Vācija pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes
Vācija pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes un pārgājusi uz piegādēm no Norvēģijas. Pirms kara “Gazprom” nodrošināja ap 60% Vācijas gāzes patēriņa, bet tagad zaudējis savu lielāko klientu Eiropā.
Kremļa propagandisti izsmēja vāciešus un citus eiropiešus, paredzot mums salšanu sveču gaismā neapkurinātos mājokļos. “Ar siltiem novēlējumiem,” 2022. gada augustā ironizēja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kad gāzes cenas kāpa debesīs.
Kopš tā laika cenas kritušās desmit reižu, un Vācija iemācījusies iztikt bez Krievijas. Vietā nākusi Norvēģija, lielākā gāzes ražotāja Eiropā. Decembra beigās Vācijas valsts enerģētikas kompānija “Sefe” un Norvēģijas “Equinor” paziņoja par jaunu līgumu 50 miljardu eiro vērtībā, kas ļaus nodrošināt trešo daļu rūpniecības pieprasījuma, bet kopumā norvēģi aizņem 60% piegāžu.
Šajā gadījumā vienīgais risks, ko rada liela atkarība no viena piegādātāja, ir tehniskas problēmas, ņemot vērā plašo cauruļvadu tīklu, kas savieno ar Norvēģiju. Tomēr nepieciešamības gadījumā gāzes piegādi var pārslēgt uz citu atzaru.
Papildus importa avoti ir sašķidrinātās dabasgāzes piegādātāji. Vācija ir parakstījusi ilgtermiņa līgumus ar ASV uzņēmumiem “ConocoPhillips” un “Venture Global”. Turklāt vāciešiem izdevies par 25% samazināt gāzes vidējo mēneša importu, salīdzinot ar 2022. gadu. Darījums ar “Equinor” paredz no 2029. gada gāzi aizstāt ar ūdeņradi.
Biržas cena gāzei Eiropā par 1000 kubikmetru ir apmēram 360 eiro, kamēr 2022. gada augustā bija 3600 eiro. Medvedevs toreiz draudēja ar 5000 eiro. Šoruden Eiropas Savienība pirms grafika piepildīja savas krātuves, līdz ar apkures sezonu tās samazinājās tikai nedaudz – līdz 87,6 procentiem.
