Lietuvai Krievijas ekonomikas lejupslīde kaitēs pat vairāk nekā embargo

Kā norādījis valdības vadītājs, šo negatīvo ietekmi tiek mēģināts mīkstināt, meklējot jaunus tirgus lietuviešu preču eksportam, ar ko aktīvi nodarbojas gan valdība, gan uzņēmēji.

Atzīts, ka saskaņā ar provizoriskiem datiem Lietuvas pakalpojumu sektors pērn no Krievijas ietekmes cietis mazāk, nekā prognozēts, bet precīza aina būs zināma pēc galīgo pakalpojumu eksporta datu publiskošanas.

Ekonomisti lēš, ka 2015.gadā Krievijas ietekme uz transporta nozari pieaugs gan embargo, gan Krievijas rubļa kursa krišanās dēļ.

Negatīva ietekme būs jūtama arī tūrisma jomā un skars gan pašus izmitināšanas pakalpojumus, gan mazumtirdzniecību. Kā norādījis Butkevičs, Lietuvai ir svarīgi piesaistīt tūristu plūsmas ne tikai no kaimiņvalstīm, bet arī no tādām zemēm kā Izraēla, Gruzija, Azerbaidžāna vai Omāna.

Ekonomisti diskusijā pievērsuši uzmanību arī jaunai tendencei - lielākai taupībai, kas vērojama sabiedrībā. Statistisko aptauju dati liecina, ka lietuvieši 2015.gadā cer vairāk ietaupīt, tādēļ ekonomisti domā, ka uzkrājumu līmenis 2015.gadā varētu pieaugt. Tas varētu būt saistīts gan ar eiro ieviešanu šā gada sākumā, jo pagājušā gada nogalē cilvēki pirka vairāk ilglietojuma preču, tādēļ tagad no pirkumiem atturas, gan ar nenoteiktību attiecībā uz Krieviju.

Par Lietuvas ekonomikas dzinējspēku 2015.gadā analītiķi uzskata iekšējo patēriņu. Paredzams darba samaksas pieaugums 4-4,5% apmērā, kas gan nebūs tik liels, kā iepriekš prognozēts. Darba samaksas pieaugumu sekmēs arī sacensība par speciālistiem.

Neraugoties uz riskiem, šobrīd netiek uzskatīts, ka Lietuvai būtu jāpārskata savs 2015.gada budžets. Strukturālā bezdarba problēmu ieteikts risināt, lielāku uzmanību pievēršot darbinieku pārkvalificēšanai. Kā norādījis premjers, šīs problēmas risināšanā palīdzēs arī jaunā Darba kodeksa redakcija.

LETA