Kas frizierus un kosmetologus Latvijā motivēs maksāt nodokļus un pamest "pelēko zonu"?
Vai ēnu ekonomikas mazināšanā skaistumkopšanā būtu jāatgriežas pie patentmaksas? Savu viedokli pauž skaistumkopšanas salonu “Old Riga SPA” un “SIBI salons” īpašniece Kristīne Krama.
Skaistumkopšana ir viena no nozarēm, kam Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir pievērsta ļoti liela uzmanība, tajā skaitā valsts un privātā sektora partnerības stiprināšanai. Viens no uzdevumiem, kas paredzēts plānā, ir sadarbības līguma starp Veselības inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts ieņēmumu dienestu un Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, kā arī citām nevalstiskajām organizācijām par informēšanu par negodprātīgu komercpraksi veselības pakalpojumu un skaistumkopšanas nozarēs.
Tāpat plānots organizēt kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par veselības riskiem, saņemot neoficiālo skaistumkopšanas un līdzvērtīgu pakalpojumu. Daudzās diskusijās
kā viens no iespējamiem risinājumiem, tiek minēta arī patentmaksa skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas pirms pāris gadiem tika atcelta.
Lai rastu labākos risinājumus ēnu ekonomikas samazināšanai skaistumkopšanas nozarē, ir nepieciešams izprast nozares specifiku un to, kāpēc tajā jau vēsturiski veidojušies augsti ēnu ekonomikas rādītāji.
Pakalpojumu cenu un vidējās algas korelācija
Skaistumkopšana, līdzīgi kā būvniecība vai ēdināšana, ir jomas, kurās ir augsta pakalpojumu pašizmaksa. Lai pakalpojumu sniedzējs varētu izmantot augstas kvalitātes materiālus, drošu un sertificētu tehniku, kā arī ievērot ilgtspējas prasības un godprātīgi maksāt visus nodokļus, pakalpojumu cenai jābūt pietiekami augstai, taču rodas jautājums –
vai Latvijas patērētājs varēs atļauties un iegādāsies šādus pakalpojumus?
Vidējā alga 2023. gada 3. ceturksnī bija 1 549 eiro jeb aptuveni 1 100 eiro pēc nodokļu nomaksas. Ja pieņemam, ka vismaz puse no tās tiek virzīta komunālo maksājumu segšanai, un vēl daļa jāatlicina pārtikas iegādei, transporta pakalpojumiem u.c., ir skaidrs, ka skaistumkopšanas pakalpojumi šādā gadījumā nebūs prioritāte. Ja cilvēki tomēr vēlēsies ik pa laikam aiziet pie friziera vai, piemēram, pašsajūta un veselības stāvoklis mudinās iet uz masāžu, tiks meklētas iespējami zemākās cenas, bieži vien neaizdomājoties par pakalpojuma kvalitāti vai pakalpojuma sniedzēju atbilstību prasībām.
Aktīvo pakalpojumu sniedzēju apzināšana
Ja skaistumkopšanas salons izvēlas labas kvalitātes materiālus, tad nereti nākas domāt par risinājumiem nodokļu sloga samazināšanai. Ir saloni, kuri izvēlas nodarbināt profesionāļus nevis ar darba līgumu, bet sniegt iespēju strādāt pašnodarbinātajiem, piedāvājot pakalpojumu sniegšanas vietu, tie attiecīgi ir reģistrēti, ievēro visas prasības un darbojas likuma ietvaros, taču paliek vēl liela daļa, kas darbojas pelēkajā zonā: gan saloni, gan individuālie pakalpojumu sniedzēji. Daudzi eksperti izsaka minējumu, ka risinājums varētu būt atgriešanās pie patentmaksām. Raugoties no nozares skatu punkta, jāmin, ka šāds risinājums, pie nosacījuma, ja tas tiek pielietots pārdomāti, sākotnēji palīdzētu apzināt aktīvos pakalpojumu sniedzējus.
Mērķis nevar būt pēc iespējas lielāku nodokļu iekasēšana
Ja patentmaksa būtu samērīga un, piemēram, tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir augsta pakalpojumu pašizmaksa, tiktu piemērota pat samazinātā likme, tas motivētu daudzus “pelēkās zonas” pakalpojumu sniedzējus izvēlēties šādu risinājumu. Tas sniegtu iespēju labāk saprast, cik daudz aktīvo pakalpojumu sniedzēju ir nozarē kopumā, kā tie sadalās pa reģioniem u.tml. Svarīgi, lai, domājot par nozares attīstību, primārais mērķis nebūtu iekasēt pēc iespējas lielākus nodokļus, bet pieradināt uzņēmējus darboties caurspīdīgi, ievērojot visas prasības.
Pamudināt iziet no “pelēkās” zonas
Ar represīviem pasākumiem ir grūti pārliecināt pakalpojumu sniedzējus iznākt no “pelēkās zonas”, bet, radot vienkāršu, saprotamu un nozarei pielāgotu nodokļu sistēmu, būtu iespējams apzināt patiesos nozares ieņēmumus. Domājot par patentmaksu, rodas arī jautājums par tās diversificēšanu, proti, noteikts nodokļu apjoms, piemēram, ieņēmumiem līdz 25 000 eiro gadā, un cits apjoms, ja šis slieksnis tiek pārsniegs. Iespējams,
vērts apdomāt iespēju par mazāku nodokļu likmi pie augstāka apgrozījuma, kas ne tikai motivētu pakalpojumu sniedzējus apgrozīt vairāk, bet arī uzrādīt visus ienākumus.
Tas, savukārt, ļautu saprast reālos nozares rādītājus.
Diversificēts risinājums Rīgā un reģionos
Ja kvalitatīvu izejmateriālu un profesionālu, sertificētu iekārtu radītās izmaksas visiem pakalpojumu sniedzējiem ir vienādas, tad telpu nomas izmaksas Rīgā un reģionos būtiski atšķiras. Domājot par patentmaksu kā iespējamo risinājumu, būtu jāņem vērā arī šī atšķirība, iespējams, diversificējot likmes pakalpojumu sniedzējiem Rīgā un ārpus tās. Protams, šādā gadījumā būtu jāievieš arī mehānisms, kas ļautu pārliecināties, vai pakalpojums tiešām tiek sniegts norādītajā reģionā. Un arī tas nemaz nav sarežģīti, jo
lielākā daļa skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju aktīvi reklamējas un sazinās ar klientiem tieši sociālajos medijos.
Ar nelieliem resursiem tas ļauj pārliecināties par pakalpojuma sniegšanu vietu un citiem aspektiem.
Domājot par ēnu ekonomikas mazināšanu skaistumkopšanas nozarē, ir jāsecina, ka nav vienas formulas, kas sniegtu ātru risinājumu, taču problēma ir jārisina secīgi, vispirms sākot ar reālās situācijas apzināšanu, iegūstot datus par aktīvo pakalpojumu sniedzēju skaitu un nozares ieņēmumiem. Neraugoties uz to, vai tiek piemērota patentmaksa vai kāds cits nodokļu veids,
primārais mērķis nevar būt pēc iespējas lielāka nodokļu apjoma iekasēšana.
Liela daļa nozares pārstāvju ilgstoši darbojušies “pelēkajā zonā”, tāpēc šobrīd jādomā par risinājumiem, kas motivētu pamest šo zonu.
Jūs lasījāt raksta autores viedokli. Tas var nesakrist ar Jauns.lv redakcijas nostāju.
