Septiņi jautājumi par rapšiem: Atbild Valters Zelčs

#1 Kāpēc Latvijā audzē rapšus?

Pirmkārt, rapsis ir viens no tikai dažiem kultūraugiem, kuru Latvijā var ne tikai izaudzēt, bet kuru audzēt ir ekonomiski pamatoti, proti, to ir iespējams pārdot. Teorētiski mūsu apstākļos izaudzēt var daudzus augus, piemēram, ķimenes, linus, kaņepes. Taču šiem augiem ir ļoti mazs noieta tirgus, ko aizpilda nedaudz vairāk kā desmit saimniecības. Ar rapsi ir citādi – globālais pieprasījums pēc tā ir liels, un to var veiksmīgi pārdot.

Otrkārt, rapsis ir svarīgs pareizai un veselīgai augu maiņai. Lauksaimnieki vienā laukā nedrīkst audzēt vienus un tos pašus kultūraugus vairākus gadus pēc kārtas, jo tas veicina slimību, kaitēkļu un arī nezāļu izplatību. Latvijā primāri audzējam graudaugus – kviešus, miežus, auzas, rudzus, utt, kas visi ir graudzāļu dzimtas augi. Rapsis savukārt ir krustziedis, turklāt ar ļoti spēcīgu sakņu sistēmu, kas ne tikai irdina augsni, bet arī saglabā tajā barības vielas. Līdz ar to, ik pa laikam augu maiņā iekļaujot rapsi, tiek uzlabota augsnes auglība. To redz arī paši lauksaimnieki – pēc rapša parasti raža ir augstāka nekā atkārtotā kviešu sējumā.

Kādreiz rapšu sējumu platības bija daudz mazākas, bet nu jau dzeltenie lauki kļuvuši par neatņemamu Latvijas lauku ainavas sastāvdaļu vasaras sākumā. Rapšu audzēšana Latvijā aktīvi aizsākās 2000. gadu sākumā, un kopš tā laika rapša sējplatības Latvijā pieaugušas no 6,7 tūkstošiem līdz 151,2 tūkstošiem hektāru jeb gandrīz 23 reizes. Jāsaka gan, ka pēdējos gados, dažādu apstākļu dēļ, rapša platības rāda tendenci nedaudz samazināties. Tas ir gana cimperlīgs kultūraugs.

#2 Kāda ir rapšu loma Latvijas ekonomikā?

2022. gadā Latvijas lauksaimnieki izaudzēja rapsi vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā, kas pats par sevi jau ir labs rādītājs, tomēr to nevar skatīt atrauti no citiem kultūraugiem. Kā jau minēju, rapsim ir pozitīva ietekme arī, piemēram, uz nākošā gada kviešu vai rudzu ražu, un to aprēķināt ir grūti. Rapsi pārstrādā vietējos uzņēmumos, taču pāri palikušo eksportē. Eksporta apjomi ir gana lieli - 2022. gadā 342 tūkstoši tonnu, kas ļāva mums ieņemt 10. vietu pasaulē. Ja eksporta apjomu rēķina uz vienu iedzīvotāju, tad pēc rapša sēklu eksporta 2022. gadā ieņēmām trešo vietu, atpaliekot tikai no Austrālijas un Lietuvas.

#3 Kā lauksaimnieki rūpējas par rapšu sējumiem?

Viss sākas ar augsni!  Rapsis, sevišķi dīgšanas periodā, ir ļoti prasīgs pret to, kādā augsnē ir iesēts. Tradicionāli tas ir bijis kultivēts arums, bet ļoti populāras pēdējā laikā ir klimatam draudzīgās tiešās sējas vai rindsējas metodes, kurās rapsis padodas ļoti labi. Tālāk augi ir atbilstoši jāpabaro – saimniecības, kam ir lopi, izmanto kūtsmēslus, ja lopu nav, vai to nepietiek, izmanto minerālmēslus. Pirms tam gan jāveic mājasdarbs – lai noteiktu precīzas mēslojuma devas, ir jāveic augsnes analīzes, izcilā gadījumā arī rapša lapu analīzes.

Visbeidzot, ir jāveic augu aizsardzības pasākumi, ja ir tas nepieciešams. Vislielākā uzmanība jāpievērš tam, lai lauku nepārņem kaitēkļi, kas ražu var nopostīt pilnībā, piemēram krustziežu smecernieki, spīduļi, pangodiņa odiņi, utt. Mēdz uzskatīt, ka rapšus smidzina daudz vairāk nekā citus augus, taču tas neatbilst patiesībai – rapšu smidzināšanas daudzums ar neko neizceļas. Jāsaka gan, ka, audzējot jebkuru kultūru, lauksaimnieka merkantilā vēlme ir izmantot iespējami maz mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu, tāpēc lauksaimnieki tos izmanto ļoti precīzi. Pretējā gadījumā, lauku pārmēslojot, augi neko neiegūst un var ciest, turklāt visi lauksaimniecībā izmantotie līdzekļi ir dārgi.

#4 Vai rapšu audzēšana ietekmē bites?

Rapši ir vērtīgi nektāraugi un bitēm ļoti draudzīgi un vajadzīgi. Ir saimniecības, kurās kopā sadzīvo gan rapši, gan bišu stropi, jo no rapšiem var iegūt augstvērtīgu medu. Pirms dažiem gadiem situācija ap rapšu audzētājiem un biškopjiem tika saasināta, pretnostādot abas puses. Toreiz dominēja emocijas, iztrūkstot objektīvam skaidrojumam no pašām iesaistītajām pusēm. Lai vai kā, situācija aizvadītajos gados ir normalizējusies, un par radīto saspīlējumu nebija laimīgi nedz rapša audzētāji, nedz biškopji, kuriem rapša medus ir viens no pieprasītākajiem eksporta tirgos.

Skaidrs, ka insekticīdi, kurus var izmantot rapsī, lai ierobežotu kaitēkļus, potenciāli var būt kaitīgi arī bitēm, taču tieši tādēļ lauksaimniekiem ir jāievēro virkne prasību. Piemēram, rapši ziedēšanas laikā pievilina bites, tāpēc šajā periodā lauku smidzināt drīkst tikai pa nakti, kad bites tajā nelido.

No otras puses, mēdz būt gadījumi, kad bitenieki bez saskaņojuma un brīdinājuma izvieto bišu stropus pie rapšu laukiem, pat nenorādot kontaktinformāciju, kas ļautu lauka saimniekam ar stropu īpašnieku sazināties. Tā rīkoties arī nevajadzētu.

Pēdējā laikā es redzu ļoti daudz labu piemēru par to, kā augkopji un biškopji sadarbojas – viens otru brīdina par savām darbībām, un ievēro visus piesardzības pasākumus, līdz ar to, labumu gūst abi.

#5 Mēs visi zinām, ka no rapšiem var iegūt eļļu. Vai no tiem var ražot arī kaut ko citu?

Jā, šķiet, ka rapšu eļļu sagaida jauns pieprasījuma pieaugums, ņemot vērā, cik dārga kļuvusi daudzu iecienītā olīveļļa. Eļļa ir galvenais produkts, ko iegūst no rapšu pārstrādes un tā ir trešā populārākā augu eļļa pasaulē aiz palmu un sojas pupiņu eļļas. Taču rapšu sēklas ir ne tikai bagātas ar eļļu, bet arī ar proteīniem, tāpēc pēc eļļas iegūšanas pāri palikušās izspaidas pārtop lopbarībā.

Eļļa tiek izmantota ne tikai pārtikā un kulinārijā, bet var pārtapt arī biodegvielā. Biodegvielu iegūst, no neapstrādātās rapšu eļļas atdalot glicerīnu.

#6 Kādi ir galvenie izaicinājumi rapšu audzētājiem?

Rapši ir ļoti jutīgi pret laikapstākļiem, un tos, protams, neviens ilgtermiņā nevar ne paredzēt, ne ietekmēt. No sala, stipra lietus un ilgstoša sausuma sējumus pasargāt ir teju neiespējami. Aizvadītajā ziemā sals bijis sevišķi nežēlīgs pret rapšiem Vidzemē un Latgalē, kur gandrīz 90% no visiem sējumiem ir aizgājuši bojā.

#7 Kur šogad meklēt spilgtos rapšu laukus?

Šogad rapša platības Latvijā ir mazākas nekā pērn, turklāt Vidzemē un Latgalē kailsala dēļ atrast veiksmīgi pārziemojušus dzeltenos laukus ir izaicinājums, taču mums tas ir izdevies. Šogad jau ceturto gadu notiek foto konkurss “Lauki zied!”, kura laikā ikviens aicināts fotografēties ziedošajos rapšos un pretendēt uz vērtīgām balvām. Lai aiztaupītu laiku, meklējot skaistākos laukus, un lai fotogrāfēšanās uz spilgto Latvijas rapšu fona nesagādātu papildu raizes ne lauksaimniekam, ne tiem, kas vēlas uzņemt bildes, astoņu lauku malās izvietoti īpaši foto rāmji. Precīzas fotolaukumu koordinātas un informācija par konkursu atrodama mājaslapā ilgtspejigi.lv. Nenokavējiet – lauki viskošāk ziedēs šajā nedēļas nogalē!

Lai piedalītos konkursā, jākļūst par biedrības “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” sekotāju sociālajos tīklos un jādalās “Facebook” vai “Instagram” ar savām bildēm pie ziedošajiem rapšu laukiem, izmantojot tēmturi #LaukiZied. Būs iespējams laimēt dāvanu kartes 50 un 150 eiro vērtībā DUS “Straujupīte”, gardumu grozus no Latvijas mājražotājiem 50 un 150 eiro vērtībā, kā arī fotoaparātu “FujiFilm Quicksnap”. Izlozes notiks 26. maijā un 9. jūnijā.

Vairāk informācijas par konkursu “Lauki zied” www.ilgtspejigi.lv.

Raksts tapis sadarbībā ar biedrību "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi".