"Rail Baltica" projekta īstenošana un finansēšana: Valsts kontrole atklās izpētes rezultātus

Valsts kontrole mediju brīfingā plkst.10 iepazīstinās ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas augstāko revīzijas iestāžu situācijas izpētes rezultātiem par būtiskiem "Rail Baltica" projekta īstenošanas, finansēšanas un starpvalstu sadarbības jautājumiem. 

Tāpat Valsts kontrole nacionālā situācijas izpētē skaidrojusi reģionālo staciju, Rīgas Centrālās stacijas pasažieru mezgla un pamattrases iekļaušanu "Rail Baltica" projekta tvērumā, kā arī lēmumu pieņemšanu attiecībā uz nozīmīgām izmaiņām šajos objektos.

Valsts kontroles pārstāvji informēja, ka situācijas izpēte ir īsā laikā veikta faktu apkopošana par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, neizdarot secinājumus un nesniedzot ieteikumus. Piemēram, Valsts kontroles revīzijas ziņojums iekļauj konstatējumus, secinājumus un ieteikums, savukārt situācijas izpētes būtība ir ar faktu izklāstu sniegt skaidrību apstākļos, kur pastāv neskaidrība.

Pērnā gada nogalē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu kontrolieri parakstīja sadarbības līgumu par būtiskiem aspektiem un problēmjautājumiem "Rail Baltica" projekta īstenošanā un finansēšanā.

Sadarbojoties Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstu augstākajām revīzijas iestādēm, veikta situācijas izpēte par šobrīd būtiskiem projekta īstenošanas, finansēšanas un starpvalstu sadarbības jautājumiem. Par augsta līmeņa riskiem globālā projekta mērķu sasniegšanai tiks informētas visu triju Baltijas valstu valdības, parlamenti un sabiedrība kopumā.

Jau vēstīts, ka atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Vienlaikus atjaunotajā izmaksu un ieguvumu analīzē secināts, ka "Rail Baltica" projekts joprojām ir ekonomiski pamatots, un paredzams, ka tas radīs iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 0,5 līdz 0,7 procentpunktiem gadā, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm.