foto: Ieva Lūka/LETA
Latvijas darba tirgū atgriežas cilvēki, kuri iepriekš darbu nemeklēja
Strādnieks SIA "Getliņi Eko" siltumnīcā./Ilustratīvs attēls.
Bizness un ekonomika
2024. gada 24. maijs, 16:16

Latvijas darba tirgū atgriežas cilvēki, kuri iepriekš darbu nemeklēja

Biznesa nodaļa

Jauns.lv/LETA

Latvijā darba tirgū atgriežas cilvēki, kuri iepriekš darbu nemeklēja un bija ekonomiski neaktīvi, atzina banku analītiķi, komentējot piektdien Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos nodarbinātības un bezdarba datus.

Vienlaikus banku analītiķi sagaida, ka bezdarba līmenis Latvijā mazināsies gada otrajā pusē, lai gan samazinājums nebūs straujš.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norāda, ka 2024.gada sākumā Latvijas darba tirgū bija vērojams atslābums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bezdarba līmenis 2024.gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 7,2%, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā ceturksni iepriekš. Lai arī kāpums pastāv, šoreiz tas ir saistīts ar sezonāliem faktoriem un negatīvajiem makroekonomiskās vides efektiem 2023.gadā.

"Neskatoties uz to, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis pieaudzis, gada sākumā Latvijas darba tirgū tiek novērota stabilizācija citos rādītājos. Atšķirībā no iepriekšējā ceturkšņa, gan nodarbināto, gan bezdarbnieku skaits palielinājās uz iepriekš neaktīvo iedzīvotāju rēķina - to, kuri nolēma atgriezties darba tirgū un meklēt darbu. Lai gan šobrīd ekonomikā ir iekšējie darbaspēka resursi, kas piesātina darba tirgu, vecumstruktūras un iedzīvotāju novecošanās dēļ kāpināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu ar laiku būs grūtāk," min Migunovs.

Viņš arī atzīmē, ka uzņēmēji ir kļuvuši piesardzīgāki un pagaidām jaunus darbiniekus tik aktīvi nemeklē. Pašlaik zemā līmenī ir gan darbaspēka pieturēšana, gan arī mazāk uzņēmēju uzskata darbaspēka trūkumu par ierobežojošo faktoru, kas varētu liecināt, ka uzņēmēji cenšas izmantot esošā darbaspēka kapacitāti pilnā mērā. Turklāt daļa no uzņēmumiem, iespējams, gaida oficiālo informāciju par to, vai nākamgad tiks palielinātas minimālās algas, kas var būtiski ietekmēt darbinieku izmaksas, kuras bija būtiski pieaugušas jau iepriekšējos gados.

Migunovs piebilst, ka atbilstoši mēneša datiem bezdarba līmenis aprīlī ir mazinājies. Līdzīgi iepriekšējam ceturksnim, pozitīvāks noskaņojums joprojām ir pakalpojumu sektorā, kurā nodarbinātības gaidas saglabājas augstākas par ilgtermiņa vidējo. Uzlabojoties ekonomiskai videi un ārējām pieprasījumam, arī citos sektoros gaidāms nodarbinātības pieaugums.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis pauda, ka atbilstoši gaidītajam bezdarba līmenis gada sākumā ir pieaudzis.

"Ekonomiskā aktivitāte daudzās nozarēs vēl atradās lejupslīdē, bez liela optimisma par straujām pozitīvām pārmaiņām. Augošās izmaksas un piesardzīgās prognozes daudzās jomās ir spiedis optimizēt darbinieku skaitu. Taču lielas brāzmas darba tirgū izpaliks. Ekonomikas dzinēji pamazām iesilst un aizsākas sezonālie darbi, kas darba tirgu stabilizēs," norāda Gašpuitis, piebilstot, ka, iesilstot būvniecībai gada otrajā pusē bezdarba līmenis varētu sākt jau dilt.

Viņš atzīmē, ka pieaugs pieprasījums pēc darbiniekiem arī no iekšzemes patēriņa nozarēm, kamēr uz eksportu orientētās caurmērā varētu saglabāt nogaidošu pozīciju.

Tāpat Gašpuitis min, ka bezdarba pieaugumu gada sākumā ir pacēlis arī tas, ka salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni par 3100 ir samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits. "Tā ir laba ziņa, jo, iespējams, ka signāli par ekonomikas atdzīvošanos ir radījuši interesi par atgriešanos vai ienākšanu darba tirgū. Lai arī tas palielina darba meklētāju skaitu, liela daļa iespējas atradīs un palielinās strādājošo skaitu. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšana darba tirgū ir primārs uzdevums un izdevība, jo imigrācijas iespējas aizpildīt vakances ir un būs ierobežotas," viņš norāda.

Pēc "SEB bankas" makroekonomikas eksperta teiktā, sagaidāms, ka gada otrajā pusē bezdarbs mazināsies. Tomēr ierobežotā un nevienmērīgā izaugsme, uzņēmēju piesardzība un citi izaicinājumi norāda, ka samazināšanās tendence nebūs strauja. Taču ar to visu, noteiktu kvalifikāciju un tipa darbinieku trūkums uzņēmumos saglabāsies.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš minēja, ka pirmo reizi daudzu gadu laikā darba meklētāju īpatsvars Latvijā ir zemāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. Visās Baltijas valstīs bezdarbs ir gada laikā ir pieaudzis. Šī gada sākumā darba meklētāju īpatsvars Latvijā bija 7,2%, Lietuvā 7,8%, bet Igaunijā 8,2%.

"Par mūsu ziemeļu kaimiņzemi viss skaidrs, tur ir ilgstoša ekonomikas recesija. Lietuva turpretim ir šobrīd kopumā ekonomiski veiksmīgākā Baltijas valsts. Taču strauja attīstība var būt saistīta arī ar diskomfortu. Ļoti straujā eksporta pakalpojumu nozaru attīstība galvaspilsētā rada arī stresa situācijas - gan cilvēkiem, kuriem jāsacenšas ar šo nozaru darbiniekiem mājokļu tirgū, gan citām nozarēm, kam ir jāspēj turēt līdzi darba tirgū," min Strautiņš.

Viņš arī pauž, ka Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis galvaspilsētā jau ilgstoši ir "piespiedies" pie 4% atzīmes, kas, acīmredzot, Latvijā ir zemākā iespējamā robeža. Eiropā ir reģioni un pat veselas valstis, kur bezdarbs ir zemāks. Taču lai to sasniegtu, ir jāiegulda nauda izglītībā, medicīnas aprūpē un sociālajā darbā. Ja Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis samazinājās līdz apmēram 4% jau 2017.gadā, tad citur Latvijā tas tagad strauji tuvojas šim punktam. Aprīlī reģistrētais bezdarbs gan Kurzemē, gan Zemgalē bija tikai 5,2%, kas ir neparasti maz šiem reģioniem. Latgalē bezdarbs vēl ir augstāks, bet ir šim reģionam neparasti zemā līmenī (11,3%), samazinoties par vairāk nekā sešiem procentpunktiem kopš 2017.gada aprīļa, kamēr citur valstī mainījies daudz pakāpeniskāk.

Par spīti vairākām labvēlīgām tendencēm, darba meklētāju īpatsvars pirmajā ceturksnī bija par 0,8 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada. Latvijā tas ir pieaudzis, kaut lēnāk nekā pārējās Baltijas valstīs. Tās šobrīd iet cauri diezgan sarežģītam attīstības posmam, atzīmē Strautiņš.
Viņš norāda, ka pagājušajā gadā būtiski pasliktinājās eksporta tirgu vitalitāte, vienlaikus turpinoties importa cenu kāpuma nelabvēlīgajai ietekmei uz patērētāju labklājību. Turpmāk ir gaidāma situācijas uzlabošanās.

"Eksporta nozaru dinamika uzlabojas tikai ļoti pakāpeniski. Taču reālo algu kāpuma krasais paātrinājums palīdzēs darba intensīvajām patēriņa nozarēm, bet gaidāmais sabiedriskā sektora investīciju kāpums ir laba ziņa celtniecībai, kas ir izteikti "vīrišķīga" nozare, bet tieši starp vīriešiem darba meklētāju īpatsvars ir augstāks, tā ir Latvijas īpatnība uz citu Eiropas valstu fona," min Strautiņš.

Tāpat viņš atzīmē, ka, atšķirībā no darba meklētāju īpatsvara, nodarbinātības līmenis gada laikā ir mainījies uz "pareizo" pusi - no 63,7% līdz 64%. Tāpēc, par spīti nelabvēlīgām demogrāfijas tendencēm, strādājošo skaits gada laikā samazinājies tikai par 0,1%.

"Lielākā daļa ekonomiskās statistikas netiek iegūta vai vismaz publicēta etniskās piederības griezumā. Taču tāda ir pieejama par darba meklētāju īpatsvaru. Latviešiem tas ir bijis zemāks, cik vien tālu sniedzas pieejamie dati. 2023.gadā šis rādītājs bija 5,8% latviešu vidū un 7,9% citu tautību pārstāvju vidū. Starpība bija vēl daudz izteiktāka periodā, kad pēc globālās finanšu krīzes bezdarbs bija daudz augstāks par pašreizējo. 2010.gadā attiecīgie skaitļi bija 16,6% un 24,2%," norāda Strautiņš.
Viņš arī atzīmē, ka medijos nonāk ziņas par to, ka traucējošs apstāklis darba atrašanā ir krievu valodas nezināšana. "Šādas situācijas noteikti var rasties. Tik plaši izplatītai valodai neizbēgami ir ekonomiskā vērtība. Taču tiem, kas labi nezina latviešu valodu, iespējas ir daudz ierobežotākas, kas ir pašsaprotami. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas noteikti ir daļa no augstāka bezdarba līmeņa izskaidrojuma citu tautību starpā. Iespējams, ka te ir arī ekonomiskās ģeogrāfijas ietekme. Taču tas ir tikai minējums, jo cilvēki, kuru dzimtā valoda ir krievu, lielā skaitā dzīvo gan Latvijas bagātākajā reģionā, gan visnabadzīgākajā, tātad te ir pretējas ietekmes," skaidro Strautiņš.

Latvijas "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norādīja, ka Latvijas ekonomika ir stagnācijā jau aptuveni divus gadus, un arī gada sākumā ekonomiskā aktivitāte saglabājās visai vārga. Līdz ar to nav liels pārsteigums, ka darba tirgū pirmajā ceturksnī tika vērots pasliktinājums - bezdarbs turpinājis pērnā gada otrajā pusē sākto kāpumu.

Viņa atzīmē, ka bezdarbnieku rindu palielināšanās par teju deviņiem tūkstošiem iedzīvotāju nav maz. Labā ziņa ir, ka nodarbināto skaits saglabājies teju nemainīgs gan salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

"No kurienes tad rodas šis bezdarbnieku skaita kāpums? Gada sākumā strauji samazinājās ekonomiski neaktīvo, bet auga - ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Arī tā ir laba ziņa - interese par piedalīšanos darba tirgū kļuvusi lielāka. Diemžēl darba tirgū vieta visiem nav atradusies, un tādēļ redzam bezdarba kāpumu. Ja paskatāmies "kas lācītim vēderā", atklājas, ka ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies tādēļ, ka visai strauji sarukusi tā iedzīvotāju daļa, kas ir ekonomiski neaktīvi personisku vai ģimenes apstākļu dēļ. Šī grupa strauji auga Covid laikā, kad daudzi bija spiesti vai izvēlējās palikt mājās, lai rūpētos par bērniem vai citiem tuviniekiem. Tomēr nu jau aptuveni gadu šie iedzīvotāji, pārsvarā - sievietes, migrē atpakaļ uz aktīvo darba tirgu. Tādēļ arī nav pārsteigums, ka bezdarbnieku rindas vairāk palielinājušas tieši sievietes," skaidro Zorgenfreija.

Viņa arī norāda, lai gan darba tirgū situācija pasliktinājusies, kopumā Latvijas darba tirgus, līdzīgi kā darba tirgi visā pasaulē, šos sarežģītos laikus ekonomikā pārlaiž labi. Ekonomikām un līdz ar to uzņēmumiem viegli neiet un pieprasījuma trūkums ir būtiska problēma daudzos sektoros. Tomēr darba devēji cenšas darbiniekus pēc iespējas prom nelaist, jo darbaspēka trūkums, lai gan šobrīd atkāpies no problēmu saraksta augšgala, būs problēma arī nākotnē.

"Domājot par nākotni, jāsaka, ka būtisku tālāku pasliktinājumu darba tirgū negaidām. Drīzāk gaidām situācijas stabilizēšanos, un gada otrajā pusē - pakāpenisku uzlabošanos," pauž Zorgenfreija, piebilstot, ka Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie reģistrētā bezdarba dati pēdējos mēnešos norāda uz bezdarba kritumu, turklāt tuvojas vasara un sezonālo darbu laiks. Gada sākumā straujāk auga to bezdarbnieku skaits, kuriem ir tikai pamatizglītība, un vasaras sezonas sākums varētu palīdzēt bezdarba līmeni šajā grupā mazināt.

Viņa norāda, ka gan "Swedbank", gan finanšu tirgu prognozes liecina, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) jūnijā sāks mazināt procentu likmes, kas iezīmēs atkopšanās sākšanos Eiropas ekonomikā. "Netiek gan gaidīts, ka ekonomika aizskries kā sprinteris pēc starta šāviena - ceļš līdz straujākai izaugsmei var būt bedrains un līkumots. Gan tādēļ, ka ECB noteiktais likmju kritums nebūs tik straujš, kā to kāpums, gan tāpēc, ka zemāku likmju pozitīvā ietekme uz ekonomiku nāks ar novēlošanos - gluži tāpat kā ar novēlošanos ekonomiku iepriekš bremzēja augošās likmes. Arī darba tirgū tas nozīmēs vien pakāpenisku atgūšanos," norāda Zorgenfreija.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, lai gan bezdarbs Latvijā joprojām ir zems, pēdējā gada laikā darba tirgū ir jūtama lēnākas ekonomikas izaugsmes, migrācijas pieauguma un augstās inflācijas ietekme. Šogad pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā palielinājās ceturto ceturksni pēc kārtas un sasniedza 7,2%, pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas beigām pārsniedzot 7%.

Vienlaikus viņš norāda, ka bezdarbs Latvijā šobrīd ir zemākais Baltijas valstīs, tomēr kopš pērnā gada sākuma tas ir pieaudzis par 0,8%, un pēdējā gada laikā bezdarbnieku skaits pieaudzis gandrīz par deviņiem tūkstošiem.

"Pretstatā diezgan ievērojamam bezdarbnieku skaita pieaugumam, darba vietu skaits pēdējā gada laikā ir samazinājies tikai par 0,5 tūkstošiem. Iemesls, kādēļ Latvijā var vienlaicīgi samazināties iedzīvotāju skaits, palikt nemainīgs darba vietu skaits un pieaugt bezdarbnieku skaits, - darbu ir sākuši meklēt cilvēki, kuri vēl pirms gada darbu nemeklēja un bija ekonomiski neaktīvi. Bezdarba statistikā šādi cilvēki netiek uzskatīti par bezdarbniekiem. Tādēļ, neraugoties uz kopējo bezdarba pieaugumu, šogad nav novērojams reģistrētā bezdarba pieaugums un tieši pretēji - kopš šī februāra beigām reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā ir samazinājies par vairāk nekā sešiem tūkstošiem un reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā aprīlī bija vien 5,4%. Tas ir viens no zemākajiem reģistrētā bezdarba līmeņiem Latvijā pēdējo 30 gadu laikā," skaidro Āboliņš.

Viņš arī min, ka pēdējā gada laikā ekonomiski neaktīvo sieviešu skaits Latvijā ir samazinājies par 17,5 tūkstošiem, un, lai arī nodarbināto sieviešu skaits ir pieaudzis par gandrīz sešiem tūkstošiem, sieviešu bezdarba līmenis Latvijā ir pieaudzis no 5,4% pērn līdz 6,4% šogad. Galvenie iemesli, kādēļ tik strauji ir pieaugusi sieviešu aktivitāte darba tirgū, visticamāk, ir inflācija, kuras dēļ ģimenēm ir vairāk nepieciešama otra alga, tāpat arī dzimstības samazinājums, kā rezultātā samazinās sieviešu skaits, kuras ir bērnu kopšanas atvaļinājumā, kā arī Ukraiņu iekļaušanās darba tirgū. Tāpat nozīmīgs faktors bija Covid-19 pandēmija, kas radīja papildu slogu sievietēm attālināto mācību vai rūpju par tuviniekiem dēļ. Līdz ar to pandēmijas laikā gandrīz 10% sieviešu Latvijā bija mājsaimnieces un nemeklēja darbu, taču šobrīd ir atgriezušās darba tirgū.

Vienlaikus Āboliņš piebilst, ka lielāka sieviešu aktivitāte nav vienīgais faktors, kas šobrīd ietekmē darba tirgu Latvijā. Lēnāka ekonomikas izaugsme pēdējos divos gados visvairāk ir bijusi jūtama rūpniecībā, transportā un loģistikā, kā arī tirdzniecībā. Tikmēr šis gads ir sācies ar mērenu kritumu būvniecībā, kur augsto procentu likmju dēļ ir samazinājies privātā sektora pieprasījums. Tādējādi nodarbināto cilvēku skaits Latvijā ar vidējo vai arodizglītību pēdējā gada laikā ir samazinājies par gandrīz 16 tūkstošiem, savukārt nodarbināto cilvēku skaits ar augstāko izglītību ir pieaudzis par vairāk nekā 15 tūkstošiem.
"Manuprāt, pašreizējais bezdarba pieaugums Latvijā būs īslaicīgs un pārejošs. Lai arī migrācija uz Latviju pieaug un šobrīd Latvijā uzturas vairāki desmiti tūkstoši ukraiņu, tomēr darbspējīgo iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties un pēdējo divu gadu nelielā lejupslīde ekonomikā tuvojas beigām," pauž Āboliņš.

Viņš norāda, ka maijā uzņēmēju noskaņojums eirozonā ir sasniedzis augstāko līmeni pēdējā gada laikā un tas ļauj cerēt uz pakāpenisku izaugsmes atjaunošanos arī Latvijā. 
Bankas "Citadele" ekonomists atzīmē, ka vidējais bezdarba līmenis Latvijā šogad varētu būt aptuveni 6,7-6,8%, savukārt 2025.gadā bezdarbs Latvijā varētu noslīdēt līdz 6%.