Pētījums: latvieši un lietuvieši daudz iecietīgāki pret kontrabandu nekā igauņi
Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu, liecina šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums.
Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013. gadā turpat puse - 46% iedzīvotāju - nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.
Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi - Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).
Kā liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību Eiropā, kontrabandas un viltoto cigarešu īpatsvars Baltijas valstīs pēdējā gadā samazinājās, veidojot 13,5% no kopējā cigarešu patēriņa Latvijā, 17,3% - Lietuvā un 10,8% Igaunijā. Latvijā pamazām samazinās cigarešu kontrabanda no Baltkrievijas, bet pieaug viltoto cigarešu īpatsvars. Tāpat pētījumā secināts, ka 2023.gadā Latvijas budžets zaudēja vairāk nekā 43 miljonus eiro par nelegālām cigaretēm nesamaksāto nodokļu dēļ.
Kā norāda 6. Nacionālā kontrabandas problemātikai veltītā foruma eksperti, kontrabandu būtiski ietekmē iedzīvotāju labklājība, kas savukārt ir cieši saistīta ar katras valsts ekonomisko attīstību. Iedzīvotājiem esot labāk materiāli nodrošinātiem, vēlme iegādāties kontrabandas preces ievērojami mazinās un parādās tendence vairāk domāt par kopējo labumu un valsts izaugsmi, nevis tikai koncentrēties uz savu personīgo labumu. Vienlaikus pētījums apliecina, ka šī robeža ir ļoti trausla un iedzīvotāji ir gatavi atgriezties pie kontrabandas preču iegādes, gadījumā, ja to sāks ietekmēt ekonomiskie faktori vai ja noteiktas preces nebūs pieejamas legālā tirdzniecībā dažādu jaunu ierobežojumu dēļ.
Līdz ar to nodokļu un akcizēto preču tirdzniecības ierobežojumu jomā ir nepieciešama stratēģiska un ilgtspējīga valsts rīcība un pragmatiski lēmumi, veidojot pārdomātu, uz analīzi balstītu nodokļu politiku, ņemot vērā iekšējos un ārējos faktorus, piešķirot papildu resursus tiesībsargājošām iestādēm, kā arī veicinot sabiedrības attieksmes maiņu un virzību uz labklājību.
“Pētījuma rezultāti liecina, ka pie esošās tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes kontrabandas apkarošanā šķiet esam sasnieguši iespēju griestus. Līdz šim lielākais fokuss ir bijis uz nelegālā tirgus piedāvājuma samazināšanu, kur sasniegti gana labi rezultāti. Tomēr pastāvot spēcīgam pieprasījuma, vienmēr tiks atrasti veidi kā apiet likumu un piegādāt nelegālās preces. Igaunijas piemērs labi parāda, ka iedzīvotāju attieksmei ir tieša korelācija ar nelegālā tirgus apjomu. Jo vairāk iedzīvotāji uzticas valdībai un piekrīt tās lēmumiem, jo zemāka motivācija iegādāties nelegālās preces. Ir jānotiek fundamentālām izmaiņām valdības darba kvalitātē, lai varētu cerēt uz tālākām pozitīvām izmaiņām,” uzsver biedrības BASE valdes loceklis Juris Stinka.
Vienlaikus foruma eksperti pauž bažas par izmaiņām Tabakas likumā, kas no nākamā gada janvāra būtiski ierobežos alternatīvo jeb bezdūmu produktu tirdzniecību. Ekspertu ieskatā ir sagaidāms šo produktu straujš nelegālā tirgus pieaugums, kas, savukārt, rada bažas par valsts tiesībsargājošo institūciju spēju un kapacitāti efektīvi reaģēt un apkarot paredzamo nelegālās tirdzniecības pieaugumu.
SKDS pētījums par iedzīvotāju toleranci pret kontrabandu
72% aptaujāto Latvijā, 71% Lietuvā un 84% Igaunijā pēdējā gada laikā nav iegādājušies kontrabandas preces, piemēram, cigaretes, citus tabakas un nikotīna izstrādājumus, alkoholu vai degvielu, kā arī un nezina draugus vai paziņas, kas to būtu darījuši. Savukārt visbiežāk iegādātās kontrabandas preces ir cigaretes vai citi tabaku un nikotīnu saturoši izstrādājumi.
Baltijas valstu iedzīvotāji kontrabandas preces galvenokārt iegādājās tādēļ, ka tās bija ievērojami lētākas un izdevīgākas nekā legālās preces – tā atzina 91% respondentu Latvijā, 92% - Lietuvā un 80% Igaunijā, kuri paši bija iegādājušies kontrabandas preces pēdējā gada laikā. Iegādājoties kontrabandas preces, Latvijas respondenti visbiežāk pēdējā mēneša laikā ietaupījuši vairāk nekā 30 eiro (48%); Lietuvā – 10-29 eiro (43%), bet Igaunijā – vairāk nekā 50 eiro (30%).
Savukārt 69% aptaujāto Latvijā, 71% Lietuvā un 85% Igaunijā nezinātu, kur nepieciešamības gadījumā iegādāties kontrabandas preces. Latvijā (25%) un Lietuvā (17%) iedzīvotāji visbiežāk zinātu, kur nopirkt kontrabandas cigaretes.
Respondenti bija skeptiski par Latvijā plānotajiem aizliegumiem un ierobežojumiem bezdūmu produktiem. Ja tiks aizliegta e-cigarešu, karsējamās tabakas un nikotīna spilventiņu ar dažādām garšām/smaržām tirdzniecība, respondenti Latvijā un Igaunijā visbiežāk (attiecīgi 45% un 58%) uzskata, ka patērētāji šos produktus iegādāsies nelegāli internetā, ārvalstīs, vai no kontrabandistiem. 27% Latvijas un 22% Igaunijas aptaujāto domā, ka šo produktu patērētāji atgriezīsies pie cigarešu smēķēšanas vai citu tabakas un nikotīna izstrādājumu lietošanas.
Attieksme pret Krievijā un Baltkrievijā ražotām precēm
Pirmo reizi pētījumā noskaidrota arī Baltijas valstu iedzīvotāju attieksme pret Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iegādi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Var secināt, ka Latvijā sabiedrības attieksme pret šādu preču iegādi mainījās būtiski mazāk nekā kaimiņvalstīs. 68% Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Krievijā ražotu preču iegādi nemainījās, 21% - pasliktinājās un 5% - uzlabojās, kamēr tikai 46% Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju attieksme pret Krievijā ražotām precēm nemainījās, 42% - pasliktinājās, bet 2% Lietuvā un 7% Igaunijā – uzlabojās.
Līdzīgus secinājumus var izdarīt par attieksmi pret Baltkrievijā ražotām precēm – 73% Latvijas iedzīvotāju attieksme nemainījās, 17% pasliktinājās un 6% - uzlabojās. Lietuvā 56% iedzīvotāju attieksme nemainījās, 32% pasliktinājās un 2% - uzlabojās, bet Igaunijā 52% iedzīvotāju attieksme nemainījās, 35% pasliktinājās un 8% - uzlabojās.
KPMG pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību Baltijas valstīs
Latvijā saskaņā ar KPMG pētījuma datiem, nelegālo cigarešu tirdzniecība pēdējā gada laikā visās Baltijas valstīs samazinājās, veidojot 13,5% no kopējā cigarešu patēriņa Latvijā, 17,3% - Lietuvā un 10,8% Igaunijā.
Latvijā nelegālā cigarešu tirdzniecība pēdējos gados pakāpeniski samazinās, mazinoties cigarešu kontrabandai no Baltkrievijas, vienlaikus pieaug viltoto, visbiežāk Eiropas Savienībā nelegāli ražoto, cigarešu īpatsvars. 2023.gadā 61,5% no kontrabandas un viltotajām cigaretēm Latvijā veidoja t.s. “baltā kontrabanda,” galvenokārt, no Baltkrievijas, savukārt 38,4% bija viltotās cigaretes. Pagājušā gadā Latvijas valsts budžets zaudēja vairāk nekā 43 miljonus eiro par nelegālām cigaretēm nesamaksāto nodokļu dēļ.
“Lai gan pēdējos gados cigarešu kontrabandas apjoms Latvijā ir samazinājies, tomēr tas joprojām ir būtiski augstāks, nekā vidēji Eiropas Savienībā. Kontrabandas cigaretes Latvijā vēl arvien pārsvarā tiek ievestas no Baltkrievijas, par spīti tam, ka pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā robeža ar Baltkrieviju tiek pastiprināti kontrolēta. Tāpat aktuāla tendence visā Eiropā, tostarp Latvijā, ir cigarešu viltošanas un nelegālās ražošanas apjoma pieaugums. Redzam arī būtiskus citu tabakas un nikotīna produktu nelegālās tirdzniecības riskus. Tādēļ Latvijā ir īpaši svarīgi veidot pārdomātu un samērīgu akcīzes nodokļa politiku, ņemot vērā akcīzes nodokļa likmes kaimiņvalstīs, un apsvērt samērīgus tirdzniecības ierobežojumus, kuru ievērošanu būs iespējams nodrošināt. Tāpat jāstiprina tiesībsargājošo institūciju kapacitāti un pārrobežu sadarbību nelegālās ražošanas novēršanai,” norāda SIA “Philip Morris Latvia” ārējo attiecību vadītāja Madara Apsalone.
Nacionālo kontrabandas problemātikas forumu “Cīņa ar kontrabandu – izaicinājumi un panākumi” organizē biedrība BASE un SSE Riga sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
