Ātri deg un lēni uzlādējas - populārākie mīti par elektroauto
Kā jau par katru jaunu tehnoloģiju, arī elektroautomobiļus (kas gan patiesībā ir izgudroti vēl 19. gadsimta beigās) apvij dažādi mīti un aizspriedumi. Mēģināsim tik skaidrībā, cik tajos ir taisnības.
Ripojošā pulvera muca
Viens no lielākajiem skeptiķu iebildumiem ir veltīts elektroauto drošībai. Iespējams, ka arī jūs sarunās ar paziņām būsiet dzirdējuši, ka tepat Latvijā jau esot bijis gadījums, kad elektromobilis aizdedzies un, mēģinot to apdzēst un izglābt iekšā esošos cilvēkus, bojā gājis ugunsdzēsējs un/vai ātrās palīdzības mediķis.
Par bojāgājušajiem mediķiem vai ugunsdzēsējiem, protams, nav taisnība, jo Latvijā gluži vienkārši vēl nav reģistrēts neviens elektroauto degšanas gadījums.
Taču nav gluži dūmu bez uguns, jo elektromobiļi patiešām mēdz degt - visā pasaulē pērn bijuši 35 elektromobiļu "Tesla" aizdegšanās gadījumi, kuros bojā gājuši 25 cilvēki. Apmēram divās trešdaļās gadījumu aizdegšanās notikusi sadursmes rezultātā, bet pārējos automašīnas aizdegušās pašas. Par citu ražotāju elektromobiļiem šādi dati nav pieejami, taču gan jau ir deguši arī tie un varam pieņemt, ka šai statistikai var pieskaitīt vēl dažus desmitus elektrovāģu.
Tas ir daudz vai maz? Ņemot vērā, ka elektroauto parks pasaulē pagaidām vēl nav liels, varam pieņemt, ka tas ir diezgan daudz. Taču tā tas liekas tikai līdz brīdim, kad iepazīstamies ar iekšdedzes auto statistiku. Tikai ASV vien ik gadu aizdegas apmēram 200 000 ar iekšdedzes dzinējiem aprīkoti automobiļi, bet Lielbritānijā - ap 15 000. Arī tepat Latvijā vidēji aizdegas viens automobilis dienā. Interesanta ir netālās Zviedrijas statistika: tur 2022. gadā deguši 23 elektromobiļi, kas ir 0,004 procenti no šīs valsts kopējā elektromobiļu parka (611 000 elektromobiļi). Mazliet pārsteidzoši, taču biežāk Zviedrijā ir deguši elektriskie stāvdrāži un motorolleri - kopā mazliet virs pussimta gadījumu (šajā nišā salīdzinoši biežos ugunsgrēkus skaidro ar sliktas kvalitātes akumulatoru izmantošanu un paviršu nostiprināšanu). Saskaņā ar zviedru aprēķiniem, iekšdedzes automobiļi deg 20 reizes biežāk nekā elektriskie.
Tātad uzskats par augsto degšanas risku nav pamatots, taču vienā ziņā skeptiķiem ir taisnība - apdzēst degošu elektromobili ir ievērojami grūtāk nekā benzīna vai dīzeļa auto.
Ūdeni gāzt virsū nav jēgas, jo liesmas iespējams noslāpēt tikai ar speciālām putām, kas slāpē skābekli.
Nosacīti labā ziņa ir tā, ka, gadījumā, ja notikusi akumulatora pašaizdegšanās, tā sākas pamazām, nevis vienā rāvienā. "Sākumā tā ir gruzdēšana, un to pamanot, tev ir pietiekami daudz laika izkļūt no mašīnas. Protams, ja vien tā nav smagi avarējusi un iekšā esošie nav bezsamaņā. Dzēšanā ir jēga izmantot tikai putas, bet, piemēram, "Tesla" mašīnām jau bateriju pakās ir šādas putas un, ja kaut kas notiek, tad ar šīm putām izolē vienu vai divas šūnas," skaidro elektromobiļu entuziasts Kārlis Mendziņš. Šādam drošības risinājumam gan ir arī kāds mīnuss - "Tesla" nav iespējams nomainīt akumulatora atsevišķas šūnas un ir jāmaina vesels bloks, kas jau maksā pāris tūkstošus.
Prāmji boikotē elektromobiļus?
Kuģiem ar elektromobiļiem viegli saspīlētas attiecības izveidojās pēc 2022. gadā uz kravas kuģa "Felicity Ace" notikušā ugunsgrēka. Kuģis pārvadāja gandrīz 4000 "Volkswagen" grupas uzņēmumu ražotās automašīnas, kuru vidū bija arī elektromobiļi, un uz tā izcēlās ugunsgrēks. Precīzu tā iemeslu noskaidrot neizdevās, taču apkalpes locekļi uzskatīja, ka tas varētu būt izcēlies, aizdegoties kādam no elektromobiļiem. Vai tā tiešām bija, mēs nekad neuzzināsim, jo kuģis nogāja dibenā ar visām mašīnām uz klāja, starp kurām bija arī 189 "Bentley" un 85 "Lamborghini".
Vēl viens ugunsgrēks pērnvasar izcēlās uz prāmja "Fremantle Highway", kas tobrīd atradās Ziemeļjūrā. Ugunsnelaime izcēlās uz automašīnu klāja, tajā bojā gāja viens apkalpes loceklis un sadega vairāki simti automašīnu. Arī šajā gadījumā precīzu ugunsgrēka izcelšanās iemeslu noskaidrot nebija iespējams, taču aizdomu ēna pār elektromobiļiem kā iespējamiem vainīgajiem saglabājās.
Reaģējot uz šiem negadījumiem, Norvēģijas prāmju kompānija "Havila Kystruten" paziņoja, ka atsakās pārvadāt elektromobiļus, jo uzskata, ka tie rada aizdegšanās risku. Ziņa par norvēģu iniciatīvu izplatījās visā pasaulē, kļūstot par kārtējo pierādījumu elektromobiļu neuzticamībai. Taču, ja paregulējam bildei asumu un paskatāmies, kas tad tā ir par prāmju kompāniju, tad nākas secināt, ka tās paziņojuma efekts ir, maigi izsakoties, mazliet pārspīlēts, jo patiesībā "Havila Kystruten" specializējas kruīza braucienos gar Norvēģijas piekrasti un automašīnas praktiski vispār nepārvadā. Vismaz ne reklāmas prospektos, ne biļešu iegādes lapās nekas nav minēts par iespēju doties ceļojumā kopā ar savu automobili. Pēc visa spriežot, šajā gadījumā te runa ir vairāk par PR akciju, nekā par masveidīgu elektromobiļu boikotu, vēl jo vairāk tādēļ, ka Norvēģijā elektroauto un hibrīdu procents ir ļoti augsts un diez vai kāds uzņēmējs būtu sev tik liels ienaidnieks, lai pasludinātu tiem karu.
Būtiskāk ir tas, ka secinājumus pēc ugunsgrēkiem izdarīja lielās prāmju kompānijas, piemēram "Stena Line": tās papildināja dzēšanas līdzekļu klāstu un veica personāla apmācību, kā ar tiem rīkoties ugunsgrēka gadījumā, kā arī ieteica regulāri veikt automašīnu klāja apgaitas, lai savlaicīgi varētu konstatēt sadūmojumu, kas ir ugunsnelaimes pirmā pazīme. Kopējais jūras pārvadājumu industrijas un arī apdrošināšanas kompāniju viedoklis ir apmēram šāds: ar elektromobiļu akumulatoriem kā riska faktoru ir jārēķinās un tādēļ nepieciešams veikt visus iespējamos priekšdarbus, lai nepieļautu ugunsgrēkus vai, ja tie tomēr izceļas, nodršināt apkalpes ar efektīviem dzēšanas līdzekļiem. Taču vienlaikus tiek atzīts - tā kā elektroauto ir nākotnes transporta veids, ar to atrašanos uz kuģiem nāksies vien samierināties un pielāgot kuģus jaunajiem apstākļiem.
Uzlāde ir pārāk lēna un nepraktiska
Šis varētu būt pats galvenais arguments pret elektroauto, jo to nu nevar noliegt pat kvēlākie elektrisko mašīnu fani - ja tev nav, kur uzlādēt akumulatoru, tad no šāda braucamā nav jēgas. Publisko uzlādes punktu tīkls Latvijā gan ar katru gadu kļūst lielāks (nu jau visā Latvijā ir ap 500 uzlādes vietu), taču taču tam ir viena īpatnība - ja Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē atrast uzlādes punktu nav problēmu, tad 140 kilometrus no galvaspilsētas tas var kļūt par pārbaudījumu. Lauku novados uzlādes stacijas gan ir izvietotas ik pēc kādiem 30 kilometriem, taču, ja akumulators ir tuvu nullei un tuvākais lādētājs kaut kādu iemeslu dēļ nedarbojas, tad var sanāk mazliet pastresot. Nav arī pamata domāt, ka tuvākajā laikā šajā ziņā kaut kas īpaši mainīsies, jo no privātuzņēmēju viedokļa nav jēgas uzstādīt jaunas stacijas nelielās apdzīvotās vietās, pat, ja tām cauri ved šoseja: caurbraucēji tāpat lādējas reti, bet vietējie nelādējas nemaz, jo viņiem vienkārši nav elektromobiļu.
Lai investīcijas elektromobilī atmaksātos, lielākoties tā uzlādei ir jānotiek mājās no personīgā uzlādes punkta.
Ja elektrību pērc pēc biržas cenām, tad vēlams lādēt naktī, kad cena ir tuvu nullei. Lādēties tikai publiskajos maksas uzlādes punktos ir, pirmkārt, salīdzinoši dārgi, bet, otrkārt, arī ķēpīgi, jo nāksies lieki tērēt laiku - ja man no rīta jāveic tālāks brauciens, tātad vakarā vēl jāpiestāj kaut kur uzlādēt bateriju. Un te mēs nonākam pie lielākās elektroauto problēmas: ja cilvēks dzīvo, piemēram, Pļavnieku padomju laiku deviņstāvu namā, tad viņam elektroauto būtībā nav, kur uzlādēt - šī privilēģija paliek vien privātmāju vai jauno projektu daudzstāvu ēku iemītniekiem, kur jau ir paredzētas vietas elektriskā transporta uzlādei.
Nav gan šaubu, laika gaitā šī problēma mazināsies, jo jaunceļamās mājās uzlādes punkti būs obligāta prasība, turklāt parādīsies arī arvien jaunas publiskās uzlādes stacijas, piemēram, lielveikalu stāvvietās. Un tas jau var pamazām mainīt cilvēku ieradumus: ja es vakarā uz pusstundu piestāju veikalā nopirkt pārtiku, bet pa to laiku varu uzlādēt akumulatoru, tad varbūt man personīgais uzlādes punkts nemaz nav vajadzīgs? Jo vairāk tādēļ, ka pagātnē aiziet laiki, kad bateriju bija jālādē stundām ilgi: arvien vairāk sāk parādīties publiskie lādētāji ar jaudu virs 100 kW, kas elektroauto ļauj uzlādēt pārdesmit minūšu laikā.
Tēmas turpinājumā - kādi elektriskie automobiļi top tepat Latvijā.
