"Elenger" valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte dod padomu, kā ietaupīt vairākus simtus eiro

Kā vērtējat aizvadīto apkures sezonu - gan Latvijā, gan Baltijas reģionā kopumā?

Kopumā apkures sezona ir bijusi mierīga, cenas bija stabilas un zemākas nekā gadu iepriekš. Patēriņš bija nedaudz augstāks, īpaši janvārī, tāpēc arī Latvijā kopumā dabasgāzes patēriņš pirmajā ceturksnī bija par 25% lielāks nekā gadu iepriekš. Lai arī minēju, ka kopumā apkures sezona ir bijusi mierīga bez lieliem starpgadījumiem, pieminēšanas vērts ir gadījums, kad tika sabojāts Igaunijas-Somijas starpsavienojums. Baltiju gan tas neietekmēja un gāze bija visiem.

Cik sekmīgi gadu pēc atvēršanas ir izdevies ieiet mājsaimniecību tirgū? Vai sasniegtie rezultāti atbilst gaidām?

Esam gandarīti par sākumu un sasniegto rezultātu, jo, pēc mūsu aplēsēm, esam ieguvuši 10% mājsaimniecības tirgus daļu - tas ir aptuveni 4,5 tūkstoši mājsaimniecību, kurām piegādājam dabasgāzi. Tas ir ļoti labs rezultāts un atbilst tam, ko gaidījām. Papildus esam palielinājuši biznesa klientu skaitu. Šis gads ir bijis veiksmīgs.

"Latvenergo" savukārt ir atklāti teikuši, ka ir vīlušies par mājsaimniecību pasivitāti dabasgāzes tirgū, mainot tirgotājus.

Tam var piekrist. Arī uzreiz pēc elektrības tirgus atvēršanas mājsaimniecības tirgotājus mainīja maz. Mājsaimniecībām gan būtu izdevīgāk izvēlēties alternatīvos piedāvājumus, kas ir lētāki nekā universālajā pakalpojumā sniegtie.

Vai jūs sagaidāt, ka aktivitāte pamazām augs tāpat kā pēc elektrības tirgus atvēršanas?

Drīzāk otrādi, mēs sagaidām, ka turpmāk aktivitāte būs zemāka. Parasti lielākā aktivitāte ir tajā brīdī, kad tirgus tiek atvērts. To arī redzējām savu klientu portfelī, jo visvairāk klientu ieguvām pagājušā gada pavasarī, kad tirgus tika atvērts. Otrs vilnis bija apkures sezonas vidū, janvārī, februārī, kad cilvēki saņēma lielākos rēķinus. Tad cilvēki aizdomājās un izvērtēja arī citus piedāvājumus. Mēs ceram, ka mainība pamazām būs, bet, visticamāk, tā būs pakāpeniska.

Cik lielu īpatsvaru jūsu apgrozījumā veido biznesa klienti un cik mājsaimniecības?

Dabasgāzes un enerģētikas tirgū Latvijā mēs esam kopš 2017. gada. Ja iepriekš mēs darbojāmies tikai biznesa klientu segmentā, tad ir loģiski, ka mūsu pamata apgrozījumu veido biznesa klienti. 90% no mūsu apgrozījuma ienes biznesa klientu segments gan dabasgāzē, gan elektroenerģijā. Mājsaimniecības ir mazākā daļa.

Kādus tarifa plānus privātpersonas vairāk izvēlas - fiksētos plānus vai mainīgās cenas?

Mēs jau no paša sākuma piedāvājam divas alternatīvas - fiksēto cenu un elastīgo tarifu plānu, kas nozīmē, ka ik pa laikam cena var tikt pārskatīta. Tas nenotiek automātiski līdz ar tirgus svārstībām, bet cena tiek mainīta vairākas reizes. Lielākā daļa mūsu klientu ir izvēlējušies mainīgās cenas tarifu plānu. Tas arī ir visizdevīgākais. Ja vēl rudenī bija bažas par gāzes piegādi un pietiekamību jaunajos apstākļos, tad nekas no tā nepiepildījās, un dabasgāzes cenas visu šo gadu ir samazinājušās. Tādēļ šobrīd klienti maksā mazāk nekā pirms gada vai diviem.

Kādreizējais gāzes monopoluzņēmums "Latvijas gāze" ir paziņojis, ka pērn cieta zaudējumus un apgrozījuma kritumu. Ko tas, jūsuprāt, liecina par tirgu? "Vecie monopoli" zaudē savas pozīcijas tirgū?

Manuprāt, tās ir sekas strukturālām pārmaiņām tirgū, kas jau notiek pēdējos pāris gadus. Kāds no spēlētājiem savu tirgus daļu pazaudē, savukārt mēs esam kļuvuši par lielāko dabasgāzes tirgotāju Baltijas-Somijas reģionā. Šis gads mūsu uzņēmuma grupai ir bijis vēsturiski veiksmīgākais ar vairāk nekā viena miljarda eiro apgrozījumu un 121,5 miljonu eiro peļņu. Tās ir sekas pārmaiņām tirgū ar pārorientēšanos no dabasgāzes apgādes no Austrumiem uz sašķidrinātās dabasgāzes piegādi. Mēs uz to skatāmies tikai pozitīvi.

Tāpat tam ir arī lokālāks aspekts - ja iepriekš vienmēr ir bijis monopols bez izvēles iespējām, tad daļa no klientiem ir no tā nogurusi un vēlas pārmaiņas.

Kādas tendences pašlaik raksturo abus segmentus - juridisko un privātpersonu tirgu?

Biznesa klientu tirgus ir aktīvāks, tirgū ir arī vairāk konkurentu, kas piedāvā savus pakalpojumus. Tā tas ir bijis visus šos gadus kopš biznesa klientu tirgus atvēršanas 2017. gadā. Biznesa klientu segmentā augsto cenu periodā 2021. un 2022. gadā daudzi uzņēmumi pārslēdzās no dabasgāzes uz citiem alternatīviem energoresursiem, piemēram, sašķidrinātās naftas gāzes. Pēdējā gada laikā un šobrīd jo īpaši uzņēmumi arvien vairāk pāriet atpakaļ uz dabasgāzi, jo cenas ir būtiski samazinājušās, savukārt naftas gāzes cenas pieaug un no nākamā gada ir gaidāmi papildu ierobežojumi. Tādas ir tendences, kas šobrīd dominē tirgū.

Sašķidrināto naftas gāzi joprojām iepērk no Krievijas vai ir arī citi piegādātāji?

Mēs šajā segmentā nestrādājam, bet pamatā Baltijas reģions iepērk no Krievijas un Baltkrievijas. Tas nākamgad mainīsies un tam vajadzētu radīt arī izmaiņas tirgū.

Kāda ir bijusi klientu mainība pagājušajā gadā? Bija mājsaimniecības, kas nāca klāt, bet vai bija arī tādas, kas gāja prom?

Kā jau minēju, mājsaimniecību klientus mēs visvairāk ieguvām pagājušajā gadā, kad tirgus tika atvērts, un ziemas periodā. Vidēji mēs katru mēnesi iegūstam vairākus simtus jaunu klientu, kas izvēlas dabasgāzi pirkt no mums, arī šobrīd. Ir pāris klientu, kas pamēģina, bet tad dodas prom, taču tas ir tik niecīgs skaits, ka mēs to neizjūtam.

Mans ieteikums būtu tomēr papētīt tirgū esošos piedāvājumus un izvēlēties, jo tas ir vienkārši un ātri. 300 eiro gadā kopumā tomēr ir liela starpība.

Vai iemesls mājsaimniecību pasivitātei nav arī tas, ka lielākoties mājsaimniecībās dabasgāzi izmanto virtuves plītīs un, ja tarifs atšķiras par pāris centiem, tad ieguvums nav tik liels, lai mainītu tirgotāju?

Jā, noteikti. Gāzes tirgus struktūra ir tāda, ka vairāk nekā 300 000 mājsaimniecību gāzi izmanto plītīm, bet tikai 30 000 gāzi izmanto apkurei vai ūdens uzsildīšanai. Protams, ka lielākā aktivitāte mainīt tirgotājus ir starp tiem, kas dabasgāzi izmanto apkurei. Uz šo segmentu arī mēs fokusējamies. Ir saprotams, ka tie, kuri rēķinā neredz lielas atšķirības, arī neko nemaina. Ir gan daudz arī to iedzīvotāju, kuri dabasgāzi izmanto apkurei, bet neko nav darījuši.

Minējāt, ka mājsaimniecību segmentā jums ir 10% tirgus daļa. Kādas ir aplēses par tirgus daļu biznesa klientu segmentā?

Mēs lēšam, ka biznesa tirgus segmentā mūsu tirgus daļa ir 20-25%. Tādēļ esam viens no vadošajiem spēlētājiem.

Jūsu lielākais tirgus ir Igaunijā, bet kādi ir plāni tirgus daļu palielināšanai Latvijā?

Patiesībā mūsu lielākais tirgus ir Somija, tad seko Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija. Mūsu mērķis mājsaimniecību segmentā ir kļūt par vadošo tirgotāju Latvijā, iegūstot 20-30% tirgus daļu. Šo mērķi vidējā termiņā mēs varam sasniegt, jo kā reģiona lielākais tirgotājs importējam visvairāk dabasgāzes un mūsu piedāvājums ir konkurētspējīgs. Dabasgāze ir mūsu pamatbizness. Jūtamies ļoti komfortabli un skatāmies tikai uz priekšu.

Kā vērtējat pagājušā gada finanšu rezultātus?

Gads ir bijis ļoti veiksmīgs gan grupai kopumā, gan Latvijas uzņēmumam. Latvijā apgrozījums bija 85,2 miljoni eiro un peļņa 3,87 miljoni eiro. Finanšu rādītāju pieaugums ir saistīts ar lielākiem pārdošanas apjomiem, rezultāti ir būtiski labāki, nekā bijām plānojuši. Bez jau minētā dabasgāzes segmenta mājsaimniecībām esam arī divas reizes vairāk pārdevuši elektroenerģiju biznesa klientiem un viennozīmīgi nostiprinājuši savas pozīcijas Latvijā.

Cik liela tirgus daļa jums ir elektroenerģijas tirgū?

Elektroenerģiju esam sākuši tirgot pēdējos trijos gados un pamazām šo segmentu audzējam. Tirgus daļa mums pagaidām ir salīdzinoši neliela.

Biznesa klientiem?

Jā, šajā segmentā mēs pārsvarā orientējamies uz biznesa klientiem.

Pagājušajā gadā dabasgāzi iepirkāt no ASV. Kur pirksiet gaidāmajai rudens/ziemas sezonai?

Dabasgāzi mēs joprojām saņemam un arī turpmāk, visticamāk, saņemsim pamatā no ASV un Norvēģijas. Mums sadarbības līgumi ir noslēgti ar dažādiem piegādātājiem no vairākām pasaules valstīm, bet līdz šim ASV un Norvēģija ir bijuši izdevīgākie piegādes avoti. Pagājušajā gadā uz mūsu reģionu esam atveduši 18 sašķidrinātās gāzes kuģus un izmantojam visu pieejamo infrastruktūru - gan Somijas Inkoo termināli, gan Klaipēdas termināli, gan cauruļvadu no Polijas.

Pēc lielajām energoresursu cenu svārstībām daudzi apņēmās pārskatīt savus patēriņa paradumus. Jūs redzat, ka tas ir noticis?

Dabasgāzes patēriņu tomēr pārsvarā ietekmē laikapstākļi un tas, cik auksta vai silta ir ziema. Šogad janvāris bija īpaši auksts, tāpēc pirmajā ceturksnī patēriņš bija lielāks. Tā tas ir bijis arī iepriekšējos gados, un īpaši dabasgāzes patēriņš laikapstākļu ietekmē mainās iedzīvotāju segmentā. Tādēļ te īpaši atšķirīgas tendences neesam redzējuši. Savukārt juridisko personu segmentā ir virkne klientu, kas ir investējuši energoefektivitātē, un tas ir ļoti pareizi. Tāpat daudz ir tādu, kas vienkārši ir pārgājuši uz citu enerģijas avotu. Piemēram, diezgan daudz centrālās siltumapgādes uzņēmumu ir dabasgāzi atstājuši kā rezerves variantu un pamatā izmanto biomasu vai kādu citu kurināmo. Tādā veidā kopumā patēriņš ir samazinājies. Tajā pašā laikā šogad un arī pagājušā gada beigās bija redzama tendence, ka tie, kas bija pārslēgušies uz citiem avotiem, atkal pieslēdzas atpakaļ dabasgāzei. Pamatā tam ir finansiāli apsvērumi.

Ja mēs skatāmies ilgākā periodā, tad dabasgāzes patēriņš Latvijā ir ļoti būtiski samazinājies. Iepriekš tas bija 12-14 teravatstundas, šobrīd tās ir tikai 9 teravatstundas. Pamatā šis samazinājums ir saistīts ar to, ka siltumapgādes uzņēmumi ir izvēlējušies cita veida kurināmo - tāds ir "Rīgas siltums", "Jūrmalas siltums" un citi. Kopējais patērētās enerģijas apjoms Latvijā arī ir nedaudz samazinājies, bet ne tik būtiski.

Saeima pašlaik skata grozījumus Enerģētikas likumā, kas ierobežos jaunu gāzes katlu uzstādīšanu privātmājās un noteiks pašvaldībām tiesības noteikt savās teritorijās ierobežojumus fosilā kurināmā izmantošanai. Rīgas dome ierobežojumus jau ir paredzējusi no 2031. gada. Kā tas nākotnē ietekmēs gāzes tirdzniecību?

Manuprāt, šo konkrēto lēmumu ietekme būs minimāla, jo Latvijā iedzīvotāju patēriņš gadā ir aptuveni 10% no kopējā dabasgāzes patēriņa. Tajā pašā laikā tā ir tendence, kas jau bija gaidāma, jo kopējais Eiropas Savienības uzsvars ir arvien vairāk palielināt atjaunojamo resursu izmantošanu un veicināt energoefektivitāti. Tādēļ dabasgāzes patēriņš gan Latvijā, gan visā reģionā pamazām turpinās samazināties. Mēs ar to rēķināmies.

Mūsu grupa paplašinās ģeogrāfiski - kā jau minēju, mēs šobrīd tirgojam dabasgāzi Baltijā, Somijā un Polijā, kā arī esam sākuši aktivitātes Vācijā. Papildus, protams, ir investīcijas un darbība atjaunojamo energoresursu virzienā. Tas ir nākamais solis. Īpaši tas attiecas uz biogāzi, kurai var izmantot esošo infrastruktūru.

Cik gadus vai gadu desmitus dabasgāzes tirdzniecība vēl būs apjomīgs bizness?

Mums ir ilgtermiņa piegādes saistības Klaipēdā, caur kuru dabasgāzi importēsim vēl vairāk nekā 10 gadus. Mūsu pārliecība ir, ka dabasgāze vēl pietiekami ilgu laiku būs nopietns sabiedrotais visiem pārējiem energoresursiem, bet mazākā apmērā nekā līdz šim.

Vienlaikus gāze ļoti labi papildina atjaunojamos energoresursus, tādēļ nav arī pamata domāt, ka vismaz līdz 2030. gadam mēs redzēsim būtisku kritumu gāzes izmantošanā. Vidējā termiņā būtiskām izmaiņām nevajadzētu būt, jo tie, kuri to gribēja, jau ir pārgājuši uz citiem resursiem, savukārt lielajiem industriālajiem patērētājiem ātri mainīt savas tehnoloģijas nav nemaz tik vienkārši. Kā jau es minēju, tad gāzes patēriņš pēdējos gados jau ir krities par 30-40%, tādēļ lielam kritumam vidējā termiņā vairs nevajadzētu sekot.

Paralēli mūsu uzņēmumu grupas portfelī audzējam citus energoresursu veidus, un tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc mūsu mātesuzņēmums "Infortar" pagājušā gada beigās izgāja biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu un varētu investēt jaunos projektos.

Pērn sākāt saules elektrostacijas būvniecību Nīcā. Kā veicas ar šo projektu?

Ļoti labi. Stacija jau ir uzbūvēta un notiek pēdējie ieregulēšanas un testēšanas darbi. Tā ir investīcija 2,5 miljonu eiro apmērā, un stacijas jauda būs gandrīz četri megavati. Tas ir pirmais projekts, kuru būsim pabeiguši Latvijā, un tad jau sekos tālākie projekti.

Jūsu fokuss būs uz saules parkiem vai domāsiet arī par citiem veidiem?

Līdz šim mums lielākā pieredze ir bijusi ar saules enerģiju, jo Igaunijā jau ir vairāki saules parki, un tagad tāds būs arī Latvijā. Mums Igaunijā ir arī savas biometāna ražošanas stacijas, un tiek vērtēts, kā šo biznesu paplašināt arī citās valstīs. Izskatām arī citus virzienus, tostarp arī vēja enerģiju.

Vienlaikus daudzi saka, ka Latvija ir nokavējusi to mirkli, kad šos atjaunojamās enerģijas projektus veidot bija tiešām izdevīgi.

Jā, tā ir. Līdzīgi kā ar dabasgāzi, arī elektrības tirgus ir ļoti strauji mainījies. Bija periods, kad bija ļoti augstas elektrības cenas un lēts kapitāls, projektus realizēt bija pavisam vienkārši. Šobrīd tā vairs nav. Tādēļ diezgan daudzi no tiem projektiem, kas vēl nav uzsākti, visdrīzāk netiks realizēti. Īpaši tas attiecas uz Latviju, jo Lietuvā un Igaunijā ir arī atbalsta mehānismi. No otras puses vēl nesen bija bažas, ka saules un vēja enerģijas būs jau pārāk daudz un pārvades tīkls ar to nespēs tikt galā. Tādēļ tirgus beigu beigās atradīs līdzsvaru.

Lielākais nezināmais patiesībā ir nākotnes elektroenerģijas patēriņš. Daudzi sagaida, ka tas ļoti strauji pieaugs. Tajā pašā laikā ir redzams, ka Latvijā un Igaunijā tas samazinās, Lietuvā nedaudz pieaug. Arī prognozes neliecina, ka Latvijā vidējā termiņā elektrības patēriņš būtiski pieaugs.

Kādas ir prognozes par gāzes cenām šogad, un kādi faktori tās var ietekmēt?

Šogad dabasgāzes cenas ir būtiski zemākas, nekā bija pagājušajā gadā. Šobrīd mēs arī neredzam iemeslus, kādēļ cenām atkal strauji pieaugt. Protams, mēs nevaram paredzēt, vai nebūs kādu ģeopolitisku notikumu, kas to visu var ietekmēt. Bet tad tas atstās ietekmi ne tikai uz dabasgāzi, bet arī uz citiem energoresursiem un izejvielām.

Kopumā dabasgāzes tirgus ir ļoti labi stabilizējies un pielāgojies situācijai, ka gāze no Krievijas Eiropā praktiski vairs neienāk, ir atrastas alternatīvas, turpinās infrastruktūras attīstība. Baltija ir ļoti labi nosegta ar piegādes iespējām. Līdz ar to, ja nav lielu ģeopolitisku satricinājumu, tad dabasgāzes cenām būtu jāpaliek tādām kā šobrīd vai arī jāsamazinās, jo Eiropas krātuvēs gāzes ir vairāk, nekā bijis jebkad iepriekš.

Vai mēs varam droši teikt, ka Krievija ir zaudējusi gāzes ietekmes sviru uz Eiropu?

Mūsu reģionā noteikti.

Vienlaikus Krievija joprojām var eksportēt sašķidrināto dabasgāzi un ir virkne valstu, kuras to arī turpina izmantot. Baltijā un Somijā tas netiek akceptēts.

Kā pašlaik var vērtēt konkurenci tirgū gan Latvijā, gan Baltijā kopumā?

Visās valstīs tirgus ir atvērts un visur ir ļoti aktīva konkurence. Juridisko klientu segmentā konkurence ir aktīvāka, jo tur ir vairāk tirgus dalībnieku. Mājsaimniecību tirgū Latvijā pašlaik ir trīs spēlētāji, bet tirgus ir atvērts, un noteikti, ka vēl kāds varētu parādīties. Tajā pašā laikā ir jāatzīmē, ka dabasgāzes tirgū svarīgi ir tas, lai ir, no kurienes gāzi importēt, un mūsu reģionā tādi uzņēmumi, kas gāzi var importēt, ir tikai daži.

Tas nozīmē, ka tajā pašā mājsaimniecību segmentā īsti neviens papildus nevarētu parādīties?

Var, jo arī biznesa klientu segmentā ir vairāk tirgotāju. Iespējams, kāds var sākt darbu arī mājsaimniecību segmentā.

Latvijas tirgus kopumā gan ir salīdzinoši mazs, tādēļ enerģētikas jomā ir svarīgi strādāt vairākos tirgos.