Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ievēlēts par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidentu
Trešdien, 17. jūlijā, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru kopsapulcē par asociācijas prezidentu tika ievēlēts Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis. LLPA kopsapulce notika Rīgā, jo Latvijas galvaspilsēta rotācijās kārtā no Valmieras pārņem LLPA prezidējošās pilsētas statusu, informē Rīgas pašvaldība.
“Ne tikai Rīga, bet visas Latvijas lielās pilsētas ir mūsu valsts ekonomikas dzinējspēks un, apzinoties, ka lielajām pilsētām risināmā problemātika nereti ir līdzīga, ir būtiski pilsētām cieši sadarboties, meklēt kopīgus risinājumus, būt pastāvīgā savstarpējā dialogā. Ieguvēji no tā būs visi, bet lielākais pienesums būs Latvijas ekonomikai un līdz ar to Latvijas iedzīvotāju labklājībai. Priecājos pārņemt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidentūru no Valmieras, kas šo misiju ir godam pildījusi iepriekšējā gadā,” uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.
Biedrība „Latvijas Lielo pilsētu asociācija” dibināta 2001. gadā ar mērķi veidot ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko sakaru un kultūras jomā starp LLPA biedriem – desmit valstspilsētām: Daugavpili, Jelgavu, Jēkabpili, Jūrmalu, Liepāju, Ogri, Rēzekni, Rīgu, Valmieru, Ventspili.
Rīgas pašvaldība informē, ka LLPA pārstāv vairāk kā 50% visu Latvijas iedzīvotāju un ražotāju intereses, radot vairāk kā 75% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, piesaista vislielāko investīciju apjomu un rada lielāko inovatīvo produktu un pakalpojumu apjomu. LLPA darbojas trīs līmeņos - regulāri tiekas gan republikas pilsētu mēri, gan pilsētu izpilddirektori, gan pašvaldību speciālisti, kas pārrunā aktuālākās savas jomas problēmas, lai kopīgi risinātu pašvaldībām saistošus jautājumus un apmainītos ar labākajiem prakses piemēriem.
Rīgas pašvaldība norāda, ka savas pastāvēšanas laikā, sākot no 2001. gada, LLPA ir aktīvi aizstāvējusi un pārstāvējusi LLPA biedru intereses tādos pilsētu interešu skarošos jautājumos kā pilsētvides attīstība, pašvaldību finanšu jautājumi, sociālie un veselības, apsaimniekošanas, izglītības, sabiedriskās drošības un kārtības jautājumi, kā arī juridiska satura jautājumi.
