Gāzes cenas un VID iedzen bankrotā dārzeņu audzētāju
Dārzeņu audzēšanai Latvijā ir nākotne, vēl 2018. gadā optimistiski pauda SIA “Rītausma” vadītāja un īpašniece Lāsma Bekina. Šogad Latvijā otrs lielākais zemstikla dārzeņu audzētājs sezonu neuzsāka, īpašumi izlikti izsolē, rindā pie dārzniecības kioska neviens vairs nestāv...
1993. gadā Salas pagastā Jēkabpils novadā, privatizējot līdz tam pastāvējušo agrofirmas “Daugava” siltumnīcu kombinātu, “Rītausmu” nodibināja un ilgus gadus vadīja agronome Valda Bekina. Pēc viņas nāves 2015. gadā mātes iesākto turpināja meita Lāsma Bekina. “Rītausmas” audzētie tomāti, gurķi un salāti bija nopērkami veikalos daudzviet Latvijā, bet tagad siltumnīcās nav ne stādu, ne strādnieku.
Darbu zaudē 65 cilvēki
“Bija normāli, tur tomātus varēja paņemt, visu ko. Mana mamma pirka gurķus, salātlapas,” saka vietējā iedzīvotāja Viktorija. Lielākā daļa, 80% darbinieku, bija sezonas strādnieki, kurus ik rudeni atbrīvoja no darba un ik pavasari pieņēma, šobrīd aptuveni 65 darbinieki zaudējuši darbu. “Līdz pensijai palika divi gadi. Nekur neņem vairāk,” “Jēkabpils laikam” saka bijušais darbinieks Ignats, kurš “Rītausmā” nostrādājis 18 gadus.
Iemesls ir finansiālās problēmas – nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam uz 21. maiju ir 127 573,95 eiro. Pēc Firmas.lv informācijas, 2020. gadā “Rītausmas” nodokļu parāds bija tikai 1818,54 eiro, bet trīs gadus vēlāk jau 97 530,14 eiro.
Sāka gremdēt gāzes cenas
“Rītausmas” īpašniece Lāsma Bekina “Jēkabpils laikam” apliecinājusi, ka viens no galvenajiem iemesliem ir augstās dabasgāzes cenas, arī apgrozījuma kritums un minimālās algas paaugstināšana.
“Sākums ir 2022. gads ar gāzes cenām, principā 2021. gada otrā puse,” stāsta Bekina. “Sākām lēnām slīkt parādos. Nekādu lieku uzkrājumu mums nebija. Mēs nespējām nomaksāt darba algu nodokļus. Arī kritās strauji apgrozījums. Produkcijas izmaksas pieauga, celt produkcijas cenu mēs īsti nevarējām.”
Kaut gan uzņēmumam bija pieejams valsts atbalsts energoresursu izmaksu pieauguma kompensācijai, “Rītausmai” neizdevās saņemt to tādā apmērā, lai varētu izkļūt no sarežģītās situācijas. Ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu nav izdevies vienoties.
VID nebija pretimnākošs
“No VID bija tāda atsauce rudens pusē, ka mums ir sezonāla darbība un tekošā gada laikā mēs nespēsim norēķināties,” teic Bekina. “Uz cita veida grafikiem viņi neparakstījās.” Uzņēmums lūdzis kādas darbības veikt novembra beigās, lai paspētu izmaksāt pēdējās algas, bet novembra pirmajā pusē jau tika bloķēti konti, un visi līdzekļi, kas ienāca, automātiski novirzīti uz Valsts kasi.
Zvērinātas tiesu izpildītājas Rigmontas Grīgas rīkotajā izsolē izlikts “Rītausmas” nekustamais īpašums – četri zemes gabali vairāk nekā 11 hektāru platībā, administratīvās ēkas, siltumnīcas, tostarp divas jaunbūves, un šķūņi. Izsoles sākumcena ir 673 200 eiro (nav apliekams ar PVN), noslēguma datums – 14. jūnijs. Piedzinējs ir Valsts ieņēmumu dienests.
Turpināja mātes iesākto
Vēl 2018. gadā “Swedbank” blogā, kur uzņēmēji dalās pieredzē, Lāsma Bekina atklāja savu stāstu un arī atcerējās mātes paveikto: “Mamma bija agronome ne tikai pēc diploma. Audzēt, attīstīt – tas viņai bija asinīs. Viņas skatījums bija plašāks par te tolaik ierasto, viņa tvēra jaunāko, kas notika citās valstīs – Nīderlandē, Krievijā, Somijā. Latvijā tolaik jau bija lieli siltumnīcu kompleksi ar pazīstamiem vārdiem, bet inovatīvā ziņā “Rītausma” tās apsteidza.”
“Rītausma” pirmā Latvijā sāka audzēt dārzeņus akmensvatē, 90. gadu beigās uzbūvēja pirmo augsto siltumnīcu, ieviesa virkni jaunu tehnoloģiju.
Kad 2015. gadā Valda Bekina pāragri aizgāja aizsaulē, vadību uzņēmās meita, kaut tobrīd nebija nekādu zināšanu dārzeņu audzēšanā. Līdz tam viņa piecus gadus bija nostrādājusi par projektu vadītāju “Riga Fashion Week”, divus pavadījusi ārzemēs.
Palīdzēja pieredze projektu vadībā, labās komunikācijas prasmes un angļu valodas zināšanas, iedrošināja arī mātes ilggadējais sadarbības partneris no Nīderlandes. Ar viņa atbalstu Lāsma 2015. gadā intensīvā kursā apguva teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas dārzeņu audzēšanā mācību centrā Ziemeļmaķedonijā.
Svaigs katru dienu
Soli pa solim jaunā uzņēmēja iekaroja darbinieku uzticēšanos, izveidoja spēcīgu vadošo speciālistu komandu. “Rītausma” kļuva par otru lielāko zemstikla dārzeņu audzētāju Latvijā, siltumnīcu platība bija 5,6 hektāri, no tiem 2,5 hektārus aizņēma gurķi, 2,7 hektārus tomāti, 0,4 hektārus salāti, kopā gadā izaudzējot ap 200 tonnu.
Tomātu un gurķu stādus audzēja kokosa šķiedras maisos, tomātu ziedus apputeksnēja no Beļģijas ievestas kamenes. Ne tikai vadītājiem, bet arī siltumnīcās strādāt gribētājiem bija jāiztur konkurss.
“Mūsu moto ir “Svaigi katru dienu”. Pie mums var atbraukt un iegādāties svaigus un aromātiskus, tikko siltumnīcā plūktus gurķus vai tomātus – un par draudzīgāku cenu nekā lielveikalos,” toreiz teic Bekina.
Bija plāni nākotnei
“Dārzeņu audzēšanai Latvijā ir nākotne, ja tai pieiet radoši,” bija pārliecināta Bekina. Tolaik pat bija domas, kā panākt, lai uzņēmums var darboties visu gadu bez pārtraukuma, sprieda par dārzeņu pārstrādi, sava mācību centra ierīkošanu.
Tiesa, jau tolaik “Rītausma” bija viens no 50 lielākajiem gāzes patērētājiem valstī, elektroenerģijas un gāzes sadārdzinājums izmaksāja aptuveni 190 000 eiro gadā. Un ļaunākais vēl bija priekšā...
Cerības viesa samazinātā 5% PVN likme Latvijā audzētajiem dārzeņiem iepriekšējā 21% vietā, šogad tā ir 12% liela. Tikai par “Rītausmas” dārzeņiem neviens vairs nemaksās arī to. Patiesībā nemaz ne tik liela nodokļu parāda dēļ uzņēmums ir nolemts kraham, un desmitiem cilvēku – bezdarbam.
