Eiropa pirks gāzi no Kataras
Katara noslēgusi divus lielākos ilgtermiņa līgumus par sašķidrinātās dabasgāzes piegādi Eiropas Savienībai (ES), kas ļaus aizstāt ap 6,5% pirmskara importa no Krievijas.
Līdz šim ES netiecās parakstīt ilgtermiņa līgumus, turklāt centās samazināt gāzes patēriņu. Tagad “QatarEnergy” vienojies ar “Shell” par gāzes piegādi Nīderlandei 27 gadu garumā. Līdzīgs līgums noslēgts ar “TotalEnergies” par eksportu uz Franciju.
Katrā no šiem darījumiem Katara piegādās 3,5 miljonus tonnu sašķidrinātās gāzes gadā. Septiņi miljoni tonnu atbilst 9,8 miljardiem kubikmetru gāzes. “Gazprom” 2021. gadā eksportēja uz ES ap 150 miljardiem kubikmetru.
Atkal nokļūt enerģētiskajā atkarībā no Krievijas Eiropa vairs neplāno, pat pēc kara un Vladimira Putina noiešanas no skatuves. “Šīm attiecībām ir pienācis gals,” paudis Vācijas vēstnieks Lielbritānijā Migels Bergers Londonā rīkotajā konferencē “Energy Intelligence Forum”.
Agrāk Krievija nodrošināja pusi gāzes Vācijas patēriņam, bet jau pērn novembrī Berlīne noslēdza ar Kataru 15 gadu līgumu par diviem miljoniem tonnu gadā.
Tikmēr “Gazprom” ieguve sasniegusi rekordkritumu, pēdējos četros ceturkšņos zaudējumi bijuši triljons rubļu (ap desmit miljardiem eiro). Strādnieki Koviktinskas atradnē pat sarīkoja streiku. “Mēs strādājam pa diviem mēnešiem, un mums nav izmaksāta ne alga, ne avanss,” “Novosibirsk Online” stāsta Aleksejs Zimins.
Šī ir Austrumsibīrijā lielākā dabasgāzes atradne, kas apgādā Ķīnu pa cauruļvadu “Sila Sibiri”. Algas aizkavē “Gazprom” meitasuzņēmums “StrojTransŅefteGaz”.
Šogad pirmajā pusgadā “Gazprom” ieguve bija 179,45 miljardi kubikmetru, par 25% mazāk nekā pērn šajā pašā laikā. Tas ir lielākais kritums uzņēmuma vēsturē. “Nekas, “Gazprom” jūtas pārliecinoši, mierīgi, tiek galā,” komentējis Putins forumā “Krievijas enerģētikas nedēļa”.
