Dūmos izkūp gan dzīvības, gan nauda - priekšlaicīga nāve no smēķēšanas ietekmē ekonomiku
Statistika uzrāda, ka smēķēšana joprojām ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā (ES). Pasaulē katru gadu vairāk nekā astoņi miljoni cilvēku mirst no smēķēšanas izraisītām slimībām. Turklāt vairāk nekā miljons no viņiem paši nesmēķē, bet mirst no pasīvās smēķēšanas.
Cigarešu smēķēšanas dēļ arvien smagāk cieš ne vien paši indivīdi un sabiedrība kopumā, bet arī valstu budžeti. Pieaug veselības aprūpes izmaksas, cilvēki pastiprināti slimo un “izkrīt” no darba tirgus. Turklāt smēķēšanas izraisīto slimību dēļ valstis vidēji zaudē gandrīz 2 % no IKP. Tostarp valstis ar zemiem ienākumiem vidēji zaudē 1,2 % gadā, bet valstis ar augstu ienākumu līmeni – 2,2% no IKP, liecina Polijas Sabiedrības veselības asociācijas prezidenta un profesora Andžeja Faļa aplēses.
Tērējam milzu summas, reaģējot uz smēķēšanas sekām
ES valstīs no tabakas dūmiem brīvas vides nodrošināšana un smēķēšanas radītā kaitējuma mazināšana ir viena no prioritātēm sabiedrības veselības jomā. Valstu metodes un sekmes cīņai ar šo kaitīgo ieradumu gan atšķiras. Latvijā ar šo cita starpā nodarbojas Veselības ministrijas paspārnē esošā Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisija.
Ieradumu, kas ES līmenī atzīts par galveno priekšlaicīgas nāves cēloni, arī Latvijā ir vērts aplūkot arī no ekonomikas skatpunkta, taču, kā informēja minētā komisija, datu par to, cik ļoti smēķēšana un tās izraisītās nāves ietekmē Latvijas ekonomiku – īsti nav. Taču ir statistika, kas var palīdzēt gūt priekšstatu par to, cik ļoti šis kaitīgais ieradums ietekmē ekonomiku.
Pieejami ir, piemēram, 2009. gada dati par ar smēķēšanu saistīto slimību ārstēšanas izmaksām, kuros Latvija ierindojas šī topa augšgalā, kopā ar Ungāriju un Krieviju. Pēc 2017. gada pētījuma “Ar smēķēšanu saistīto slimību ārstēšanas globālās izmaksas” (Global economic cost of smoking-attributable diseases) datiem, kurš tapis sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju, Latvijā tolaik ar smēķēšanu saistītu slimību ārstēšana prasīja 8,1% no kopējiem valsts tēriņiem veselībai. Kopumā dati uzrāda, ka 2012. gadā ar smēķēšanu saistītu kaišu ārstēšana izmaksāja 422 miljardus ASV dolāru (aptuveni 388 miljardi eiro) jeb 5,7% no globālajiem tēriņiem veselībai.
Vēl 2017. gadā “The Washington Post” atsaucās uz pētījumu, kurā konstatēts, ka cigarešu smēķēšana un tās radītie riski pasaules ekonomikām kopumā izmaksā vairāk nekā triljonu gadā un no šī ieraduma šādā laika nogrieznī mirst ap sešiem miljoniem cilvēku.
Diemžēl nav arī tā, ka Latvija būtu izteikta nesmēķētāju valsts. Patiesībā ir gluži otrādi – esam starp lielākajiem smēķētājiem ES. Vēl 2021. gadā, atsaucoties uz SPKC datiem, tika ziņots, ka Latvijā ikdienā smēķē 25% iedzīvotāju - 38% vīriešu un 12% sieviešu. Vidēji Eiropā (saskaņā ar Eiropas Komisijas 2019. gada datiem) ikdienā smēķē 18,4% iedzīvotāju.
Skaudri, taču Latvijā ir arī statistika par ar smēķēšanu saistītu slimību izraisīto nāvi vecuma grupā 15-49 gadi. Veselības metrikas un novērtēšanas institūta (IMHE) dati liecina, ka 2021. gadā, lielākoties respiratoro infekciju, audzēju un kardiovaskulāro saslimšanu dēļ mirušie sastāda 6,21% no kopā mirušajiem iedzīvotājiem. Lieki piebilst, ka šī statistika kļūst vairākkārt sliktāka vecuma grupā 50-69 gadi (13,1%).
Zviedrijā populāras ir bezdūmu alternatīvas
Bieži vien tandēmā ar šādiem cipariem nāk arī ieteikumi – ko darīt, lai nepieļautu, ka kaitīgs ieradums šādā veidā būtiski iespaido sabiedrības veselību un labklājību. Ļoti bieži tiek apspriesti un ieviesti tabakas produktu ierobežojumi un aizliegumi, atbilstoši nenodalot cigaretes un smēķēšanas alternatīvas.
Latvijā šovasar valdībā tika apstiprināti četri Veselības ministrijas (VM) virzītie Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti. Spēkā nu ir stājies arī jau iepriekš pretrunīgi vērtētais aizliegums tirgot elektronisko cigarešu šķidrumus, kas satur aromatizētājus.
No e-cigarešu šķidrumu garšām aizliegtas ir visas, izņemot tabakas smaržu un garšu. Jaunie noteikumi nosaka detalizētas aprites prasības arī tabakas aizstājējproduktu (nikotīna spilventiņu) importētājiem, ražotājiem un tirgotājiem produktu laišanai Latvijas tirgū.
Taču tikmēr vistuvāk bez-dūmu valsts statusam (smēķē mazāk nekā 5% pieaugušo iedzīvotāju) ir pietuvojusies Zviedrija, par 17 gadiem apsteidzot ES nosprausto kopējo mērķi - bezdūmu statusu sasniegt 2040. gadā.
Tas gan ir panākts, nevis aizliedzot un ierobežojot smēķēšanas alternatīvas, bet gan koncentrējoties uz tām. Ziņojuma “Zviedrijas pieredze: Ceļvedis uz sabiedrību no dūmiem” līdzautors Dr. Delons Humans (Delon Human), norāda, ka Zviedrijas stratēģija smēķēšanas apkarošanā palīdz smēķētājiem pāriet uz mazāk kaitīgām alternatīvām, piemēram, snusu, nikotīna spilventiņiem un veipiem.
Zviedrijā populārākais cigarešu aizstājējs ir zelējamā tabaka jeb snuss. Tas ir populārs arī Somijā, Dānijā un Igaunijā. Tomēr tā pārdošana citās ES valstīs nav atļauta, jo to saista ar paaugstinātu mutes vēža risku.
Zviedrijā procentuāli ir viszemākais ar tabakas lietošanu saistīto slimību apjoms ES un par 41% mazāka saslimstība ar vēzi nekā citās Eiropas valstīs. Zviedriem ir arī gandrīz par 40% zemāks mirstības līmenis no tabakas izraisītām slimībām, piemēram, insulta, sirds un plaušu slimībām, emfizēmas un hroniska bronhīta. Pilsoniskās iniciatīvas “Zviedrija bez dūmiem” pārstāvji norāda, ka cigarešu smēķēšanas atmešanas tendence katru gadu izglābj vairāk nekā 3400 dzīvību.
