Joprojām pēdējie Eiropā? Kas bremzē tūrisma attīstību Latvijā
Latvijā vasaras sezona jau pusē, un, lai arī šī gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti par 13,2% vairāk viesu nekā 2023. gada maijā, tendences joprojām nav iepriecinošas. Novēloti saņemtais finansējums liek cerēt uz tūrisma attīstību vien nākamgad, taču neatrisinātie valsts nodokļu politikas jautājumi joprojām būtiski ietekmē viesmīlības uzņēmumu konkurētspēju pasaulē.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šī gada martā bija norādījusi, ka šajā gadā plānots palielināt ārvalstu tūristu skaitu Latvijā par 200 tūkstošiem, no kuriem 60% varētu būt no prioritārajiem tūrisma tirgiem.
Situācija tūrisma nozarē varētu uzlaboties 2025. gadā
LIAA Tūrisma departamenta direktora vietniece Linda Ziediņa – Ērgle Jauns.lv skaidro, ka sākotnējais plāns par to, ka šogad varētu pietuvoties 2019. gada līmenim un sasniegt vēsturiski augstāko piesaistīto tūristu skaitu, bija balstīts aprēķinā, ka laikus tiks saņemts papildus finansējums aptuveni 3 miljonu eiro apmērā. Tomēr saskaņošanas jautājumi aizņēma vairāk laika nekā plānots un nepieciešamos iepirkumus par kampaņu organizēšanu ārvalstīs esot iespējams veikt tikai tagad.
"Tas nozīmē, ka kampaņas organizēsim rudens – pavasara sezonā un to rezultāti atspoguļosies 2025. gada statistikā. Tomēr arī ierobežota finansējuma apstākļos mērķtiecīgi strādājam, īstenojot dažādas viedokļu līderu kampaņas, žurnālistu vizītes, sadarbības pasākumus ar tūrisma aģentūrām, veselības tūrisma un citas aktivitātes. Tas sniedz arī rezultātu,” sacīja Ziediņa – Ērgle.
Pēdējie dati liecina, ka 2024. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 228,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 13,2 % vairāk nekā 2023. gada maijā. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 385,5 tūkst. nakšu, kas ir par 7,2 % vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada maiju. Savukārt šā gada piecos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 827,5 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 9,1 % vairāk nekā 2023. gada pirmajos piecos mēnešos un tikai par 10,6% mazāk nekā 2019. gada pirmajos piecos mēnešos.
Krievu un baltkrievu tūristu vietā viesi no kaimiņvalstīm
"Un te jāuzsver, ka 2019. gads bija vēsturiski veiksmīgākais. Turklāt 2019. gadā aptuveni 30% no visa ienākošā tūrisma sastādīja viesi no Krievijas un Baltkrievijas. Šobrīd mums ir izdevies palielināt tūrisma plūsmas no Lietuvas un Igaunijas, kur sasniegti līdz šim labākie rezultāti. Par 45% pieaugusi arī tūristu plūsma no ASV. Arvien labāki rezultāti ir aktivitātēm, kuras vērstas uz tūristu piesaisti no Vācijas, Somijas un Polijas tirgiem,” portālam Jauns.lv norāda LIAA pārstāve.
Pēc viņas teiktā, arī pašā tūrisma nozarē pastāv dažādi viedokļi uz ko fokusēties – uz kvalitāti vai kvantitāti: "Nozarē strādājošo pamatmērķis ir nopelnīt un bieži vien no viena maksātspējīga tūrista šī peļņa un attiecīgi arī nodokļu ienākumi ir kā no 3 vai 5 standarta tūristiem, tādēļ lielu uzsvaru liekam uz darījumu tūrisma attīstību, dažādu pasākumu organizēšanu. Šie pasākumi palīdz ne tikai tieši tūrisma nozarei, bet arī citām saistītajām nozarēm, piemēram, kultūras un izklaides, transporta un mazumtirdzniecības sektoriem. "
Prognozes par vasaru nav iepriecinošas
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijai gan situāciju tūrisma nozare nevērtē tik pozitīvi. Kā portālam Jauns.lv norāda asociācijas prezidents Andris Kalniņš, 2024. gads ir iesācies līdzīgi kā iepriekšējais, ar nelielām izmaiņām viesu skaitā gada pirmajos piecos mēnešos. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu skaita pieaugums ir tikai daži procenti.
"Šī tendence nav iepriecinoša, jo 2023. gadā mēs atpalikām no pirmspandēmijas rādītājiem par aptuveni 25%, ierindojoties pēdējā vietā starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Prognozes par šo vasaru arī nav optimistiskas. Nav pārliecības, ka vasaras mēnešos nozare spēs pārsniegt iepriekšējā gada rādītājus," pauž Kalniņš.
Arī viņš norāda, ka situāciju ir ietekmējis nepietiekams un nesavlaicīgs valsts finansējums LIAA Tūrisma departamentam mārketinga aktivitāšu veikšanai, kā arī ierobežotās iespējas piesaistīt jaunus tirgus bez savlaicīga papildus finansējuma.
"Šī gada budžets tika pilnībā pieņemts un izdalīts tikai īsi pirms aktīvās tūrisma sezonas sākuma, kas diemžēl ir par vēlu. Turklāt šis budžets ir ievērojami mazāks nekā mūsu kaimiņvalstīs," piebilst Kalniņš.
Nesavlaicīgs un nepietiekams finansējums laupījis nozarei 200-400 miljonus eiro
Viņš norāda, ka ir svarīgi uzsvērt, ka viesmīlības nozare ir eksporta nozare, kas veicina pakalpojumu eksportu. Lai attīstītu šo nozari un piesaistītu potenciālos tūristus, nepieciešamas savlaicīgas un pietiekamas investīcijas. 2023. gadā ārvalstu ceļotāji Latvijas eksporta bilancē ienesa 1,2 miljardus eiro, kas ir būtisks pienesums valsts ekonomikai. Ja nozare tiktu pienācīgi atbalstīta, tai būtu potenciāls ienest papildus vēl 200-400 miljonus eiro.
"Turklāt būtiski ir risināt valsts nodokļu politikas jautājumus, kas kavē viesmīlības (un ne tikai) nozares attīstību. Šobrīd Latvijā ir nekonkurētspējīgi darbaspēka nodokļi salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm un nav ieviesta samazinātā PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, kamēr to izdarījušas ir vairums Eiropas Savienības valstu. Tas būtiski ietekmē mūsu konkurētspēju reģionā un gala cenas, ko viesmīlības nozare var piedāvāt saviem klientiem,” sacīja Kalniņš.
