Latvijas iedzīvotāji nosaukuši faktorus, kas veicina toksisku vidi darbavietā
34 % aptaujas respondentu kā svarīgāko faktoru, kas veicina toksisku darba vidi, minējuši mobingu un aprunāšanu aiz muguras. Savukārt 24 % respondentu kā otru nozīmīgāko faktoru, kas veicina toksisku darba vidi, izcēluši darba un privātās dzīves līdzsvara trūkumu, kā arī darba devēja pasivitāti tā veicināšanā.
Kamēr 34 % respondentu par nozīmīgākajiem faktoriem, kas veicina toksisku darba vidi, atzina mobingu un aprunāšanu aiz muguras, 24% norādīja, ka tas ir darba un privātās dzīves līdzsvara trūkums, kā arī darba devēja pasivitāte tā veicināšanā, liecina Pārtikas produktu, saldumu un mājdzīvnieku barības ražotāja un vairumtirgotāja "Mars" un pētījumu aģentūras "Norstat Latvija" aptauja.
Savukārt 20 % aptaujāto respondentu kā vienu no nozīmīgākajiem faktoriem minēja darba devēja neuzticību darbiniekiem, bet 13 % respondentu - darba devēja intereses trūkumu par darbinieku izaugsmi. Tikmēr 3 % aptaujāto bija pārliecināti, ka negatīvu ietekmi uz darba vidi, papildus jau minētajiem, atstāj vēl citi aspekti.
Pēc respondentu atbildēm, faktors, kas, viņuprāt, visretāk veicina toksisku un neveselīgu vidi darbavietā, bija neiekļaujoša darba vide rases, etniskās piederības, dzimuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas un citu faktoru dēļ. To norādīja vien 6 % aptaujāto.
“Kā globāls uzņēmums ar 140 000 darbiniekiem vairāk nekā 80 valstīs, “Mars” rūpējas, lai darbinieku labbūtība darbavietās būtu viena no uzņēmuma galvenajām prioritātēm. “Mars” neatlaidīgi strādā, lai uzlabotu un uzturētu tādu darba vidi, kurā ikviens jūtas iekļauts, atbalstīts un drošībā, sniedzot iespēju katram darbiniekiem nebaidīties demonstrēt savus talantus un idejas. Uzskatu, ka galvenais veids, kā neļaut toksiskai videi ienākt komandas gaisotnē, ir darba devēja un vadības attiecību veidošana ar komandu, saliedējot darbiniekus un novērtējot katra darbinieka individualitāti. Svarīgi arī izvirzīt un nostiprināt uzņēmuma vērtības, tādējādi radot veselīgu domāšanu par darba un privātās dzīves līdzsvaru un to, kā tiek veidotas iekšējās attiecības uzņēmumā,” norāda Mindaugs Gutauskas, “Mars” tirgus direktors Baltijas valstīs.
Viņš piebilst, ka, lai uzturētu veselīgu vidi darbavietās, uzņēmumiem ir nepieciešams investēt dažādos labbūtību veicinošos pasākumos, piemēram, komandas saliedēšanas pasākumos, kā arī fiziskās un garīgās veselības veicinošās aktivitātēs, kas ir īpaši svarīgs aspekts jaunajiem talantiem, kuri uzņēmumam pievienojušies nesen.
Kā piemēru darbinieku labbūtības uzlabošanā Mindaugs Gutauskas izceļ “Mars” izveidoto “Be Well” programmu, kas darbojās visā pasaulē kopš 2016. gada, un ir veltīta “Mars” darbinieku labbūtības uzlabošanai, veicinot kā garīgo, tā fizisko veselību. “Be Well” programmas aktivitātes īsteno “Mars” labbūtības vēstneši jeb šai lomai brīvprātīgi pieteikušies uzņēmuma darbinieki, kuri iesaistās dažādu komandas labbūtību veicinošu pasākumu īstenošanā.
“Mūsu darbinieki Latvijā bieži iesaistās dažādas fiziskās un mentālās veselības veicinošās aktivitātes, tostarp tiešsaistes jogas nodarbībās, piecu mēnešu soļu skaitīšanas izaicinājumā un vides aktivitātēs, kuru mērķis ir gan uzturēt labu pašsajūtu, gan saudzēt mūsu planētu. Turklāt darbinieki organizē arī grupu pastaigas ar suņiem, jo “Mars” mājdzīvnieki tiek uzskatīti par ģimenes locekļiem un vienmēr ir gaidīti arī birojā. Mūsu pieredze rāda, ka līdztekus izglītības programmām un dažādām apmācībām, uzsākot darbu, šīs nelielās, bet nepieciešamās sanākšanas kopā ļauj samazināt jebkādus toksiskas vides elementus mūsu darbavietās, palīdzot gan integrēt jaunos talantus, gan stiprināt attiecības ar jau ilgstošiem darbiniekiem. Uzņēmumā “Mars” mēs darbojamies ar pārliecību, ka pasaule, kuru vēlamies rīt, sākas ar to, kā mēs veicam uzņēmējdarbību šodien, tādēļ izaicinājumus vienmēr cenšamies pārvērst iespējās. Mēs redzam, ka labākās idejas rodas tad, kad visa komanda ir vienota,” uzskata Gutauskas.
*"Mars" aptauja tika veikta 2024.gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Norstat Latvija". Kopumā aptaujā piedalījās 1000 Latvijā dzīvojoši, ekonomiski aktīvi iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.