Bankas noraidīts klients savas tiesības var aizstāvēt tiesā
Pēdējos gados Latvijas banku vērienīgā klientu kontu slēgšana ir kļuvusi sistēmiska un kļuvusi par reālu sabiedrības problēmu, kas atzīta augstākajā valdības un politiskajā līmenī. Atsaucoties uz neatkarīga komersanta tiesībām patstāvīgi noteikt savu klientu loku, maksājumu iestādes apgalvo, ka tām ir tiesības vienpusēji un bez pamatojuma izbeigt darījuma attiecības ar jebkuru personu.
Patiesībā, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu lietotāja intereses, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 67. panta trešā daļa ierobežo maksājumu pakalpojumu sniedzēja iespējas vienpusēji lauzt tipveida līgumu, ieviešot tajā īpašas prasības, proti: a) panākt pušu vienošanos par šo; b) šīs vienošanās ievietošana tieši līgumā, kas tiek izbeigts; c) iepriekš (vismaz 60 dienas) skaidri saprotamā veidā paziņošana maksājumu pakalpojumu lietotājam.
Godīgi un saprotami
Īpaša kārtība, kādā puses vienojas par tiesībām vienpusēji lauzt līgumu pēc maksājumu pakalpojumu sniedzēja iniciatīvas, nozīmē šāda līguma noteikšanu par standarta līguma patstāvīgu nosacījumu, saskaņā ar kuru maksājumu pakalpojumu lietotājam jāizsaka atsevišķa piekrišana no citiem līguma noteikumiem.
Šim līguma punktam ir jābūt formulētam vienkāršā un klientam saprotamā valodā, kā arī jābūt godīgam. Jo īpaši tas nozīmē, ka bankai nevajadzētu slēgt kontu tikai tāpēc, ka maksājumu pakalpojumu patērētājs neievēro kādu nenozīmīgu noteikumu vai kādu īpašu procedūru.
Tiesības uz kontu
Ja pēc bankas vienpusējas līguma laušanas klientam, kurš ir fiziska persona (ES rezidents), Eiropas Savienības teritorijā nav palicis cits bankas konts, tad bankai ir tiesības pārtraukt tā apkalpošanu tikai izņēmuma gadījumos.
ES direktīva Nr. 2014/92/ES, kuras prasības 2017. gadā tika iekļautas Latvijas maksājumu pakalpojumu likumā, nosaka, ka ikvienam ES iedzīvotājam ir tiesības uz vienu pamatkontu (maksājumu kontu ar pamatfunkcijām), kuram ir jānodrošina piekļuve. neatkarīgi no klienta finansiālā stāvokļa, nodarbinātības stāvokļa, ienākumu līmeņa, kredītvēstures vai pat personas bankrota.
Riska izvērtējums
Diemžēl praksē bankas nereti šos noteikumus ignorē, pamatojot bankas pakalpojumu pārtraukšanu ar tā saukto Risk Based Approach [uz riska izvērtējumu balstīta pieeja]. Faktiski šajā jautājumā Latvijas banku sektors akceptēja un zināmā mērā noveda līdz absurdam starptautiskā līmenī un virknē citu valstu pastiprinājušās tā sauktās de-riska politikas, ka ir banku atteikšanās no attiecīgajiem naudas atmazgāšanas riskiem, nevis to pārvaldīšana.
Tas ir, bankas atkāpjas no kontu līgumiem, lai rūpīgi nepārraudzītu klientu darījumus un tos izvērtētu, pildot savu pienākumu likumā noteiktajā kārtībā. Tas savukārt tiek darīts, lai izvairītos no papildu izmaksām.
Tomēr ES līmenī ir aizliegts izmantot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumus kā iemeslu, lai noraidītu komerciāli mazāk pievilcīgus patērētājus (direktīvas 2014/92/ES 34. apsvērums). Līdz ar to atrisināšana pati par sevi ir prettiesiska rīcība un likuma apiešana, kas, saskaņā ar Civillikuma 1415. pantu, rada absolūti spēkā neesošu bankas darbību – kontu slēgšanu uz šī pamata.
Atliek tiesāties
Maksājumu pakalpojumu patērētājs, kurš ir cietis no šādas bankas rīcības, var iesniegt civilprasību tiesā bankas reģistrācijas vietā. Šādai prasībai nav mantiska rakstura, tāpēc valsts nodeva būs tikai 70 eiro. Protams, tas jādara trīs gadu laikā pēc konta slēgšanas. Advokāta palīdzība šeit nebūs lieka, jo šajos strīdos vēl nav bijusi liela tiesu prakse un ir arī daudz juridisku nianšu.
Tomēr atteikto klientu iespējas šajos gadījumos ir diezgan labas. Pastāv pat iespēja, ka bankas var apsvērt iespēju noslēgt norēķinu līgumu, atjaunojot banku pakalpojumus. Tas saistīts ar to, ka uz tiesu ierodas banku juristi vai pat neatkarīgi banku nolīgti juristi un iedziļinās katra prasītāja situācijā individuāli. Tajā pašā laikā, slēdzot kontus, bankas rīkojas pēc šablona un nedod klientam iespēju izskaidrot savu individuālo situāciju.
Turpretī Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, tiesībsargs un Finanšu nozares asociācijas (ombuds) tiesībsargs šajā lietā nevarēs palīdzēt. Ja bankas pakalpojumi tiek atteikti, to pilnvaras ir ierobežotas, un viņiem nav tiesību uzlikt bankai pienākumu atjaunot slēgto kontu. Visā viņu darba laikā netika apmierināta neviena klienta sūdzība par bankas konta slēgšanu. Tāpēc nav jēgas tērēt laiku sarakstei ar šīm iestādēm, bet labāk uzreiz vērsties tiesā.
Aleksejs Jeļisejevs, jurists
aleksejs@jelisejevs.lv
