Darbiniekiem sola bonusus, ja viņi ziņos par nedrošām lietām darba vietā
Lai uzlabotu darba vidi un tā būtu droša, vajadzīga cieša sadarbība starp darba devējiem un darbiniekiem. Valsts darba inspekcijas (VDI) Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadošā eksperte Inese Sūna intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja par labiem piemēriem, kad darba devēji iesaista darbiniekus vides sakārtošanā, piemēram, solot noteiktus bonusus.
Sūna akcentēja, ka daļa Latvijas darba devēju, tostarp būvniecības nozares pārstāvju, ir pievienojušies iniciatīvai “Misija nulle”, kuras ietvaros domā par to, lai darba vietā nenotiktu nelaimes gadījumi. Iniciatīvas mērķis ir nulle nelaimes gadījumi darba vietās.
Hartai pievienojušies daudz tādi uzņēmumi, kuri vēlas strādāt droši un piedāvāt drošus apstākļus saviem darbiniekiem, lai viņi no rīta atnāktu uz darbu, bet vakarā ietu mājās sveiki un veseli.
Rūpējas ne tikai par sevi, bet arī par darbiniekiem
“Viņi [uzņēmēji] rūpējas ne tikai par savu reputāciju, bet arī par saviem darbiniekiem, ko pieņem darbā, kam maksā atbilstošu darba algu, ko atbilstoši apmāca, kam visu nodrošina un kuri stādā atbildīgi un domā par to, lai nekas slikts nenotiktu.”
Arī darbiniekus iesaista darba vides uzlabošanā
Ir arī tādi uzņēmumi dažādās nozarēs, kas iesaista darbiniekus drošas darba vides veidošanā.
“Piemēram, aicina: “Ja jūs redzat kādu bīstamību darba vidē, varat aizpildīt pieteikuma formu un ziņot. Mēs skatīsimies [kā to novērst], bet jums pēc tam būs bonusi par to, ka pastāstījāt, ka tas ir bīstami.”
Darbinieki labprāt atsaucas. Viņi ir ieinteresēti, lai darba vidi izveidotu drošu. Kopā sadarbojoties, darba vide uzlabojas. Darba devēja un darbinieku cieša sadarbība ir veids, kā mēs nonākam pie drošas darba vides.”
Izmanto arī dažādus citus veidus
Viņa norādīja, ka ir labās prakses balva “Zelta ķivere”. Uzņēmumi stāstījuši, kā dažādos veidos iesaista darbiniekus darba vides uzlabošanā.
Pozitīvi, ka daļa Latvijas uzņēmumu strādā, lai samazinātu darba vietās notiekošo nelaimes gadījumu skaitu un tas tuvotos nullei.
Nelaimes gadījumi ir saistīti ar izmaksām un reputācijas kritumu
Jāsaprot, ka nelaimes gadījumi saistīti ar darba devēja izmaksām, kā arī reputācijas iedragāšanu. Dzirdēts – ja uzņēmumi grib iesaistīties starptautiskos projektos, tad ir svarīga to reputācija. “Kompānijām, kas nolīgst mūsu uzņēmumus veikt kādus darbus, ir svarīga reputācija. Starptautiskā līmenī reputācija ir svarīga.”
VDI pārstāve atzina: ir ļoti labi, ka iniciatīva “Misija nulle” nāk no pašu darba devēju puses, nevis to izdomājusi kāda valsts iestāde, jo tad daļa uzņēmumu negrib piedalīties, domājot, ka iestādes atkal viņus kontrolēs.
“To iniciējuši darba devēji, un tas ir ļoti labs piemērs, ka mēs kopā varam!”
Dārgi, bet ilgtermiņā atmaksājas
Speciāliste piekrita: uzņēmumiem var likties, ka darba aizsardzības pasākumi un līdzekļi ir dārgi.
“Bet es kā darba devējs varu domāt: “Es vienreiz ieguldīšu, nopirkšu labus [darba aizsardzības] līdzekļus, uzturēšu tos kārtībā, tos lietošu, mani darbinieki būs nodrošināti, viņi mācēs tos pareizi lietot, mēs strādāsim droši, viņi nenokritīs, nebūs saslimuši, man nebūs jāmeklē viņu vietā aizvietotāji, mana darba produktivitāte nekritīsies un viss darba plāns būs izpildīts.”
Svarīga ir arī valdes priekšsēdētāja attieksme
Katrā uzņēmumā jābūt darba aizsardzības speciālistam, kurš novērtē riskus un pasaka, kādus pasākumus vajadzētu ieplānot risku mazināšanai.
Bet ir svarīga arī paša darba devēja, uzņēmuma īpašnieka vai valdes priekšsēdētāja teiktais: “Jā, labi, nopirksim labās pretkritiena sistēmas, maskas vai, piemēram, cimdus, lai cilvēki nevar sagriezt rokas vai tiem neizdurtos cauri kaut kas! Svarīgi, lai ķiveres būtu ar atbilstošu aizsardzību.””
Tāpat svarīgi, lai uzņēmumi iznomātu pilnībā nokomplektētas sastatnes ar visiem nepieciešamajiem aizsargnožogojumiem, nevis nepilnus sastatņu komplektus.
Arī pārāk lielu darba cimdu dēļ var notikt nelaimes gadījumi
VDI pārstāve nebija dzirdējusi par gadījumiem, kad darba devēji būtu nopirkuši neatbilstošas aizsardzības ķiveres, taču bijušas situācijas, kad cimdi ir ar nepietiekošu aizsardzības līmeni, piemēram, nav paredzēti konkrētajiem darbiem (teiksim, darbam ar ķīmiju, darbam ar asiem instrumentiem) vai ir pārāk lieli.
“Ir svarīgi, lai individuālie aizsardzības līdzekļi, piemēram, cimdi derētu un nebūtu par lielu. Nozarēs, kur ir daudz dažādu darba aprīkojumu, piemēram, kokapstrādē, ļoti bieži notiek nelaimes gadījumi, kad darba apģērbu vai cimdus ievelk, ierauj kaut kur vai tie aizķeras.”
Visticamāk, konkrētie cimdi vai darba apģērbi nebija piemēroti konkrētajam darbam vai arī darba aprīkojumā bija nepilnības, kļūdas, kas pieļāva, ka apģērbu varēja ieraut iekārtā.
Vienā mirklī var palikt bez pirkstiem
“Apstrādes rūpniecībā visbiežāk nelaimes gadījumi ir saistīti ar darba aprīkojumu, proti, ir dažādas iekārtas, ierīces, ar kurām darbinieki strādā, piemēram, ar vienu roku ir kaut kas jāievieto, bet ar otru roku kaut kas jānospiež, lai notiktu process. Tad kaut kas samisējas, un tādos gadījumos apstrādes rūpniecībā darbinieki cieš.”
Kokapstrādes nozarē ir dažādas ierīces, iekārtas, kuru kustīgās daļas nav nožogotas, piemēram, atvērti zāģi. Tiem ir potenciāli augsta bīstamība. Mazākā kļūda, un darbinieks var savainot rokas vai pirkstus!
Darba aprīkojums nepieļauj kļūdas
“Es saku, ka darba aprīkojums nepieļauj kļūdas! Gan no darba devēja puses, ja to neremontē un neapkopj, ja ir kāds bojājums, gan no darbinieka puses, ja viņš neievēro noteiktās drošas darba metodes, pārāk tuvu pieliek rokas, izturas nevērīgi un novērš uzmanību,” Sūna teica.
Arī tad, ja darba vietā tiek lietots alkohols, var gūt savainojumus saistībā ar darba aprīkojumu.
Katrs var iesaistīties
Lai darba vidi padarītu pēc iespējas drošāku, par to jādomā ne tikai darba devējiem, darbiniekiem un inspekcijai. Noderīga ir arī sabiedrības iesaiste.
“Svarīgi, lai es kā darbinieks esmu apmācīts, zinu, kā droši rīkoties, strādāju pareizi, ja redzu kādu kļūdu vai to, ka kaut kas nestrādā, tad ziņoju atbildīgajam speciālistam, pats neko neremontēju un nelaboju, bet, ja man ir pienākums izslēgt iekārtu, tad es to izdaru.
Bieži vien neizslēdz iekārtas, tāpēc cilvēki tiek ierauti un iespiesti tajās, gūst smagas traumas vai iet bojā.
Darba devējam jādara viss iespējamais, lai vide būtu droša
Kā darba devējs es pieņemu darbā darbiniekus, apņemos nodrošināt viņiem drošu darba vidi, esmu novērtējis visus darba risku faktorus, kas pastāv manā darba vidē, tostarp būvniecībā, būvlaukumā, kas ir mainīga darba vide – varbūt šodien ir risks nokrist no augstuma, bet rīt tas nebūs.
Par to visu ir jādomā, jārūpējas. Pirms es kā darba devējs ļauju darbiniekam strādāt, man pašam ir jābūt drošam, ka viņš drīkst iet strādāt un tas ir droši.
Pamazām situācija uzlabojas
Ja mēs visi – darbinieki un darba devēji – drošību ievērotu un izpildītu visas prasības, tad domāju, ka kultūra uzlabotos. Jāsaka, ka ar gadiem mēs pamazām uz to ejam, bet tas nenotiek strauji.
Piemēram, 2001.gadā Latvijā darba vietās bija 72 bojāgājušie, bet 2022.gadā mēs runājām par 29 bojāgājušajiem cilvēkiem.”
Arī garāmgājēji var palīdzēt uzlabot darba vidi
Arī sabiedrība var iesaistīties darba vides uzlabošanā, ziņojot VDI par pamanītajiem pārkāpumiem kādā darba vietā, piemēram, redzot, ka pa jumtu staigā darbinieks bez ķiveres un pretkritiena sistēmas.
Tad inspektori pēc iespējas ātrāk dodas uz notikuma vietu un skaidro situāciju, lai novērstu bīstamību, eksperte sacīja.
