Kā iedzīvotājiem veicas ar pērn pieteikto Krievijas preču boikotu?
Traģiskie notikumi Ukrainā nav ietekmējuši Latvijas pircēju paradumus. Par to liecina Latvijas lielāko veikalu tīklu statistika, kas norāda, ka pēdējā gada laika nav bijušas jūtamas būtiskas izmaiņas krievu un ukraiņu preču tirdzniecībā.
Pēc Krievijas agresijas Ukrainā sociālajos tīklos tika aicināts boikotēt Krievijas preces un izvēlēties Ukrainā ražotus produktus. Tomēr lielu ievērību šie aicinājumi neguva, tos arī nomāca pagājušā gada vidū izvērstā reklāmas kampaņa, kas aicināja pirkt Latvijas preces.
Taisnības labad gan jāteic, ka lielveikalos Krievijas un Ukrainas preces nav lielā izvēlē. No abām valstīm veikalos var atrast gan alkoholu, pārsvarā degvīnu), gan dažādus saldumus. Ukrainas ražotāji piedāvā arī sulas, bet Krievijas vēl dažas preces, kā, piemēram, augu eļļas un dažādas higiēnas preces – zobu pastu, sejas krēmus, ziepes.
„Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere Kasjauns.lv norādīja: „Krievijas un Ukrainas izcelsmes produkti individuāli neaizņem vairāk par 1% no „Rimi” piedāvāto produktu klāsta. Tāpēc izmaiņas to patēriņā drīzāk motivē kāda konkrēta pārdošanas akcija vai atlaide, un tās būs mērāmas ar otro vai trešo ciparu aiz komata.”
Savukārt „Maxima Latvija” komunikācijas vadītājs Jānis Beseris Kasjauns.lv informēja, ka pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, Krievijas ražotāju produktu skaits „Maxima” veikalos nav būtiski mainījies. „ Notikumi Ukrainā nav ietekmējuši iedzīvotāju iepirkšanās paradumus Latvijā. Mūsu novērojumi liecina, ka Krievijas ražotajām precēm pērn, salīdzinājumā ar 2013. gadu, pārdošanas apjomi nav būtiski mainījušies. „Maxima Latvija” veikalos populārākais Krievijā ražotais produkts ir rafinētā saulespuķu eļļa „Sloboda” 1,8 litru iepakojumā,” skaidroja Beseris
Taču Ukrainas ražotāju produktu skaits „Maxima” veikalos pērn palielinājās, taču pavisam nedaudz. „Ģeopolitiskā situācija Ukrainā šīs valsts preču noietu „Maxima Latvija” veikalos nav īpaši iespaidojusi, jo pārdošanas apjomi šīm precēm pērn nedaudz pieauga par 3,4%, salīdzinājumā ar 2013. gadu,” teica Beseris. „Maxima” veikalos populārākais Ukrainā ražotais produkts ir degvīns „Hlibnu dar klasicna 40%” 0,7 litru pudelēs.
Kasjauns.lv novēroja, ka „Maxima” veikalos iecienītākos Krievijas un Ukrainas produktus pircēji galvenokārt izvēlas tādēļ, ka tiem tiek piedāvātas akcijas un tie ir lētāki nekā citas attiecīgā nosaukuma preces.
Savukārt veikalu tīkla „top!” Iepirkumu grupas mārketinga vadīt’ja Ilona Bukša Kasjauns.lv teica: „„top!” pārtikas veikalu tīkla sortimentā Krievijas un Ukrainas preces ir pārstāvētas samērā mazā skaitā. Preces, kas ražotas Krievijā, veido vien aptuveni 1,2% no apgrozījuma, pārsvarā tas ir alkohols, saldumi, uzkodas un arbūzi (sezonas laikā). Preces, kas ražotas Ukrainā, veido vēl mazāku apjomu, tikai aptuveni 0,7% no apgrozījuma, pārsvarā - sāls, alkohols, nūdeles un saldumi.”
Lietuvā pieaug pieprasījums pēc ukraiņu konfektēm
Toties mūsu kaimiņvalstī Lietuvā aicinājumi iegādāties ukraiņu preces un atteikties no Krievijas ražojumiem guvusi lielāku atsaucība. Pērn Lietuvas „Maxima” veikalos kopumā varēja nopirkt 1226 dažāda nosaukuma preces no Krievijas, kas ir par piekto daļu mazāk nekā 2013. gadā. Savukārt pieprasījums pēc Ukrainā ražotām konfektēm un saldumiem pieaudzis par 44%, raksta Viļņas laikraksts „Lietuvos Rytas”. Pārējos lietuviešu veikalu tīklos ukraiņu un krievu preču noiets ļoti būtiskas izmaiņas nav piedzīvojis, kaut gan „Rimi” un „Iki” norāda, ka pieprasījums pēc krievu precēm nedaudz tomēr ir samazinājies.
Elmārs Barkāns/Foto: Dainis Labutis, ELTA
