Viena no lielākajām darba devēju kļūdām, noslēdzot līgumus ar darbiniekiem
Saistībā ar datu apstrādi vislielākā darba devēju kļūda ir tā, ka viņi ļoti daudz kur paļaujas uz savu darbinieku piekrišanu un pat nedod iespēju viņiem attiekties. Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore Jekaterina Macuka intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka darbiniekiem ir jābūt izvēles iespējām saistībā ar viņu datiem.
Bieži vien darba devēji jau darba līgumā iekļauj darbinieku piekrišanu viņu datu apstrādei.
“Piemēram, ir darba līgums, kurā rakstīts: darbinieks piekrīt, ka darba devējs izmantos viņa bildi un CV, publicējot tos savā mājas lapā un lietojot mārketinga nolūkos. Tas viss ir ierakstīts darba līgumā.”
Darbiniekam nav iespēju nepiekrist!
“Bet pēc būtības darbinieka bildes un CV publicēšanai uzņēmuma mājas lapā nav nekādas saistības ar tiesiskām darba attiecībām ar šo cilvēku, jo darba līgums ir par konkrētā cilvēka darbu.
Nevar iekļaut līgumā piekrišanu [foto un CV publicēšanai uzņēmuma mājas lapā], jo darbinieks nevar tam nepiekrist, ja tā ir darba līguma sastāvdaļa!
Darba devēji bieži vien vēlas izmantot piekrišanu attiecībā uz darbiniekiem, bet, ja izmanto piekrišanu, darbiniekiem vienmēr jābūt iespējai atteikties!” Macuka skaidroja.
Darba telpās var iekļūt tikai ar pirkstu nospiedumiem
Pēdējā laikā uzņēmumos arvien populārākas kļūst sistēmas, ka strādājošie darba telpās var iekļūt tikai ar biometrijas datiem - pirkstu nospiedumiem. Iekļūšanai darba telpās arvien retāk tiek izmantotas kartes vai čipi, bet arvien biežāk - darbinieku pirkstu nospiedumi.
“Pirkstu nospiedumi ir sensitīvie dati, tāpēc to apstrāde var būt iespējama tikai ar cilvēka piekrišanu. Protams, visi darba devēji saka: “Mēs savācām piekrišanu, visi darbinieki piekrita!”
Izrādās, ka darbinieki nemaz nevarēja atteikties
Bet darbiniekam nav īstu iespēju nepiekrist, ja darba devējs pasaka: “No rītdienas ieiešana [darba telpās] tikai ar pirkstu nospiedumiem!” Kā viņš var nepiekrist? Viņam vajag kaut kā tikt uz darbu!
Turklāt darbiniekam ir arī grūti nepiekrist no tāda viedokļa: ja viņš nepiekritīs, tad radīs problēmas darba devējam, kurš pēc tam var mēģināt tikt vaļā no viņa.
Darba devējs un darbinieks atrodas pakļautības attiecībās. Nevar teikt, ka darbinieks ir ļoti brīvs, pasakot, ka viņš piekrīt vai nepiekrīt [kādai darba devēja idejai par saviem datiem].
Vislielākā darba devēju kļūda
Es teiktu, ka šī ir vislielākā darba devēju kļūda – viņi ļoti daudz kur paļaujas uz darbinieka piekrišanu, kaut gan viņi nevar tā paļauties uz darbinieka piekrišanu. Viņi nedod iespēju darbiniekam nepiekrist. Tas notiek piespiedu brīvprātīgi.
Bet attiecībā uz datu apstrādi nevar būt piespiešanas darba tiesiskajās attiecībās.”
Korekti būtu, ja darbiniekam būtu darba līgums, kā arī atsevišķs dokuments, kurā viņš dod piekrišanu sava foto un CV publicēšanai uzņēmuma mājas lapā. Darbiniekam ir jādod atsevišķa iespēja piekrist vai nepiekrist viņa datu apstrādei.
Ja darbinieks piekritīs pirkstu nospiedumiem, viņam būs papildu brīvdiena
Arī par ieiešanu telpās, izmantojot pirkstu nospiedumu, darbiniekam ir jādod iespēja piekrist vai nepiekrist. Ir labi, ja strādājošajam ieiešanai darba telpās piedāvā izvēlēties pirkstu nospiedumu, karti vai čipu.
Ir darba devēji, kas saka: “Mēs piedāvājām izvēlēties pirkstu nospiedumu vai karti, bet visi izvēlējās pirkstu nospiedumu.”
Tajā pašā laikā ir zināms pilns darba devēja piedāvājums: ja darbinieks izvēlēsies pirkstu nospiedumu, viņam būs viena brīva diena.
“Apstākļiem ir jābūt vienlīdzīgiem, lai darbinieki tiešām var izvēlēties: jā vai nē,” Macuka teica.
Darbinieks var neatklāt kolēģiem savu dzimšanas dienu
DVI vadītāja zināja stāstīt, ka daudz uzņēmumu savā iekšējā interneta tīklā publicē visu darbinieku dzimšanas dienas. Tādējādi visi kompānijā strādājošie zina, kad kuram kolēģim ir dzimšanas diena.
Būtu labi, ja šī sistēma darbotos tā, ka darbinieki var izvēlēties, vai atklāt citiem kolēģiem savu dzimšanas dienu. Tad katrs darbinieks varētu izvēlēties, vai viņa dzimšanas dienas datums būs zināms, piemēram, 500 viņa darba kolēģiem.
Varbūt darbinieks negrib, lai visi viņu sveiktu?
“Iespējams, es kā cilvēks negribu, lai mani sveiktu [darba kolēģi], mani tas neinteresē, es atnāku uz darbu tikai strādāt, mani vispār neinteresē nekāda socializēšanās ar kolēģiem.
Šajā gadījumā cilvēkam ir jāpiedāvā izvēle: tu gribi vai negribi [atklāt citiem kolēģiem savu dzimšanas dienu]?
Bez represijām un negatīvas ietekmes
Tajā brīdi, kad viņš pasaka: “Nē, es negribu [atklāt citiem kolēģiem savu dzimšanas dienu],” pret viņu nav ne represijas, ne mazāka alga, ne mazākas sociālās garantijas.”
Turklāt pret šo darbinieku jāsaglabā arī vienlīdzīga attieksme, neskatoties uz viņu kā uz dīvainu, jo nevēlas atklāt savus dzimšanas dienas datus, inspekcijas direktore teica.
