"Tele2" vadītājs Valdis Vancovičs brīdina par kiberriskiem: "Mierīgā dzīve ir beigusies"

Kādi uzņēmumam bijuši pagājušā gada finanšu rezultāti, un kā tos vērtējat?

Biznesam klājas labi, ir palielinājies klientu skaits. Pēdējos septiņus gadus esam operators ar pozitīvu bilanci, kurš numuru pārneses rezultātā saņem vairāk klientu nekā atdod. To, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju kā savu mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju izvēlas "Tele2", apliecina arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) oficiālie dati, ka esam lielākais mobilo sakaru operators, ņemot vērā aktīvo SIM karšu skaitu tīklā jeb tās SIM kartes, ko cilvēki izmanto privātpersonu un biznesa segmentā, ieskaitot mobilā mājas interneta rūteros.

Par to man ir liels prieks, un tas liecina, ka strādājam labi un uz klientiem vērsti. Arī finanšu rezultāti neliek vilties, pēc peļņas rādītājiem esam lielākais operators Latvijā, arī viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem telekomunikāciju nozarē. Apgrozījuma pieaugums pēdējos gados ir bijis stabils.

Ar ko skaidrojat klientu skaita palielināšanos? Pēdējo gadu inflācijas un dārdzības dēļ cilvēki ir meklējuši iespējas ietaupīt?

Piekrītu, ka pēdējie gadi patiešām ir bijuši sarežģīti, ir bijuši daudzi nozīmīgi notikumi, kuri biznesu ir ietekmējuši ļoti nopietni, īpaši sākoties karam Ukrainā. Gan loģistika, gan energoresursi, gan ģeopolitika - tas viss ir sarežģī dzīvi telekomunikāciju operatoriem. Ar izaicinājumiem esam tikuši galā, acīmredzot klienti ir novērtējuši mūsu piedāvājumu un tā struktūru. Mūsu rīcība ir laikam atbilstoša, ar pārdomātu un aktīvu darbu ar klientiem un jauniem piedāvājumiem. Tas dod labu efektu. Nav noslēpums, ka operatori, arī mēs, šobrīd meklē jaunus biznesa avotus.

Telekomunikācijas pakalpojumi ir pamata bizness, bet mēs cenšamies arī iekļauties tā sauktajā neorganiskās izaugsmes jomā. Esam kļuvuši gan par apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan satura pakalpojumu sniedzējiem, gan interneta drošības pakalpojumu sniedzējiem. Mums ir vairākas jomas, kuras mēs cenšamies apzināti attīstīt, lai līdzsvarotu pamatbiznesu ar jaunām lietām.

Kā jums veicas ar jaunajiem virzieniem, jo pieļauju, ka arī tur priekšā ir jau citi konkurenti?

Bez šaubām, konkurence telekomunikācijā vienmēr bijusi asa. No vienas puses, atsevišķos gadījumos tā sagādā galvassāpes un centienus izgudrot kaut ko tādu, ko konkurents nevarētu tik viegli nokopēt. No otras puses, konkurence ir laba, jo telekomunikāciju nozare ir salīdzinoši "tīrāka" nekā, iespējams, citas nozares, kas ir ar lielu valsts pasūtījumu daļu. Telekomunikācijas ir masu tirgus, un panākumus nosaka tieši darbība tirgū, nevis prasme atrast kādus īpašus ceļus, lai nonāktu līdz lielam pasūtījumam.

Mēs pēdējā pusgada laikā esam papildinājuši portfeli ar piedāvājumiem interneta drošības jomā, esam ieviesuši pakalpojumu "Interneta drošība", tas darbojas labi, un jau tīkla līmenī mēs filtrējam dažādus interneta ļaunprātīgus uzbrukumus. Martā šī sistēma novērsa desmit miljonus apdraudējumu klientiem. Ģeopolitiskā situācija strauji mainās, un izskatās, ka mierīgā dzīve, kāda bija pirms gadiem, ir beigusies, arvien vairāk parādās dažādu ar kiberriskiem saistītu notikumu un apdraudējumu mēģinājumu.

Tāpat ļoti veiksmīgi attīstām e-komerciju, piedāvājot klientiem arvien vairāk dažādu iekārtu, preču, kas nepieciešamas viņu ikdienai. Mūsu mērķis gan nav atdarināt stārtapus. "Tele2" fokuss ir būt gataviem iekļaut savā pakalpojumu klāstā veiksmīgos un inovatīvos produktus un piedāvāt tos saviem klientiem ērtā un saprotamā formātā. Tie ir produkti, kuri sevi ir pierādījuši un pēc kuriem klientiem jau ir radusies nepieciešamība. Ja redzam, ka ir pieprasījums pēc kāda produkta, mums ir sava vīzija par sadarbības formātu un absolūti nebaidāmies no jaunām partnerībām.

Vai varētu raksturot, kas ir tipiskākie apdraudējumi, ar kuriem klientiem nākas sastapties?

Pārsvarā tā ir vēlme izvilināt klientu datus, lai iegūtu naudas līdzekļus vai kaut ko citu. Ir apdraudējumi, kas saistīti ar izspiešanu, piemēram, nobloķēt klienta iekārtas vai programmas. Piemēram, martā visbiežākie apdraudējumi bija dažādu ļaunatūru uzbrukumi, mēģinājumi klientus ievilināt viltotās mājaslapās, kā arī tā saucamā pikšķerēšana jeb krāpnieciskas darbības (SMS, e-pasti) ar mērķi iegūt datus.

Mēs kā operators pārsvarā saskaramies ar mēģinājumiem organizēt DDoS uzbrukumus, kad no inficētām iekārtām internetā tiek sūtīts milzīgs apjoms ar pieprasījumiem uz mājaslapām, tādējādi tās "uzkarot" un nobloķējot. Mums ir risinājums, kas ļauj ar to cīnīties, mēs sadarbojamies ar partneriem, kas mums ļauj absolūti lielāko daļu no šiem uzbrukumiem novērst.

Vai DDoS uzbrukumi vairāk tiek mērķēti uz valsts, pašvaldību iestādēm, vai nu jau tas var skart ikvienu?

Esmu dzirdējis, ka organizēt šādu uzbrukumu nemaz neesot tik dārgi. Protams, kaut kādas prasmes un iedziļināšanās ir vajadzīga, bet nu jau šāds "pakalpojums" ir pieejams diezgan brīvi. Kam vairāk uzbrukumi tiek mērķēti? Tas atšķiras. Ir gan politiskā, ģeopolitiskā motivācija, pēc kādiem zīmīgiem notikumiem tiek uzbrukts valsts vai pašvaldību mājaslapām. Nevar izslēgt arī vēlmi radīt negatīvu ekonomisko efektu.

Kā jūs raksturotu savu klientu attieksmi? Vai viņi apzinās šādu uzbrukumu risku, mēģina pret tiem nodrošināties? Vai tomēr joprojām ir pietiekami daudz vieglprātības?

Interese par drošības pakalpojumiem ir ievērojama. Marta dati liecina, ka no kopumā desmit miljoniem uzbrukumu, kas novērsti, desmitā daļa ir uzbrukumi tieši biznesa klientiem.

Satiksmes ministrija plāno izstrādāt priekšlikumus telefonkrāpniecības ierobežošanai. Konsultācijas notiek arī ar mobilo sakaru operatoriem. Ko gribat un ko negribat redzēt šajos priekšlikumos?

Esam bijuši uz sanāksmi ar Satiksmes ministriju, kur kopā ar citiem operatoriem esam diskutējuši par šo problemātiku un arī izteikuši priekšlikumus, kurus Satiksmes ministrija šobrīd mēģina apkopot un novērtēt to efektivitāti. No savas puses vēlētos tikai novēlēt izvēlēties tādus risinājumus, kuri reāli darbojas, nevis tikai skaisti izklausās un izskatās un ir birokrātiska darbības imitācija. Mūs vairāk interesē rezultāts, un mēs noteikti atbalstīsim jebkuru risinājumu, kas noved pie rezultāta. Runājot par telefonkrāpniecību, prātā nāk senais teiciens - kur aitas, tur cirpēji. Ir ļoti jāaicina ikvienu cilvēku kritiski novērtēt šāda tipa zvanus, neļauties mirkļa pārbīlim, neļaut sevi "izšūpot" un aizvest nepareizajā virzienā.

Kā šobrīd mainās tendences telefonkrāpniecībā? Joprojām ir zvani no dažādiem ārvalstu numuriem, mēģinājumi uzrunāt "Whatsapp" un līdzīgās saziņas platformās?

Mēs drīzāk saskaramies ar sekām. Mēs saņemam ziņojumus par šādām darbībām, bet nevaram izdalīt kādu īpašu tendenci. Krāpnieki un ļaunprāši vienmēr ir mazliet soli priekšā tam, kā iestādēs un komersanti ir sagatavojušies, un allaž cenšas izdomāt inovatīvus veidus, kuri vēl nav mēģināti un kur varbūt kāds uzķersies.

Minējāt, ka Satiksmes ministrijas darba grupas ietvaros gribētu sagaidīt priekšlikumus, kas reāli strādā. Ko varat minēt no savas pieredzes, kas tiešām varētu darboties?

Atļausim Satiksmes ministrijai apkopot priekšlikumus, un līdz tam negribētu plašāk komentēt šo jomu. Mēs atbalstīsim visus jēdzīgos priekšlikumus.

Telekomunikāciju operatoru virzienā ir bijusi kritika no, piemēram, Finanšu nozares asociācijas, kura norādījusi, ka gribētu redzēt aktīvāku operatoru iesaisti cīņā pret krāpniecību? Kāpēc neesat tik aktīvi cīnījušies, kā bankas gribētu to redzēt?

Man tad jāatbild ar pretjautājumu, vai tiešām bankas un citi, kas šādu domu izsaka, vēlētos, lai telekomunikāciju operatori iesaistītos lietotāju satura kontrolē? Mēs to nedarām, tās ir valsts spēka struktūru funkcijas. Operatoram šādas funkcijas nav un pēc būtības nevajadzētu būt. Manuprāt, šāda kritika ir mēģinājums sadalīt atbildību vai sadalīt problēmu pa vairākām struktūrām. Es neredzu kādu ļoti, ļoti efektīvu veidu, izņemot to, ko mēs jau darām ar drošības pakalpojumiem, ziņošanu par krāpnieciskām īsziņām, reģistrēšanu un bloķēšanu. Šobrīd arī aktīvi strādājam pie citiem risinājumiem. Es neredzu vēl ko tādu, ko mēs varētu darīt. Turklāt arī pasaulē nav viena unikāla risinājuma, kas krāpniecību digitālajā vidē spētu pilnībā novērst.

Manuprāt, pats svarīgākais ir izglītot lietotājus, lai katram domās iedegtos sarkanā lampiņa, saņemot zvanu no drošības iestādes, kurā stāsta, ka kāds mēģina piekļūt jūsu kontam un tūlīt ir jādod PIN kods.

Kādu šajā jomā redzat nākotni? Krāpniecības, kiberuzbrukumu riski tikai pieaugs?

Šķiet, ka tuvāko gadu laikā apdraudējuma līmenis saglabāsies vai pat nedaudz pieaugs, kas ir atkarīgs no pasaules notikumiem un ģeopolitiskās situācijas. Tāpēc mums ir jābūt gataviem visa veida uzbrukumiem. Visu mēs nevaram uzminēt. Iespējams, nāks jauni, citādāki veidi, kā traucēt darbību vai izspiest naudu, tādi veidi, kādus mēs šobrīd pat iedomāties nevaram. Mēs modri sekojam līdzi un būsim tam gatavi. Domāju, ka tuvāko trīs gadu laikā nekas būtiski nemazināsies, vēlāk gan, iespējams, būs mierīgāk.

Nesen SPRK izsolē ieguvāt tiesības lietot noteiktas radiofrekvenču joslas. Ko tas dos uzņēmumam?

Radiofrekvenču spektrs faktiski ir mobilo operatoru darbības pamats - jo lielāka ir spektru josla, jo attiecīgi lielākas datu plūsmas operators var pārvietot tīklā. Pēdējā izsolē mēs iegādājāmies nelielas spektra daļas, kuras ir paredzēts izmantot 4G tehnoloģijas papildināšanai. Īsumā sakot, šīs frekvences ļaus mums uzlabot tīkla kapacitāti.

Esam uzsākuši darbu 3G tehnoloģijas izslēgšanai un plānojam to izdarīt gada beigās. Arī šis 3G spektrs pēc izslēgšanas tiks pārvietots uz 4G un 5G tehnoloģijām, lai palielinātu to veiktspēju un attiecīgi lietotāju apmierinātību. Mēs izmantojam katru iespēju piedalīties spektru izsolēs, lai gūtu papildu jaudu savam tīklam.

Kam šobrīd vēl tiek izmantotas 3G tehnoloģijas?

Galvenā mobilo sakaru tīkla slodze ir mobilo datu pārvietošanai, jo mobilā tīklā balss zvani vairs nerada tik lielu slodzi. Absolūta čempione šobrīd joprojām ir 4G tehnoloģija, pa kuru pārvieto visvairāk datu, 5G šobrīd ļoti strauji aug, savukārt 3G datus izmanto ļoti, ļoti maz - tikai 1% no visiem patērētajiem datiem. 3G tehnoloģija pārsvarā tiek izmantota balss zvaniem, savukārt 2G tehnoloģiju datiem neizmanto, bet tikai balss zvaniem. Balss zvanus mēs jau kādu laiku sekmīgi papildinām ar "Voice over LTE" tehnoloģiju jeb balss sakariem 4G un 5G tīklā. Lietotāju skaits, kas izmanto šo tehnoloģisko inovāciju, strauji aug, jo savienojuma laiks ir ļoti īss, kvalitāte ir pat labāka nekā "HD Voice" jeb 3G, ir iespējams pāriet uz video zvanu, kas ir ērtāk un patīkamāk lietotājiem. Tāpēc mēs paredzam, ka balss zvani tuvāko gadu laikā migrēs uz "Voice over LTE" tehnoloģiju. Atsevišķos gadījumos, ja tiešām kaut kas notiks ar mobilajiem sakariem vai nebūs pieejams 4G vai 5G tīkls, tad 2G paliek rezervē balss komunikācijai. 3G kā tehnoloģija īsti vairs vajadzīga nebūs, jo datus tā nenes un balss būs pārcēlusies uz 4G vai 5G.

Piemēram, tiem lietotājiem, kuriem ir vecie, podziņu telefoni, kaut kas mainīsies?

Tādu nav daudz, bet ir. Nē, nebūs speciāli nekas jādara. Ja cilvēks izmanto tikai podziņu telefonu, tad ar to 2G sekmīgi tiks galā.

Esat jau paziņojuši, ka līdz gada beigām plānojat nodrošināt 5G pārklājumu 85% Latvijas teritorijas. Cik lielas investīcijas tajā plānots ieguldīt?

Lielas. Pagājušais gads, šis gads un arī nākamais gads ir laiks, kad mums veļas pāri tehnoloģiju nomaiņas vilnis. Iepriekšējais vilnis bija 2012. un 2013. gadā, kad mēs nomainījām faktiski visas tīkla tehnoloģijas, kuras pēc tam 2015. gadā varējām papildināt ar 4G tehnoloģijām. Šobrīd mēs mainām gan pamattīklu, lai tas spētu nest 5G turpmākajos gados, gan modernizējam radiotīklu. Investīcijas ir lielas, un šis gads varētu būt viens no rekordgadiem investīciju jomā. Šobrīd viss notiek pēc plāna, un mums izdosies realizēt visu, ko esam iecerējuši.

Skaitļus atklāsiet?

Šogad tie būs vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Kā tiks izvietots 5G tīkls, jo līdz šim tas ir koncentrējies lielajās pilsētās?

Mūsu stratēģija mazliet atšķiras no konkurentiem. Mēs vēlamies veicināt digitālo vienlīdzību starp pilsētām un reģioniem, kas nozīmē nodrošināt, lai 5G būtu pieejams visiem, ne tikai Latvijas lielo pilsētu iedzīvotājiem. Ņemot to vērā, šogad aktīvi attīstām 5G tīklu gan vietās, kur ir lielāks pieprasījums pēc mobilā interneta, gan mazāk apdzīvotās teritorijās. Vienā no frekvenču izsolēm mēs iegādājāmies digitālās dividendes spektru 700 MHz, kas ir labvēlīgāka, lai nosegtu lielākas teritorijas. Protams, šis spektrs nedos tādus maksimālos datu pārraides ātrumus kā pilsētas spektrs. Proti, pilsētās mēs strādājam ar augstajām frekvencēm (3,5 GHz), kas dod ātrumu, bet mazāk apdzīvotās teritorijās ar zemākām frekvencēm, kas dod pārklājumu. Gudri kombinējot šīs lietas, mēs panākam gan veiktspēju, gan pārklājumu.

Kāda ir uzņēmumu/biznesa klientu interese par iespējām izmantot 5G tehnoloģijas, jo šobrīd vairāk tomēr 5G reklamē mājsaimniecību vai biroju vajadzībām, bet 5G būtība slēpjas tajā, ka tas paver plašas iespējas izmantot šīs tehnoloģijas ražošanā, transporta risinājumos utt.?

Tā ir komplicētā situācija, jo, pat ja mēs izveidojam visideālāko 5G tīklu visā valstī, ražojošam uzņēmumam ir pašam jāveic ievērojamas investīcijas, lai ražošanu automatizētu, pārveidotu savus procesus, ieviestu un integrētu iekārtas, kas saprot 5G. Tas viss ir jāuztur, jādokumentē, jāpapildina, ja nepieciešams jāmaina, un tā ir pavisam cita pasaule. Tas prasa ļoti nopietnas investīcijas no uzņēmumu puses, un man gribētos teikt, ka arī domāšanas pārkārtošanu par darba procesiem. Tāpēc ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šis process norit ļoti lēnām. Pasaulē mēs redzam atsevišķus, lielus, industriālus milžus, kuri jau sāk ieviest vai ir ieviesuši 5G, bet Latvijā mēs tik daudz piemēru neredzam. Vilkme no klientiem šobrīd nav jūtama. Piemēram, pie kolēģiem Zviedrijā mēs redzam autonomus ēdienu piegādātājus jeb 5G dronus, autonomu prāmi, kas kursē Stokholmā, nesen tika ziņots par laivu rūpnīcu, kas izmanto 5G savā iekšējā ražošanas procesā. Šādi piemēri noteikti būs arī Latvijā, bet es necerētu, ka tas būs straujš un ātrs process, jo, kā jau minēju, tas prasa ievērojamas investīcijas no pašiem uzņēmumiem.

Jūs pieminējāt arī domāšanas maiņu. Vai ir jūtamas izmaiņas? Uzņēmēji ļoti sūdzas par darbaspēka trūkumu, bet tieši ar automatizāciju ir iespējams to risināt.

Jāpiekrīt. Ir nozares, kur potenciāls ir augstāks, un ir nozares, kur potenciāls nav tik augsts. Vispārēju atbildi ir sarežģīti sniegt, jo tas ir katra paša uzņēmuma jautājums un zināmā mērā arī konkurētspējīgas vides jautājums. Ja viens uzņēmums šogad ir ieviesis jaunas tehnoloģijas un sāk izrauties konkurences cīņā, tad acīmredzot arī pārējie ir spiesti par to domāt un kustēties uz priekšu.

Vai sākas jau gatavošanās arī 6G?

Jā, arī runas par 6G ik pa laikam uzvirmo. Man laikam būs jāapbēdina lasītāji, jo, ja kāds sagaida, ka 6G būs kārtējais sprādziens, tad izskatās, ka 6G vairāk būs šī paša 5G tīkla tālāka evolūcija, automatizācija un spektra vēl labākas izmantošanas un optimizācijas pasākumu kopums.

Kā jūs pašlaik prognozējat tālāko tīkla attīstību, piemēram, cik Latvijā procentuāli varētu turpināt lietot 4G, cik pamazām migrēs uz 5G, gan no iekārtu esamības viedokļa, gan potenciālajām investīcijām?

Ļoti trāpīgi pieminējāt iekārtas, jo tas nosaka to, kādu tīklu lieto. Mēs paredzam, ka aizvien modernākas iekārtas nāks iekšā tirgū. Vidējais viedtelefona kalpošanas laiks pakāpeniski palielinās, jo telefoni kļūst labāki, drošāki, izturīgāki un jauno funkciju ir mazāk, līdz ar to ir mazāka motivācija telefonus mainīt. Jau šobrīd ievērojama daļa mūsu tīklā esošo iekārtu atbalsta 5G tehnoloģiju, šis procents palielināsies, tādējādi pāreja būs plūstoša, dabiska, un, iespējams, lietotājs pat īsti nemanīs brīdi, kurā viņš ir beidzis lietot 4G un sācis lietot 5G. Šīs tehnoloģijas tik ļoti neatšķiras.

Pašlaik tomēr nospiedošais vairums ir 4G lietotāju?

Lielākais datu apjoms, kas tiek pārvietots tīklā, ir 4G. Tas šobrīd ir kā vecais, labais, izturīgais darba zirgs, kurš nes absolūti lielāko datu kravu. 5G ir straujāk augošā tehnoloģija, bet 4G ir lielākais apjoms. Mums tīklā ir vairāk nekā 250 000 5G ierīču, un datu patēriņš gada laikā ir audzis 18 reizes.

Ziņojāt, ka plānojat bāzes stacijas aprīkot ar litija akumulatoriem, lai elektroenerģijas pārtraukumu gadījumā varētu nodrošināt bāzes staciju ilgāku darbību. Cik daudz bāzes staciju ar tādiem tiktu aprīkots?

Bāzes stacijas ar litija akumulatoriem mēs plānojam aprīkot pēc nopietnas sarunas ar kādu ukraiņu operatoru, ar kuru satikāmies, lai izpētītu, kā varētu mainīties mūsu darbība, pienākot stundai "X". Bija vairākas ļoti vērtīgas atziņas, un viena no tām bija, ka šis operators bija pārgājis uz litija akumulatoriem paātrinātā tempā tieši tāpēc, ka kara gadījumā, bojājot infrastruktūru, ļoti bieži ir elektrības pieslēgumi un atslēgumi. Šādā režīmā strādājot, klasiskie svina skābes akumulatori ļoti ātri beidz darboties, pazaudē savu kapacitāti un bojājas, savukārt litija baterijas ir būtiski dārgākas nekā skābes akumulatori, taču daudz izturīgākas pret daudziem izlādes-uzlādes, tostarp dziļās izlādes, cikliem. Esam sākuši virzīties šajā virzienā, kas ir prasījis ļoti ievērojamus ieguldījumus. Esam aprīkojuši pirmās stacijas un skatāmies, kā tas darbojas un vai visu darām pareizi un atbilstoši. Mērķis ir pastiprināt savu noturību pret negaidītiem notikumiem, izmantojot arī litija baterijas.

Kā jūs izvēlaties bāzes stacijas, kuras jūs aprīkosiet ar litija akumulatoriem? Kritiski svarīgākās?

Protams, prioritārās noteikti ir tās, kuras apkalpo lielāko lietotāju skaitu, caur kurām iet citu bāzes staciju datu plūsmas, tās, kurās nav dīzeļģeneratoru. Pēc šiem kritērijiem izvēlamies tās bāzes stacijas, kuras ir kritiskākās un svarīgākās.

Cik daudz procentuāli bāzes staciju gribētu aprīkot ar litija akumulatoriem?

Ideālā gadījumā - visas, bet mēs to darīsim savu finanšu robežās, un tas noteikti būs vairāku gadu projekts.

Vai tas palīdz arī situācijās, kad stipru vētru laikā pazūd elektrība, kā tas bija pērn?

Neilgu laiku palīdz, bet būtiski tas neko nerisina. Lai pilnībā izvairītos no šādām situācijām, mums būtu jākļūst par elektrības ražotāju. Mēs ražojam sakarus un paļaujamies uz to, ka elektrības ražotāji tiek galā ar savu infrastruktūru un spēj atjaunot pakalpojumu arī pēc vētrām. Mūsu uzdevums ir nedaudz mīkstināt triecienu. Tas ir tas, ko mēs varam izdarīt.

Kādi vēl ir secinājumi pēc sarunām ar ukraiņu operatoru?

Secinājumu bija pietiekami daudz, un tos esam izklāstījuši Saeimas Nacionālās drošības komisijai. Galvenais secinājums ir, ka kara gadījumā sakari ir nenovērtējami svarīgi. Šādās situācijās ir jāmet pie malas visas konkurences cīņas un jāparūpējas par to, lai ar visu operatoru spēkiem sakari būtu nodrošināti. Mums ir jāvienojas par nacionālu datu viesabonēšanas nodrošināšanu stundā "X" jeb to, ka viena operatora klients var brīvi lietot mobilos sakarus cita operatora tīklā.

Vai ar konkurentiem esat par to jau runājuši?

Esmu pārliecināts, ka šajā jautājumā visiem operatoriem ir vienota nostāja. Pie praktiskiem soļiem šobrīd tiek strādāts.

Jūs un arī "Bite" esat iesnieguši sūdzību Eiropas Komisijai par iepirkumu norisi Latvijā. Kādu rezultātu jūs sagaidāt?

Cik zināms, process notiek un tiek vērtēta situācija. Šobrīd detalizētāku komentāru man nebūs. Mums ir svarīgi, lai ir caurskatāma un taisnīga konkurences vide, kurā mēs varam godīgi konkurēt par valsts, pašvaldību institūciju līgumiem. Lai nav situācijas, ka mēs pat ar piedāvātu "nulles" cenu, nespējam uzvarēt. Tad kaut kas nav pareizi, jo mums ir lielākais lietotāju skaits privātajā tirgū, bet publiskajā sektorā izteikti dominē viens tirgus spēlētājs. Arī valsts iestādēs strādā cilvēki, tādēļ prasībām nevajadzētu dramatiski atšķirties. Cīņa par taisnīgiem konkursiem un favorītisma apkarošanu ilgts jau vairākus gadus, taču dažādu apstākļu dēļ process tik raits nav. Mēs no tā netaisām traģēdiju, jo tirgus apjoms nav tāds, kas uzvaras gadījumā būtiski kaut ko mainītu mūsu darbībā, taču mums nepatīk būt izslēgtiem tendenciozā konkurences cīņā. Mēs esam gatavi zaudēt godīgā konkurences cīņā.

Pēc tam, kad jūs vērsāties Eiropas Komisijā, jūs redzat, ka kaut kas mainās iepirkumu izsludināšanas kārtībā, vai valsts, pašvaldību institūcijas ir kaut ko likušas aiz auss?

Ministriju ausis ir mazliet dzirdīgākas un ieinteresētākas uzklausīt šo situāciju. Mums ir bijušas sarunas par šo jautājumu. Tā drīzāk ir sistēmiska problēma, jo, ja pats lietotājs un klients nav ieinteresēts saņemt efektīvāku, labāku piedāvājumu, nav ieinteresēts ietaupīt nodokļu maksātāju naudu, tad ar varu to likt izdarīt ir diezgan sarežģīti. Drīzāk mums ir jārunā par izpratnes jautājumu, par līdzekļu izlietošanas saimnieciskumu un arī par motivāciju to darīt. Atšķirībā no biznesa uzņēmumiem iestādēm, kuras tērē nodokļu maksātāju naudu, tik liela spiediena uz ekonomiju nav.

Vai vajadzētu tam rast sistemātisku risinājumu, jo šādas problēmas nav tikai telekomunikāciju nozarē?

Jā, iespējams ir nepieciešams efektīvāks risinājums. Iepirkumu uzraudzības birojs vairāk seko līdzi juridiskajām procedūrām, neskatoties uz iepirkumu būtību. Ja konkurss ir noformēts atbilstoši likuma prasībām, tad, pat ja tas pēc būtības ir greizs, pretenzijas netiek celtas. Arī Satiksmes ministrija ir izstrādājusi rekomendācijas sakaru pakalpojumu iepirkumu veidošanai, kas ir pieejamas Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, taču jautājums, cik šīs rekomendācijas tiek ņemtas vērā. Pēc būtības tās tiek ignorētas.

Vai jūs apsverat tarifu mainīšanu?

Mēs to esam darījuši regulāri.

Vai šogad varētu tikt pārskatīti tarifi?

Kāda ir pēdējo gadu augstās inflācijas ietekme? Piemēram, vai ir pieauguši klientu parādi, netiek pirktas jaunas ierīces?

Tendences, ko redzam, saskan ar vispārējiem datiem par mazumtirdzniecības aktivitāti. Redzam, ka ir samazinājusies pircēju plūsma lielveikalos, pēdējos mēnešos sāk atkal atgriezties, bet pagājušā gada otrajā pusgadā šī tendence bija ļoti izteikta. Vienlaikus nevar teikt, ka būtu samazinājies apgrozījums, jo lietotāji retāk, bet iegādājas dārgākas iekārtas. Pirktspēja acīmredzot ir saglabājusies. Pārdoto iekārtu skaits ir nedaudz samazinājies, bet apgrozījums nav mainījies vai pat mazliet pieaudzis.

Domāju, ka tendences mainīsies, jo gan ekonomistu skatījumā, gan arī katra iedzīvotāja skatījumā sliktākajam punktam esam pāri. Pavasara iestāšanās un sagaidāmais Eiropas Centrālās bankas procentlikmju samazinājums vieš zināmu optimismu, un sagaidāms, ka patēriņš atjaunosies.

Kas pašlaik ir pirktākās iekārtas?

Viennozīmīgi viedtālruņi. Stabilas līderpozīcijas ir "Samsung" un "Apple", bet "Huawei" ir gandrīz ārā no spēles līdz ar programmatūru ierobežojumiem.

Kādu daļu no jūsu pakalpojumiem pērn veidoja mobilo datu izmantošana, balss zvani, īsziņas? Un kādas izmaiņas ir redzamas?

Ja runājam par īsziņām, tad tas ir rūkošs segments, īsziņu skaits samazinās, un iemesli nav daudz jāskaidro, cilvēki lieto tādas saziņas vietnes kā "Whatsapp", kas sekmīgi aizstāj īsziņas.

Balss zvanu apjoms saglabājas apmēram nemainīgs, un arvien vairāk zvanu pārceļas uz jaunajām "Voice over LTE" tehnoloģijām, kas saistīts ar jaunāku un jaudīgāku ierīču lietošanu. Visstraujāk audzis ir mobilo datu patēriņš, ko rada satura patērēšana, piemēram, video skatīšana, straumēšana un lietošana. Mobilo datu patēriņa pieaugums pēdējos gados ir ļoti straujš, un neizskatās, ka tas mazināsies. Saturs kļūst arvien daudzveidīgāks, ierīces jaudīgākas un ērtāk lietojamas.

Vai īsziņas kā pakalpojums ar laiku vispār varētu pazust?

Mums nav plānu pārtraukt šo pakalpojumu. Tam nav pamata, jo īsziņām ir savs stabils noiets. Daudzi uzņēmumi lieto īsziņas, lai informētu savus klientus. Pārskatāmā nākotnē šis pakalpojums tiks saglabāts.

Cik viegli vai grūti pašlaik ir atrast jums nepieciešamos darbiniekus?

Mums klājas labi. Pretēji vispārējam noskaņojumam, ka darbinieku trūkst, mēs spējam atlasīt darbiniekus, vakancēm piesakās daudz. Situācija ne tuvu nav kritiska. Protams, ir jomas, kur darbinieku pietrūkst vairāk, un, lai cik dīvaini tas nebūtu, tās nav saistītas ar IT vai telekomunikāciju tīklu, bet gan pārdošanu. Šajā jomā šobrīd pieprasījums ir liels, bet piedāvājums mazs. Lai situāciju risinātu, esam ieviesuši apmācību programmu "BŪTcamp", kur bez maksas apmācām jebkuru interesentu, kas vēlas iegūt zināšanas pārdošanā.

Vai apsverat mākslīgā intelekta risinājumus, lai aizstātu darbaspēku?

Mēs to apsveram un jau zināmus elementus lietojam. Mākslīgo intelektu mēs lietojam datu analīzei, lai varētu ātri iegūt secinājumus, kā arī ieviešam risinājumus klientu apkalpošanas sistēmās. Esam arī sarunu procesā ar mākslīgā intelekta uzņēmumiem, kā paplašināt mākslīgā intelekta izmantošanu klientu apkalpošanā, lai darbiniekiem būtu vieglāk strādāt. Šie risinājumi ir uz palikšanu, un mēs aktīvi meklējam iespējas tos izmantot.