Viss, kas jāzina par hipotekārā kredīta pārkreditēšanu

Biznesa nodaļa

Jauns.lv

Vēl nesen hipotekārā kredīta ņēmējam pāreja no vienas bankas uz citu izmaksāja vidēji 400-600 eiro, kas traucēja patērētājiem pāriet no viena kredīta devēja pie cita, secinājusi Konkurences padome. Tagad lielākos ar pārkreditēšanos saistītos darbus savstarpēji veic bankas, turklāt to var noformēt attālināti, izmaiņas ieskicē juridiskā firma "Walless".

Uz ko attiecas regulēmums?

Lai mazinātu šķēršļus patērētājiem veikt pārkreditēšanu un visiem kreditētājiem tiktu piemērots vienāds tiesiskais regulējums, jaunais regulējums attiecināms gan uz banku, gan nebanku kreditētājiem. Latvijā hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu un līdz ar to arī hipotekārās pārkreditēšanās pakalpojumu sniedzēji ir Latvijā reģistrētas kredītiestādes, citās dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā, krājaizdevu sabiedrības, kā arī Latvijā licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Pārkreditēšanās procesā šiem visiem pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums sadarboties un nekavēt procesu. Visam pārkreditēšanās procesam ir jānoslēdzas ne ilgāk kā divu mēnešu laikā.

Jaunā pārkreditēšanās kārtība piemērojama arī tiem hipotekārajiem kredītiem, kurus sākotnēji ņēmis viens patērētājs, bet, piemēram, laulības noslēgšanas, partnerattiecību reģistrēšanas vai cita iemesla dēļ, pārkreditēšanās pieteikumu “jaunajai bankai” iesniedz jau divi patērētāji. Galvenais, kas jāievēro - vismaz vienam no aizņēmējiem jāpaliek tam pašam, kas bija sākotnējā kreditēšanas līgumā.

"Uzmanība vēršama uz to, ka pārkreditēšanās procesa ietvaros “jaunā banka” ir tiesīga noslēgt ar patērētāju kreditēšanas līgumu maksimālā saistību atlikuma apjomā. Par šo atlikumu to informē iepriekšējais kredīta devējs (“vecā banka”). Līdz ar to tiesiskais regulējums nepieļauj pārkreditēšanās procesa ietvaros palielināt aizdevuma summu virs maksimālā saistību atlikuma. Ja patērētājam ir vēlme aizņemties papildu summu, tad kredīta devējam būs pienākums izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Šāda pienākuma kredīta devējam nav, ja veicot hipotekāro pārkreditēšanu patērētāja ikmēneša maksājums nemainās vai samazinās,” uzsver advokātu biroja "Walless" vecākā juriste Sigita Vāce-Vecvagare.

Pārkreditēšana - vienkāršāka un lētāka

Atsevišķi likumdevējs ir atrunājis ar pārkreditēšanos saistītās piemērojamās izmaksas, kompensācijas, to apmērus un ieturēšanas tiesiskumu, kas patērētājiem atvieglojis un padarījis lētāku kreditēšanu, norāda "Walless".

“Vecā banka” nav tiesīga par hipotekāro pārkreditēšanu piemērot maksu arī gadījumos, ja tāda ir noteikta hipotekārās kreditēšanas līgumā vai ķīlas līgumā, kā arī nav tiesīga prasīt, lai patērētājs tai kompensē jebkādus izdevumus, kas tai radušies saistībā ar hipotekāro pārkreditēšanu, izņemot gadījumu, kad aizņēmumam ir fiksēta likme un “vecā banka” ir tiesīga saņemt godīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamajām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu.
Maksa par jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu vai kredīta izsniegšanu nevar būt lielāka par vienu procentu no jaunā hipotekārā kredīta summas. Kā arī šāda maksa nedrīkst būt lielāka par maksu, kādu jaunais kredīta devējs (“jaunā banka”) attiecīgajā brīdī piemēro jaunu ar pārkreditēšanu nesaistītu hipotekāro kredītu izsniegšanai. Patērētājam ir tiesības sadalīt šo maksu trijos maksājumos.
Ja “vecā banka” saņem nekustamā īpašuma apdrošināšanas atlīdzību pēc tam, kad hipotekārās pārkreditēšanas procesā ir saņēmusi no “jaunās bankas” atlikušo saistību segšanas maksājumu, tai ir pienākums to nodot “jaunajai bankai”. Ja “jaunā banka” saņem nekustamā īpašuma apdrošināšanas atlīdzību, pirms “vecā banka” ir saņēmusi atlikušo saistību segšanas maksājumu, un neizsniedz patērētājam hipotekāro kredītu, “jaunā banka” saņemto apdrošināšanas atlīdzību nodod “vecajai bankai”.
Patērētājam vairs nav jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā 0,1% apmērā no darījuma summas, jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.
Patērētājam var saglabāties pienākums veikt nekustamā īpašuma vērtēšanu. Lai arī šī prasība pārkreditējoties vairs nav obligāta, “jaunā banka” varēs izlemt, vai šāds vērtējums ir nepieciešams vai nē. Katrs gadījums tiks vērtēts individuāli.
Ja pārkreditēšanās procesā “vecā banka” norēķinu veikšanai ar “jauno banku” pieprasa izmantot darījuma kontu, tai nav tiesību prasīt no patērētāja maksu par darījuma konta izmantošanu.

"Ņemot vērā hipotekārās pārkreditēšanās procesa vienkāršoto kārtību un samazinātās izmaksas, tas nākotnē varētu veicināt gan patērētāju vēlmi saņemt izdevīgākus kreditēšanās nosacījumus, gan kredītu devēju savstarpējo konkurenci. Vēl jo vairāk tāpēc, ka visu pārkreditēšanās procesu ir iespējams īstenot attālināti. Patērētājs var attālināti izskatīt jaunā kredīta devēja piedāvājumu, noslēgt jauno kredīta un ķīlas līgumu, kā arī attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam pie zvērināta notāra," stāsta Vāce-Vecvagare.

Astoņi soļi hipotekārā kredīta pārkerditēšanai

Pieteikuma iesniegšana “jaunajai bankai”: patērētājs, kuram ir hipotekārais kredīts "vecajā bankā" un kuram ir vēlme pārkreditēties uz "jaunu banku", iesniedz "jaunajai bankai" pieteikumu, paužot gribu pārkreditēties. Pieteikums & piedāvājums: "jaunā banka" izvērtē patērētāja pieteikumu un izsaka patērētājam piedāvājumu.
Klienta "noturēšanas" piedāvājums: "jaunā banka" informē "veco banku" un pieprasa pārkreditēšanās procesā nepieciešamo informāciju. "Vecā banka" var sagatavot un izteikt klientam "noturēšanas" piedāvājumu. Ja patērētājs pieņem "noturēšanas" piedāvājumu, pārkreditēšanas process beidzas šajā posmā. Neatkarīgi no tā, vai "vecā banka" mēģina savu klientu noturēt vai nē, "vecajai banka" ir jāsniedz pieprasītā informācija 10 darbdienu laikā vai jāatsaka sniegt informāciju, norādot, ka patērētājs pieņēmis "noturēšanas" piedāvājumu.
Jauns hipotekārā kredīta un ķīlas līgums: kad "jaunajai bankai" ir visa nepieciešamā informācija, tā ar patērētāju noslēdz jaunu hipotekārās kreditēšanas līgumu maksimālā saistību atlikuma apjomā, kā arī vienlaikus noslēdz jaunu ķīlas līgumu un citus nepieciešamos līgumus (piemēram, apdrošināšanas).
"Vecās bankas" pienākums saistībā ar ķīlas tiesības pārgrozīšanu: “"aunā banka" informē "veco banku" par ķīlas pārgrozīšanas procesa uzsākšanu. "Vecajai bankai" ir pienākums 3 darbdienu laikā sniegt piekrišanu ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma zīmes pārgrozīšanai. Šī piekrišana jāsniedz zvērinātam notāram Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļa vietnē.
"Jaunās bankas" pienākums saistībā ar ķīlas tiesības pārgrozīšanu: "jaunā banka" arī no savas puses iesniedz zvērinātam notāram paziņojumu par ķīlas tiesības (kas nostiprināta par labu "vecajai bankai") un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanu. Paziņojumu kopā ar pievienotajiem dokumentiem, tai skaitā neparakstītu nostiprinājuma lūgumu, iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļa vietnē.
Ķīlas devēja (patērētāja) pienākums saistībā ar ķīlas tiesības pārgrozīšanu: patērētājs, kas ir ķīlas devējs, pie zvērināta notāra paraksta un zvērināts notārs apliecina ķīlas devēja nostiprinājuma lūgumu veikt ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma zīmes pārgrozīšanu zemesgrāmatā par labu "jaunajai bankai".
Ķīlas tiesības pārgrozīšanas pabeigšana un ieraksts zemesgrāmatā: pēc tam, kad zemesgrāmatā veikta ķīlas tiesības pārgrozīšana par labu “jaunajai bankai”, notiek savstarpējie norēķini starp abiem kredīta devējiem. Ja kādu iemeslu dēļ “jaunā banka” nenorēķinās ar “veco banku”, pēdējai ir tiesības prasīt zemesgrāmatai ķīlas tiesības atjaunošanu tādā stāvoklī, kā bija iepriekš, bet, tam nepieciešama visu pušu rakstveida vienošanās. Ja šādu vienošanos neizdodas panākt, “vecajai bankai” ir tiesības vērsties tiesā vispārējās prasības kārtībā.