Gudri uzkrājumi: kā spert pirmos soļus finansiāli ērtai nākotnei?
Kā māca jau skolā, drošība ir viena no Maslova piramīdas pamatvajadzībām – tā ir nozīmīga veiksmīgas dzīves sastāvdaļa ikvienam. Nav šaubu, ka drošība ir cieši saistīta arī ar finansiālo aspektu. Papildu uzkrājumi mums palīdz justies droši, neraugoties uz potenciālām kritiskām situācijām nākotnē. Kā sākt veidot savus uzkrāšanas paradumus, izvēlēties labāko uzkrājumu veidu un izveidot “drošības spilvenu” – to skaidro Luminor bankas finanšu eksperts Raivis Vutnāns.
Jo agrāk sāksiet uzkrāt, jo labāk
Sākt veidot uzkrājumus nekad nav par agru, un viens no labākajiem brīžiem, kad sākt plānot budžetu un uzkrāt regulāri, ir iegūstot pirmo darbavietu. Tas jau laikus palīdz attīstīt ieradumu veidot uzkrājumus, ievērot finansiālo disciplīnu un sasniegt izvirzītos finanšu mērķus. Uzkrājumu veidošanā var palīdzēt skaidru mērķu un prioritāšu definēšana – īstermiņa mērķi, ko izpildīt viena gada laikā, vidēja termiņa mērķi, ko izpildīt līdz pieciem gadiem, un ilgtermiņa mērķi, kuru īstenošanai nepieciešami vairāk nekā pieci gadi. Tāpat izvēlieties vienu līdz divus mērķus, kas sniegs vislielāko gandarījumu, tādā veidā varēsiet sapņus saskatīt kā realizējamus mērķus, turpretim uzkrājumu veidošanu – vieglāku.
Drošības spilvens drošākai nākotnei
Nozīmīgs solis budžeta plānošanā un uzkrājumu veidošanā ir parūpēties par savu finansiālo “drošības spilvenu”, kas ir viens no pamatu pamatiem. Noskaidrots, ka to labi zina arī mūsu sabiedrība – aptaujas dati liecina, ka vairums Latvijas iedzīvotāju jeb aptuveni 73% uzkrāj naudu nebaltām dienām*. Sagādāt “drošības spilvenu” ir svarīgi ikvienam neatkarīgi no vecuma, algas apmēra vai ģimenes stāvokļa, jo negaidīti tēriņi, veselības problēmas vai darba zaudēšana var skart jebkuru no mums.
Vidējais ekspertu ieteiktais naudas rezervju apjoms ir aptuveni 3-6 mēnešalgu apmērā. Tas var palīdzēt segt nepieciešamos izdevumus salīdzinoši īsākā laika posmā, ļaujot atgūties no negaidītajiem dzīves pavērsieniem un atrast jaunu ienākumu avotu. Tomēr, kā norāda aptaujas rezultāti, vien 25% Latvijas iedzīvotāju uzkrājums sasniedz vismaz četru mēnešalgu apmēru, kamēr 19% vispār neveido naudas uzkrājumus. Ja līdz šim nav izdevies sākt veidot uzkrājumu, tad iesākumā ieteicams izveidot vismaz 300-500 eiro lielu ārkārtas fondu, kas varētu palīdzēt segt kādus nelielus, neplānotus izdevumus. Kad pirmais solis sperts, var ķerties pie uzkrājumu pakāpeniskas palielināšanas, lai jau drīzumā justos drošāk par savu finansiālo situāciju nākotnē.
Kādu uzkrājumu veidu man vislabāk izvēlēties?
Viens no svarīgākajiem lēmumiem, kas jāpieņem uzkrājumu veidošanā, ir izvēlēties sev ērtāko un praktiskāko uzkrājumu veidu. Latvijā izplatītākie uzkrājumu veidi ir krājkonti (tostarp krājrīki), depozīti, krājobligācijas, pensiju fondi un tādi finanšu instrumenti, kā piemēram, biržā tirgotie fondi - ETFs. Katram no šiem veidiem ir savi ieguvumi un ierobežojumi, tāpēc būtiski ir izvērtēt uzkrājumu veidu attiecīgi saviem izvirzītajiem mērķiem.
Krājkonts vai krājrīks ir populārākais uzkrājumu veids Latvijā – tas ir vienkāršs un elastīgs, jo ļauj uzkrāt viegli pieejamus naudas resursus. Šādu naudas uzkrājumu ir ērti papildināt, kā arī veikt regulārus maksājumus, turklāt ir arī iespēja pelnīt nelielu procentu peļņu. Savukārt, ja uzkrājumu neplānojat izmantot tuvāko mēnešu vai gada laikā, eksperti iesaka izvēlēties termiņdepozītu jeb termiņnoguldījumu. Tajā naudu var noguldīt uz periodu no trim mēnešiem līdz pieciem gadiem, nopelnīto procentu likme ir garantēta, taču ir svarīgi to nepārtraukt termiņa laikā, jo par to atkarībā no pakalpojuma sniedzēja var tikt piemērotas izmaksas.
Tāpat populārs uzkrājumu veids ir pensiju 3. līmenis – Latvijā 31% jeb teju trešdaļa iedzīvotāju savus līdzekļus krāj tieši šādi. Pensiju 3. līmenī ilgtermiņā iespējams iegūt ievērojamu peļņu, ja izvēlēts vecumam atbilstošākais plāns, un tas tiek periodiski pielāgots, tomēr jāņem vērā, ka uzkrātos līdzekļus ar atsevišķiem izņēmumiem iespējams saņemt, sākot no 55 gadu vecuma. Savukārt biržā tirgotie fondi jeb ETFs ļauj veikt uzkrājumu dažādiem mērķiem un termiņiem ar sevis izvēlētu ieguldījumu regularitāti un summu, jo to dažādība ir plaša. Caur tiem cilvēks var ieguldīt savus līdzekļus dažādos instrumentos un pasaules reģionos. Tomēr jāpatur prātā, ka peļņa nav garantēta un vislabāk šo uzkrājumu veidu izmantot vidēja vai ilgtermiņa mērķiem ar regulāru - mēneša vai ceturkšņa - maksājumu.
Krāšana kā spēle?
Kopumā, lai gan naudas uzkrājuma veidošana ir gana nopietna lieta, tai var pieiet dažādos interesantos veidos, ieviešot arī kādu spēles elementu. Viens no interesantākajiem naudas krāšanas paņēmieniem ir "laika ziņu" metode, kad katru nedēļu vai mēnesi tiek atlikta summa, kas ir bijusi augstākā fiksētā temperatūra. Lai arī mūsu aukstajā klimatā ne vienmēr tās būs pārlieku augstas summas, ko atlikt iekrājumā, tas ir labs papildinājums citām krāšanas aktivitātēm. Tāpat uzkrāt var palīdzēt 365 dienu metode, respektīvi, pirmajā gada dienā uzkrājumos atliekot vienu centu, otrajā – divus un tā tālāk. Tādējādi, katru dienu audzējot iekrāto summu, gada beigās uzkrājumā būsiet ieguvis 668 eiro, kas ir labs sākums ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai.
* Luminor bankas aptauja Latvijā veikta 2024. gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot 1006 respondentus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
