Krievijas graudu konferenci apmeklē firmas no Latvijas
foto: EPA/Scanpix
Latvijā netrūkst komersantu, kas Krievijā meklē iespējas nopelnīt.
Bizness un ekonomika

Krievijas graudu konferenci apmeklē firmas no Latvijas

Jauns.lv

Kamēr Ukraina jau divus gadus asiņainās cīņās atvaira Krievijas iebrukumu, Latvijā netrÅ«kst komersantu, kas Krievijā meklē iespējas nopelnÄ«t. Å ajā nedēļā Dubaijā notika Krievijas graudu eksportētāju savienÄ«bas rÄ«kots forums, kurā dalÄ«bu bija pieteikuÅ”as 800 dažādas organizācijas. RÄ«kotāji forumu pasniedza kā iespēju iegÅ«t biznesa kontaktus un uzzināt jaunumus par Krievijas graudu eksportu. DalÄ«bnieku sarakstā redzamas arÄ« 13 firmas no Latvijas, ziņo LTV raidÄ«jums ā€œde factoā€.

Atklāj Krievijas ministra vietniece

AizvadÄ«tajā nedēļā Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, notika pārtikas izstāde “Gulfood 2024”, kurā produktus izstādÄ«ja kompānijas no visas pasaules. Lielajam notikumam paralēli tika rÄ«koti arÄ« mazāki pasākumi, tajā skaitā Krievijas graudu eksportētāju savienÄ«bas forums. RÄ«kotāji no Krievijas uzsvēra – tā ir iespēja satikt galvenos spēlētājus Krievijas graudu tirgÅ«. Apvienotajos Arābu Emirātos Krievijas graudu forums notika otro gadu. Minimālā dalÄ«bas maksa – 1500 eiro. 

Forumu atklāja Krievijas lauksaimniecÄ«bas ministra vietniece Oksana Luta. Viņa runā norādÄ«ja: “Es gribu uzsvērt, ka Krievija bija un paliek, neraugoties uz visām situācijām, kas tagad notiek, uzticams partneris.” Starp paneļdiskusiju tematiem bija Krievijas graudu eksporta potenciāls, dažādas problēmas, ko rada rietumvalstu sankcijas, kā arÄ« pāreja uz tieÅ”u sadarbÄ«bu ar Krievijai draudzÄ«gajām valstÄ«m. 

Latvija plaÅ”i pārstāvēta

Foruma dalÄ«bnieku sarakstā 13 organizācijām pierakstÄ«ts, ka tās ir no Latvijas. Vairāki pazÄ«stami Latvijas ostu termināli, loÄ£istikas kompānijas, arÄ« viens kravu apdroÅ”inātājs, kā arÄ« iepriekÅ” raidÄ«jumos jau pieminētais tirgotājs “Avrora Baltic”. Firma Ä«paÅ”i izceļas ar lielo apgrozÄ«jumu. 2022. gadā, tātad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kāpa trÄ«s reizes lÄ«dz nepilniem 180 miljoniem eiro. Uz Latvijas TelevÄ«zijas jautājumiem par biznesa kāpumu un tirdzniecÄ«bu ar Krieviju uzņēmums neatbildēja. 

Pārējie foruma dalÄ«bnieki no Latvijas bija “MG Trade”, “Danir 19”, “Riga Bulk Terminal”, “Alpha Osta”, “Ventspils Grain Terminal”, “RIX Shipmanagement”, “Modus Commodity Service”, “BSG Terminal”, “Pro Logistics Consultancy DWC”, “Incolab Services”, “SGS Vostok”, “Hydrogenium”. Ar apgrozÄ«juma ziņā lielākajām firmām Latvijas TelevÄ«zija mēģināja sazināties.

Pēc “Avrora Baltic” lielākais apgrozÄ«jums 2022. gadā bija “MG Trade” – 19,8 miljoni eiro, un “Danir 19” -16,7 miljoni eiro. “MG Trade” valdes priekÅ”sēdētājs un lÄ«dzÄ«paÅ”nieks Uldis PirktiņŔ, noklausÄ«jies, par ko ir jautājums, atbildēja, ka no “MG Trade” puses nekādu komentāru nebÅ«s. Savukārt “Danir 19” valdes loceklis Romāns Vanags telefona sarunu pārtrauca jautājuma uzdoÅ”anas brÄ«dÄ«. 

“Latraps” nespējot “Alpha Ostu” ietekmēt

Medijos lÄ«dz Å”im plaŔāk apspriests ir RÄ«gas ostā strādājoÅ”ais uzņēmums “Alpha Osta”. Lielākais Ä«paÅ”nieks pastarpināti ir lauksaimniecÄ«bas kooperatÄ«vs “Latraps”. PagājuŔā gada decembrÄ« “Latraps” paziņoja, ka iestājas pret sadarbÄ«bu ar Krieviju un pieprasÄ«ja “Alpha Ostai” pārtraukt krievu kravas apkalpot. Tagad uz jautājumu, kāpēc “Alpha Osta” piedalās Krievijas rÄ«kotā graudu konferencē, “Latraps” rakstiski atbildēja, ka jāprasa paÅ”am uzņēmumam: “ÄŖstenojot savu pozÄ«ciju, LATRAPS sadarbÄ«bu ar SIA “Alpha Osta” ir pārtraucis. Par SIA “Alpha Osta” operatÄ«vo darbÄ«bu aicinu sazināties ar SIA “Alpha Osta” pārstāvjiem.”

No Ä«paÅ”nieku loka “Latraps” gan nav pazudis. IepriekÅ” intervijā Latvijas TelevÄ«zijai “Latraps” padomes loceklis un “Zemnieku Saeimas” vadÄ«tājs Juris LazdiņŔ stāstÄ«ja, ka “Latraps” nevar pavēlēt “Alpha Ostai”, ko darÄ«t, jo to ierobežo starp akcionāriem noslēgts lÄ«gums. 

“Juridiskie apstākļi liedz mums kā akcionāram pārtraukt operatÄ«vās darbÄ«bas ostā,” teica LazdiņŔ. Savukārt uz jautājumu, kāpēc pret Krievijas graudu pārkrauÅ”anu “Latraps” sācis iebilst tikai pagājuŔā gada beigās, nevis agrāk, LazdiņŔ atbildēja: ”Pirmkārt, apjomi bija ļoti niecÄ«gi, un likās, ka Ä£eopolitiskā situācija mainÄ«sies daudz straujāk, nekā viņa ir Å”obrÄ«d. Tāpēc arÄ« netika nekādas darbÄ«bas veiktas.

LTV sazvanÄ«ja “Alpha Osta” valdes priekÅ”sēdētāju Igoru Pedo. Pirms iepriekŔējām Saeimas vēlÄ“Å”anām viņŔ ziedojis seÅ”us tÅ«kstoÅ”us eiro Aināra Å lesera vadÄ«tājai partijai “Latvija Pirmajā vietā”. Uzsākot jautājumu par Krievijas graudu tranzÄ«tu, viņŔ sarunu pārtrauca.

DalÄ«bu pamato ar klientu meklÄ“Å”anu un tirgus izpēti

Izvēli piedalÄ«ties konferencē un tirgoties ar Krieviju izvērsti pamatoja “Ventspils Grain Terminal” valdes priekÅ”sēdētājs, bijuÅ”ais Ventspils domes deputāts Vladislavs Å afranskis. ViņŔ domē pārstāvējis gan “Saskaņas centru”, gan Reformu partiju. Å afranskis teica, ka “Ventspils Grain Terminal” Krievijas graudu forumā meklē biznesa kontaktus: “Å ajā pasākumā piedalās ne tikai Krievijas lauksaimniecÄ«bas produkcijas ražotāji, bet arÄ« ražotāji no Kazahstānas, citām valstÄ«m. Mēs meklējam jaunus kontaktus. [..] Es domāju, ka mÅ«su valsts interesēs ir pēc iespējas vairāk Ŕīs kravas piesaistÄ«t, lai nodroÅ”inātu ekonomikas attÄ«stÄ«bu. Pie tam, es uzskatu – labāk, lai mēs, Latvija, nopelnām Å”o naudu.”

Savukārt uz jautājumu par ētiskajiem apsvērumiem biznesā ar Krieviju Å afranskis atbildēja: “Ētisks vai neētisks jautājums, jāskatās starptautiskajā kontekstā. Graudi, kas iet no Krievijas caur Latviju, lielā apjomā iet uz Centrālāfrikas valstÄ«m, kur cilvēkiem pietrÅ«kst lÄ«dzekļu, kur cilvēki ir badā.”

Vēl starp graudu foruma dalÄ«bniekiem ar ievērojamu apgrozÄ«jumu ir “Riga Bulk Terminal”. Kā patiesais labuma guvējs Uzņēmumu reÄ£istrā norādÄ«ts Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Raimonds Kisiels. ViņŔ pirms iepriekŔējām Saeimas vēlÄ“Å”anām ziedoja 6000 eiro “Apvienotajam sarakstam”. Kisiels stāstÄ«ja, ka uzņēmums Krievijas rÄ«kotajā forumā ticies ar Centrālāzijas klientiem, kā arÄ« pētÄ«jis konkurentus un tirgus tendences.

“Bizness ir bizness. JābÅ«t ir lietas kursā par visu. Bizness jau pelna nauda. Viņam jāzina, kas notiek, kur tirgos, kas kur brauc. Jums, žurnālistiem, viegli pateikt, kāpēc, kādēļ. Biznesā jau jāzina viss, kas notiek. Ja tu ar to tēmu nodarbojies, tev jābÅ«t informācijai par visu – kur kādi tirgi, kas ved uz Ēģipti, kas ved uz Āfriku,” stāstÄ«ja Kisiels, vienlaikus uzsverot, ka pats “Riga Bulk Terminal” Krievijas graudus nepārkraujot. 

Savukārt par savu attieksmi pret tirdzniecÄ«bu ar Krieviju Kisiels teica: “Saprotiet, ir absurda situācija. Ja Francija, Vācija pirks, un viena valsts nepirks, tas [neko] nemainÄ«s. Latvijas tirgus jau ir kniepadata bÅ«tÄ«bā uz tā fona.”

Tikmēr “RIX Shipmanagement” rakstiskā atbildē norādÄ«ja, ka uzņēmuma pārstāvju galvenais mērÄ·is Dubaijā bijusi “Gulfood 2024” izstāde, savukārt Krievijas graudu forumā kompānija piedalÄ«jusies, jo to apmeklējuÅ”i gan esoÅ”ie, gan potenciālie klienti no Kazahstānas, Å veices, Turcijas. 

Importa aizliegums kravas neapturēs

Saeima Å”onedēļ lēma aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecÄ«bas produktu importu, taču loÄ£istikas uzņēmumus tas bÅ«tiski neietekmēs. Joprojām bÅ«s atļauts produkciju vest caur Latviju tranzÄ«tā, kā arÄ« atmuitot to Latvijā un vest uz citām Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m. ZemkopÄ«bas ministrija Saeimas komisijā norādÄ«ja, ka vismaz graudu kategorijā Saeimas aizliegums attiektos uz tikai 1,4% Krievijas ievesto kravu. Kurus tieÅ”i Krievijas produktus Latvijā nedrÄ«kstēs izmantot, vēl noteiks Ministru kabinets.

Tēmas

KrievijaFrancijaUkrainaVācijaSaeimaLatvijas TelevÄ«zijaVentspilsZemkopÄ«bas ministrijaLatvijaLTVRomāns VanagsMinistru kabinetsLatrapsRaimonds KisielsJuris LazdiņŔLatvija pirmajā vietāDubaija

Citi Ŕobrīd lasa