Ar pīrāgu un pātagu: kā mūs iemācīs mīlēt elektroauto
Saskaņā ar CSDD datiem, Latvijā šā gada sākumā bija reģistrēti 6576 elektromobiļi. Gada laikā to skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 2500, tātad nevar teikt, ka elektromobiļu tirgū valdītu stagnācija. Taču, ja Latvija grib līdz 2030. gadam izpildīt Eiropas prasības elektriskā transporta ieviešanā, tad mums vēl ir daudz darāmā, jo pretējā gadījumā draud nopietnas sankcijas.
Ir vairāki šķēršļi, kas kavē elektromobiļu plašāku ieviešanu Latvijā: gan lielas daļas autobraucēju visai konservatīvie uzskati (sak, es tajā elektriskajā būrī iekšā neparko nekāpšu!), gan problēmas ar uzlādes iespējām, gan arī elektromobiļu cenas, kas lielai daļai iedzīvotāju vienkārši nav pa kabatai. Visi šie faktori kopā tad arī nosaka salīdzinoši lēnos elektromobiļu izplatības tempus Latvijā.
Lielākā daļa nogaida
Elektroautomobiļu entuziasts un uzlādes tīkla "Eleport" vadītājs Latvijā Kārlis Mendziņš min vairākus iemeslsus, kādēļ elektromobiļu izplatība nav tik strauja, kā varbūt gribētos: "Jebkuras tehnoloģijas attīstībai ir savs ritms - vienalga, vai runa ir par viedtālruņiem vai elektroauto. Vispirms jaunajai tehnoloģijai pievēršas tā dēvētie "early adopters" jeb agrīnie lietotāji, kuri interesējas par jaunumiem un, redzot, ka jaunā tehnoloģija tiešām darbojas, to labprāt pērk. Taču viņi veido labākajā gadījumā desmit procentus tirgus. Tālāk jau nāk "early mass adoption" stadija, kurā ir kādi 30 procenti potenciālā tirgus, un elektromobiļu jomā mēs patlaban esam tieši šajā stadijā, kura ir sākusi nedaudz piebremzēties. Bet lielākā potenciālo lietotāju masa vēl arvien ir piesardzīga. Ir vajadzīgs laiks, lai viņi saprastu, kā šī tehnoloģija darbojas, jo vēl arvien diezgan izplatīti ir dažādi mīti, piemēram, par to, ka elektromobili jālādē dienām ilgi. Jā, ja vēlies, vari lādēt arī dienām ilgi, taču var uzlādēt arī dažās minūtēs, par ko bieži vien noklusē. Un ir arī daļa cilvēku, kuri vienkārši ir pret jaunām tehnoloģijām vai "zaļo kursu." Ja tu kaut ko neizproti, tad esi pret. Domāju, ka te vienīgās zāles ir laiks, un pēc gada vai diviem uztvere mainīsies."
Vai cenas kritīsies?
Pat, ja cilvēks ir draugos ar jaunām tehnoloģijām, bieži vien par noteicošo faktoru auto izvēlē tik un tā kļūst cena. Jauno elektromobiļu tirgū zem 30 000 eiro ir grūti atrast kaut ko tādu, ko tiešām gribētos pirkt, savukārt līdzvērtīgi iekšdedzes dzinēja automobiļi maksā vidēji par procentiem 20 lētāk. Tas vien jau nosaka daļas pircēju izvēli. Turklāt Latvijas tirgus ir tik mazs, ka tajā praktiski nepastāv nekas tāds, ko varētu saukt par lietoto elektromobiļu piedāvājumu, atšķirībā no tādām valstīm kā Vācija vai Norvēģija. Ielūkojoties Eiropas populārajā autotirgus portālā Mobile.de, varam atrast praktiski nelietotus elektromobiļus ar pāris tūkstošu kilometru nobraukumu, kamēr Latvijā tādi paši maksā pat par 10 000 eiro dārgāk. Protams, var izrakstīt auto arī no Vācijas, taču tad papildus būs jāmaksā par atvešanu (vai arī pašam jābrauc pakaļ), aplūkot to varēs tikai bildēs, vairāk laika prasīs arī dokumentu kārtošana - vārdu sakot, zināma ķēpa būs, un tas viss prasīs stingru pārliecību, ka es tiešām gribu elektrovāģi.
Jau pieminētajā Vācijā elektromobiļu cenas palēnām samazinās, taču varam tikai minēt, kad un vai tas notiks arī Latvijā. "Vācijā par 10 000 eiro vēl gluži nav iespējams dabūt tādu elektroauto, kādu vēlies, taču par 20 000 eiro jau parādās kaut kāda izvēle. Un ar laiku tā tikai pieaugs. Latvijā pagaidām diemžēl situācija atšķiras, jo par tādu elektroauto, kāds Norvēģijā maksā 4 - 5 tūkstošus eiro, te prasa 7 - 8 tūkstošus. Taču Norvēģija ir piemērs tam, kā situācija mainās un kā būs arī pie mums," spriež Mendziņš. Tiesa, aptaujātie vietējie autotirgotāji par iespējamo cenu krišanos izsakās visai piesardzīgi un atturās šajā ziņā kaut ko prognozēt. Savā ziņā gan viņus var saprast: ja pateiksi, ka uz rudens pusi mašīnām tā kā vajadzētu kļūt lētākām, tad visi arī gaidīs rudeni un pusgadu neko nepirks.
Elektroauto iegādei ir vēl kāds diezgan pamatīgs zemūdens akmens - cenas krišanās nākotnē.
Vienkāršs piemērs. Pieņemsim, ka tagad esi nopircis "Volkswagen ID.4" par 40 000 eiro. Paiet divi gadi - un nu jau tāds pat jauns "ID.4" veikalā maksā vairs tikai 30 000, bet lietots zem 20 000, tātad tava auto vērtība ir pamatīgi kritusies. Piedevām tirgū ir parādījušies jauni modeļi ar ietilpīgākiem akumulatoriem, kas arī mazina iespēju tikt vaļā no tavas vecās mašīnas par tādu cenu, kā tev gribētos. Būtībā tas nozīmē, ka, domājot uz priekšu, prātīgākais risinājums ir operatīvais līzings (Eiropas Centrālā banka, starp citu, ir noteikusi, ka elektromobiļu iegādei procentu likmei jābūt zemākai par diviem procentiem), jo tad pēc trim vai pieciem gadiem vari atdot auto atpakaļ tirgotājam, bet vietā ņemt jaunu, modernāku. Te gan mēs nonākam zināmā pretrunā ar zaļo domāšanu, jo prātīgāk taču būtu desmit gadus braukt ar vienu un to pašu mašīnu, nevis ik pēc pāris gadiem ņemt jaunu, taču paliek cerība, ka nākotnē automobiļus ražos arvien videi draudzīgākām metodēm - galu galā, tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka grūti pat prognozēt, kā izskatīsies 2040. gada automobilis.
Pīrādziņa politika...
Ja reiz Latvija ir apņēmusies ievērot Eiropas nosprausto zaļo kursu, tad mums, gribam vai nē, nāksies arvien masveidīgāk pārsēsties uz elektromobiļiem. Valsts piešķirtās 4500 eiro lielās subsīdijas jaunu elektromobiļu iegādei daudzi uzskata par muļķīgu naudas došanu cilvēkiem, kuri tāpat ir pietiekami turīgi, lai nopirktu 50 000 eiro vērtu auto, taču patiesība ir skaudra - ja tagad ar šādiem maksājumiem cilvēkus nemotivēs izvēlēties elektroauto, tad vēlāk mēs visi kopā maksāsim krietni vairāk. Proti, ja 2030. gadā noteiktu daļu Latvijas autoparka neveidos elektromobiļi, mums nāksies Eiropai maksāt desmitiem miljoniem lielu soda naudu. Cik lielu - to pagaidām grūti pateikt, taču Mendziņš min, ka Igaunija aprēķinājusi, ka viņiem šī summa varētu būt 136 miljoni gadā. Diez vai ir pamats domāt, ka Latvija tiks cauri lētāk.
Salīdzinājumam var minēt, cik tad daudz naudas ir atvēlēts elektromobiļu iegādes subsīdijām. Tie ir desmit miljoni eiro, no kuriem līdz šā gada sākumam iztērēta tikai puse, tādēļ programma tiek pagarināta arī 2024. gadā, kaut gan bija domāts, ka beigsies pērnā gada izskaņā. "Ja elektroauto iegādes tempi saglabāsies, kā līdz šim, tad šogad šie subsīdiju fondi tiks izsmelti. Prognozēju, ka nākamajā gadā tādas subsīdiju programmas vairs nebūs vai arī summas būs ievērojami mazākas, taču ir jau parādījušies aizmetņi jaunai programmai, kas varētu attiekties arī uz uzņēmumiem," saka Mendziņš. Te jāpiezīmē, ka pagaidām uz juridiskām personām subsīdijas neattiecas, kas īpaši nemotivē uzņēmumus elektrificēt savus autoparkus.
Subsīdijas ir tikai viens no pīrādziņiem, ar ko valsts cenšas veicināt elektroauto izplatību. Rīgā pie elektromobiļu priekšrocībām vēl var minēt iespēju bez maksas izmantot pašvaldības autostāvvietas (gada laikā tā var ietaupīt būtiskas summas) un sabiedriskā transporta joslas. Jārēķinās gan, ka ar laiku, augot elektromobiļu skaitam, "pīrādziņi" var iet mazumā un, ļoti iespējams, ka jau pārskatāmā nākotnē elektroauto zaudēs privilēģiju bez maksas stāvēt Vecrīgā, jo tā pamazām pārvēršas par elektrovāģu stāvvietu, par ko pašvaldība nav sajūsmā.
Un pātagas efekts
Taču ar pīrādziņiem vien nebūs līdzēts, tādēļ autoparka elektrifikācijas plāniem ir arī pātagas elementi. Viens no tādiem nākotnē būs tā sauktās bezemisiju zonas, kādām no 2030. gada jābūt septiņās Latvijas valstspilsētās. Pagaidām vienīgā, kas šo problēmu ir atrisinājusi, ir Jūrmala, kur ar iekšdedzes dzinēju aprīkotām automašīnām jāmaksā par iebraukšanu. Ja pārējās pilsētas vēl var domāt, tad Rīgai šāda bezemisiju zona ir obligāts nosacījums un domājams, ka par tādu var kļūt dzelzceļa loks. Citiem vārdiem sakot - var pienākt diena, kad par iebraukšanu Rīgas centrā ar benzīna vai dīzeļa auto būs jāmaksā.
Droši var apgalvot, ka par vēl vienu pātagas cirtienu kļūs degvielas cenas. Ir skaidrs, ka biopiedevas pievienošanas dēļ cenas pieaugs jau šogad.
Savu pieaugumu atnesīs arī nākotnē paredzamā CO2 emisijas kvotu iegāde. Lai arī iekšdedzes dzinēji pēdējos gados kļūst arvien ekonomiskāki, tomēr degvielas cenu kāpums daudzus var piespiest izdarīt izvēli par labu elektroautomobilim.
"Vienā brīdī burkāni beigsies un sāksies pātagas laiki, jo Latvija elektroauto ieviešanā nekustas uz priekšu pietiekami ātri un izskatās, ka mēs īsti pat negribam saprast briestošās problēmas. Mums valstiskā līmenī vajadzētu skaidri definēt mērķus, ko vajag sasniegt, un tad domāt par līdzekļiem to sasniegšanai. Pagaidām nejūt, ka politiķiem būtu vēlme šādus mērķus nospraust, jo attieksme ir apmēram tāda - 2030. gads vēl ir tālu, ja es tagad šajā virzienā kaut ko darīšu, tas vēlētājiem nepatiks, tādēļ pagaidām labāk neko nedarīt," spriež Kārlis Mendziņš. Citiem vārdiem sakot: var sanākt, ka 2030. gadā atkārtojas līdzīga aina kā patlaban ar pasažieru vilcieniem - esam iekūlušies ķezā, taču nomainījušās jau tik daudzas valdības un ministri, ka vainīgo grūti atrast.
Priekšgalā "Tesla" un "BMW"
Kādiem elektromobiļiem dod priekšroku Latvijas pircēji? Saskaņā ar CSDD datiem, pirmajā vietā ir "Tesla" ar 991 automobili - diezgan paradoskāli, ja ņemam vērā, ka pati "Tesla" Latvijā neko netirgo un arī tās servisa centru te nav. Otrajā vietā ir BMW ar 866 elektromobiļiem, no kuriem lielāko daļu veido "i3", jo lietotas šī modeļa mašīnas Vācijā var iegādāties par pieņemamu cenu - mazliet virs 20 000 eiro par auto ar 50 000 km nobraukumu. Trešajā vietā ir "Nissan", kam seko "Volkswagen" un "Hyundai".
Statistika arī rāda, ka elektromobilis ir izteikts Rīgas un tās tuvākās apkaimes iemītnieks, jo nospiedošais vairums to ir reģistrēti tieši šajā reģionā. Jo tālāk no Rīgas, jo mazāk elektromobiļu: piemēram, Alūksnes un Varakļānu novadā trīs, bet Valkas novadā tikai divi.
Elektroauto tēmas turpinājumā - kliedējam mītus un pilsētas leģendas par elektromobiļiem.
