājušā gada papildus If KASKO piedāvā atsevišķu produktu – If elektroauto KASKO apdrošināšanu. Tā līdzinās iekšdedzes dzinēju automašīnu apdrošināšanai. Ar elektroauto var droši doties arī ceļojumos, jo, tāpat kā automašīnām ar iekšdedzes dzinēju, tā arī elektroauto apdrošināšanas segums pilnā mērā darbojas gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām – atbilstoši KASKO polisē norādītajai teritorijai. Piemēram, tiek segti zaudējumi, kas rodas, ja notiek sadursme ar citu transportlīdzekli vai dzīvnieku, tāpat tādi, kas saistīti ar iebraukšanu bedrēs, akmens iesitumiem stiklā, kā arī, ja auto virsbūvi sabojā krusa vai lūstoši koku zari. Savukārt papildu elektroauto izstrādātā aizsardzība paredz, ka atlīdzināsim izdevumus līdz 2000 eiro apmērā, ja tiks nozagts vai bojāts elektroauto uzlādes kabelis vai nodarīti bojājumi publiskai uzlādes stacijai. Tāpat apdrošināšanā ir iekļauta arī 24/7 palīdzība uz ceļa, piemēram, akumulatora izlādes situācijā tiek nodrošināta elektroauto transportēšana līdz tuvākajai uzlādes stacijai”.
