“Hugo Boss” atgriežas Vācijā: “made in China” iziet no modes
Pirms dažiem gadu desmitiem rietumvalstu apģērbu firmas masveidā pārcēla ražošanu uz Āziju, pirmām kārtām Ķīnu. Tagad palēnām sākas atgriešanās, un pirmā bezdelīga ir slavenais “Hugo Boss” Vācijā.
Uzņēmuma vadītāja Daniela Grīdera intervija Vācijas presē izpelnījusies lielu ievērību, jo liecina par jaunām vēsmām gan šīs valsts, gan Eiropas lielajā biznesā, raksta “Deutsche Welle”.
Pirmajā vietā Eiropa
“Tas, ko pārdod Amerikā, jāražo Amerikā, tas, ko pārdod Eiropā – Eiropā. Sūtīt preces no viena kontinenta uz citu vairs neatbilst laikmeta prasībām,” laikrakstam “Welt am Sonntag” paudis Grīders, 62 gadus vecs topmenedžeris no Šveices, kurš vada “Hugo Boss” no 2021. gada un pirms tam ir ieņēmis vadošus amatus ASV modes korporācijās “Tommy Hilfiger” un “Calvin Klein”.
Hugo Boss pērn guva ieņēmumu rekordu 4,2 miljardu eiro apmērā un tīro peļņu palielināja par 22% līdz 270 miljoniem eiro. Šis uzņēmums pēc finanšu rādītājiem ieņem trešo vietu Vācijas tekstila nozarē pēc “Adidas” un “Puma”. Ja pirmos divus pieskaitīt tikai pie sporta un aktīva dzīvesstila apģērba un apavu ražotājiem, tad “Hugo Boss” ir līderis.
Ja Grīdera vīzija iemiesosies dzīvē, vairāk naudas paliks Eiropā, gan algu, gan nodokļu veidā. Pašlaik Eiropas Savienības un ASV modes industrija savās valstīs paturējusi tikai galvenos štābus, kur koncentrējas uz vadību, dizainu, pārdošanu, bet ražošana ir krasi samazināta vai pat likvidēta.
Spriedzi rada ģeopolitika
Tāpat kā kādreiz ražotņu pārcelšanu tālu prom no Eiropas motivēja biznesa intereses, tā arī tagad. Grīderu nevada ne ekoloģiski apsvērumi, ne satraukums par Ķīnas attieksmi pret cilvēktiesībām, taču politikai te ir ietekme – viņš norāda uz “ģeopolitisku spriedzi”.
Grīders sīkāk to nav skaidrojis, bet acīmredzot runa ir par Ķīnas attiecībām ar Eiropas Savienību un ASV. Tās aizvien pasliktinās, Ķīnas spiegus atmasko pat Eiropas Parlamentā, Pekina kļūst agresīvāka, atklāti draud Taivānai. Tāpat arī riskanti kļuvuši kuģu pārvadājumi no Āzijas caur Suecas kanālu, jo Sarkanajā jūrā tos apdraud Jemenas hutu raķetes un droni.
Biznesu Krievijā “Hugo Boss” pārtrauca jau drīz pēc Maskavas uzsāktā kara, 2022. gada marta sākumā slēdzot vairāk nekā 20 firmas veikalu un interneta tirdzniecību. Šogad Krievijas valdība deva atļauju pārdot biznesu un pamest šo valsti.
Āzijas daļa samazinās
Grīders par jaunajiem mērķiem saka: “Mēs gribam samazināt atkarību izejvielu iegādē un ražošanā, pat ja izlaist produkciju Āzijā būtu izdevīgāk.” Var noprast, ka “ģeopolitiskās spriedzes” riski ir tik augsti, ka drošāk ir palielināt izdevumus, kas var likt paaugstināt tāpat jau ievērojamās cenas.
Pērn no “Hugo Boss” saražotā apjoma 46% bija Āzijas daļa, 2022. gadā – 51%, tātad vērojams neliels samazinājums. Pagājušajā gadā Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas daļa no 46% pieaugusi līdz 52%, bet ASV nodrošināja tikai divus procentus.
Jaunas drēbju rūpnīcas Eiropā un Amerikā nav plānots būvēt, izmantos esošās sadarbības partneru jaudas, gan Eiropā, gan Turcijā un Ziemeļāfrikā. “Hugo Boss” ir ražotnes Izmirā Turcijā, Mecingenē Vācijas dienvidos (šeit ir kompānijas galvenā mītne), Polijā, Itālijā un Šveicē. Te arī izstrādā jaunās tehnoloģijas un produktus.
Jāmazina atkarība
Jau 2018. gadā starptautiskā konsultāciju kompānija “McKinsey” vēstīja, ka “Made in China” sāk iziet no modes. Iemesls bija darbaspēka un jūras transporta izmaksu pieaugums. Turklāt uz straujām modes izmaiņām ātrāk var reaģēt, ja ražotne ir, piemēram, Turcijā, nekā nedēļām ilgi gaidīt kuģi no Ķīnas. “McKinsey” eksperti jaunās (vai labi aizmirstu veco) vēsmas nodēvējuši par “nearshoring” – biznesa izvietošanu ģeogrāfiski tuvu pasūtītājam.
Būtisks pārmaiņu stimuls ir atkarības mazināšana. Vajadzēja pandēmiju, lai rietumvalstīs saprastu, kādas sekas krīzes situācijā ir, kad paši nespējam saražot ne tikai medicīniskās maskas, bet arī daudzus medikamentus. No Ķīnas un Indijas importē izejvielas, kas nepieciešamas daudzām zālēm. Rodoties pārāk lielam pieprasījumam vai nobrūkot piegādēm, Vācija var palikt bez virknes salīdzinoši vienkāršu, bet plaši izplatītu medikamentu.
Šķiet, process ir sācies, jo šā gada pirmajā kvartālā pirmo reizi astoņu gadu laikā Ķīna pārstāja būt Vācijas galvenais tirdzniecības partneris. Iemesls pirmām kārtām ir ievērojams “made in China” importa sarukums.
