foto: LETA
Briest jauna cenu krīze? Saspīlējuma dēļ Sarkanajā jūrā ekonomisti brīdina par inflācijas risku
Iepirkumu grozs.
Bizness un ekonomika
2024. gada 17. janvāris, 05:57

Briest jauna cenu krīze? Saspīlējuma dēļ Sarkanajā jūrā ekonomisti brīdina par inflācijas risku

Jauns.lv

Vadošais ekonomists Mohameds El-Eriāns norāda, ka, lai gan kuģu satiksmes traucējumi Sarkanajā jūrā nav tik nopietni kā Covid-19 laikā, viņš brīdina, ka konflikts varētu izraisīt cenu kāpumu un ietekmēt ekonomikas izaugsmi.

Vairāki kuģniecības uzņēmumi pēc hutiešu nemiernieku uzbrukumiem Jemenā ir pārtraukuši izmantot Sarkanās jūras maršrutu.

Pagājušajā nedēļā ASV un Apvienotā Karaliste sāka militārus triecienus pret hutiešiem.

El-Eriāns, Kembridžas Kvīnsas koledžas prezidents un finanšu pakalpojumu giganta "Allianz" galvenais ekonomikas padomnieks, BBC raidījumam Today sacīja: "Mēs pieredzēsim augstāku inflāciju, augstākas hipotekāro kredītu likmes un lēnāku izaugsmi."

"Tomēr absolūtā izteiksmē tas nav nekas salīdzinājumā ar 2021. un 2022. gada rezultātiem. Šis satricinājums nebūs tik liels, taču tas ir vērā ņemams."

Aptuveni 12-15% pasaules tirdzniecības produktu ceļo caur Sarkano jūru caur Bābelmandebas šaurumu - 20 jūdžu platu kanālu, kas atdala Eritreju un Džibutiju Āfrikas pusē un Jemenu Arābijas pussalā - un Suecas kanālu.

Irānas atbalstītie hutiešu nemiernieki sāka uzbrukt komerciālajai kuģniecībai ar raķetēm un droniem pagājušā gada beigās pēc Izraēlas un "Hamas" kara sākuma oktobrī.

Lielākie kuģniecības uzņēmumi tagad maina savu kuģu maršrutus ap Āfrikas Labās cerības ragu, kas var par 12 dienām pagarināt kravas pārvadāšanas laiku starp Singapūru un Ziemeļeiropu.

Saskaņā ar kuģniecības giganta "Hapag-Lloyd" sniegto informāciju kuģiem, kas kuģo no Singapūras uz Vidusjūras austrumu daļu, kavēšanās varētu būt vēl ilgāka - pat 18 dienas.

Krievijas karš ar Ukrainu bija veicinājis inflāciju, jo īpaši paaugstinot naftas un pārtikas cenas.

"S&P Global Market Intelligence" norādīja, ka gandrīz 15% no Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā importētajām precēm tiek transportētas no Āzijas un Persijas līča valstīm pa jūru. Tas ietver 21,5% rafinētās naftas un vairāk nekā 13% jēlnaftas.

"Brent" jēlnaftas cena, kas ir starptautiskais naftas cenu etalons, pagājušajā nedēļā sasniedza 80 ASV dolāru par barelu pēc tam, kad ASV un Apvienotā Karaliste sāka militārus pasākumus pret hutiešiem Jemenā, bet kopš tā laika tā pirmdien nokritās līdz 77,75 dolāriem.

Sarkanā jūra ir arī svarīgs sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) pārvadājumu ceļš.

Pirmdien parādījās ziņojumi, ka "QatarEnergy", kas ir viens no lielākajiem sašķidrinātās dabasgāzes eksportētājiem, ir apturējusi kuģu nosūtīšanu caur Bābelmandebas šaurumu. Aģentūra "Bloomberg" ziņoja, ka kopš piektdienas ir apturēta piecu kuģu kustība.

Tikmēr, kad Ķīnā 10. februārī Jaunā gada svētkos tiks slēgtas rūpnīcas, varētu rasties vēl lielāki traucējumi globālajā preču apgādē.

"Es esmu ļoti noraizējies," sacīja Dr. Eleriāns. "Mēs saskaramies ar ievērojamiem pretvējiem, mēs dzīvojam jaunā realitātē, kurā globālās ekonomikas piedāvājuma puse ir daudz trauslāka, kas nozīmē, ka inflācijas tendences ir straujāk mainīgas nekā agrāk."

"Hapag-Lloyd", kas 21. decembrī apturēja savu kuģu kursēšanu caur Sarkano jūru, paziņoja, ka kuģu maršruta maiņa izmaksā miljoniem dolāru papildu degvielas.

Tās pārstāvis Nilss Haupts sacīja: "Mums, protams, ir nepieciešams ne tikai vairāk degvielas, bet mēs arī paātrināmies, lai ietaupītu laiku, un paātrināšanās arī izmaksā papildu degvielu, tāpēc mums tā ir ikmēneša divciparu miljonu dolāru liela summa."

Komentējot to, vai ASV un Apvienotās Karalistes iejaukšanās atjaunos kuģošanu līdz normālam līmenim, viņš teica: "Visi dažādie pasākumi, kas palīdz mums atbrīvoties no terorisma un turpināt mierīgu ceļošanu ar komerciāliem kuģiem, palīdz. Bet, vai šis uzbrukums, ko mēs pieredzējām pagājušajā nedēļā, patiešām palīdzēs, tas vēl jāskatās."