Dzeramnaudas pasaulē un Latvijā: cik atstāt, lai neaizvainotu apkalpotājus
Kanādas apdrošināšanas uzņēmums “HelloSafe” publicējis pētījumu par dzeramnaudām restorānos – dāsnākie ir ziemeļamerikāņi.
ASV restorānos pieņemts dzeramnaudā atstāt ap 20% no rēķina, kas viesmīļiem ir gana nozīmīgs ienākumu avots. Tiesa, atkarīgs arī no štata, jo Ņujorkā vai Kalifornijas štatā ierasti ir 25%. Federālais minimālais stundas darba apmaksas līmenis ir 7,25 dolāri (6,71 eiro), kas ASV nav sevišķi daudz. Turklāt ir štati, kur pat tas samazināts līdz pāris dolāriem, uzskatot, ka viesmīlis piepelnīs ar dzeramnaudām.
Seko Kanāda un Meksika
Ar 15 līdz 20% no rēķina dāsnuma ziņā seko kanādieši. Kopš pagājušā gada aprīļa Kanādā gan minimālā alga par stundu ir 16,65 dolāri (15,40 eiro), tomēr Saskačevanas provincē ir viszemākā – 14 dolāri. Ar 15% trešo vietu pasaulē ieņem Meksika, seko Katara un Apvienotie Arābu Emirāti ar 10 līdz 15 procentiem.
Vairākās Eiropas valstīs dzeramnaudas iekļautas rēķinā – Vācijā, Šveicē, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā. Lielbritānijā viesmīlis var apvaicāties, vai klients vēlēsies pielikt dzeramnaudu, un tad arī var iekļaut gala summā.
Ķīnā pat nosodīs
Dažādās valstīs pateicību atstāj dažādi. Polijā nenoliek vienkārši uz galda, labāk pasniegt tieši viesmīlim vai bārmenim. Spānijā rēķinu parasti noapaļo, ja ir 23 eiro, tad līdz 25 eiro.
Ir arī valstis, kur dzeramnaudu uzskatīs par nepieklājības izpausmi. “Pieticību augstu vērtē Ķīnā. Dāsnuma vai bagātības izrādīšanu var nosodīt. Piemēram, dzeramnaudu viesmīlim vietējie var uztvert ļoti slikti,” teikts pētījumā.
Tāpat Japānā nav pieņemts atstāj dzeramnaudu, šeit uzskata, ka ēstuves īpašniekam pašam jāmaksā gana pieklājīga alga saviem darbiniekiem. Viesmīļi pat nesapratīs klientu devīgumu un atdos lieko naudu atpakaļ. Līdzīgi ir arī Dienvidkorejā.
Kā ir Latvijā
Latvijā apmeklētāji rīkojas dažādi, ja apkalpošana un ēdiens bijis līmenī, parasti pieņemts atstāt desmit procentus. Restorāna “Entresol” līdzīpašnieks Raimonds Zommers ceļojumu portālā Travelnews.lv paudis, ka vidējais apjoms varētu būt 7%, desmit esot retāk. “Arī ceļojot pa Eiropu, intereses vadīts esmu jautājis šo jautājumu – un arī tur vidējais apjoms varētu būt 7%,” saka Zommers.
Restorāna “Ferma” vadītājs Jānis Viļumovs Travelnews.lv atklājis, ka kompānijām virs astoņām personām aprēķināta 10% apkalpošanas maksa no rēķina, bet mazākās jau pēc katra ieskatiem.
Runājot par ārzemju viesiem, Viļumovs novērojis: “Katrai tautai ir savi izņēmumi, bet esam novērojuši, ka itāļiem un spāņiem nav ierasts atstāt dzeramnaudas – viņi atstāj, bet atstāj retāk. Amerikāņi un kanādieši ir dāsnāki – viņi atstāj tos pašus 15% vairumā gadījumu.” Jau pieminētie amerikāņi sapratuši, ka Eiropā ar 20% var nemētāties.
500 eiro šefpavāram
Šefpavāri Ēriks Dreibants un Lauris Aleksejevs 360TV šovā “Pasaki to skaļi” atklājuši, ka atstāto dzeramnaudu saņem arī pavāri. Dreibants teic, ka nevajadzētu atstāt vienu eiro, ja rēķins bijis 100 eiro, ierasti ir 10%, bet, ja apkalpošana un ēdiens ļoti patikuši – 20 procentu.
Ja nav paticis, dzeramnauda nav jādod, jo tas arī ir “sava veida novērtējums”. Gadījies, ka dzeramnaudā atstāj loterijas biļetes, kas nav pieklājīgi. Dreibants atminas, ka lielākā summa, kas saņemta dzeramnaudā, bijusi 100 latu, bet Aleksejevs reiz saņēmis pat 500 eiro.
Ja dzeramnauda iekļauta oficiāli rēķinā, no tās iekasēs nodokļus. Turpretim ārpus tā iedota dzeramnauda paliek ārpus VID redzesloka - pēc likuma darbiniekam pašam jāskaita, jāieraksta gada ienākumu deklarācijā un jāsamaksā nodoklis.
