Diemžēl mēs nevaram atviegloti nopūsties un priecāties, ka cenas samazināsies

“Par inflāciju svarīga lieta ir tā, ka šobrīd nav nekāda medus maize. Esmu redzējis, ka [rudens sākumā] publiskajā telpā kāds atviegloti saka: “Redziet, inflācija tagad krīt. 6% ir daudz labāk nekā pagājušajā gadā.”

Patērētāji varētu priecāties, ja cenas samazinātos

Diemžēl pagājušā gada augustā, ja nekļūdos, inflācija bija 21,5%. Tas nozīmē, ka šogad [augustā] cenas ir kāpušas vēl par 6% pie iepriekšējiem procentiem pagājušajā gadā.

Patērētāju prieki būtu tad, ja būtu deflācija – piemēram, šogad cenas būtu par 1% zemākas nekā pagājušajā gadā. Tas nozīmē, ka pagājušā gada 20% kāpums mīnuss 1%, kas arī nav nekāds baigais atvieglojums.”

Nevaram sagaidīt lielu laimi

Speciālists atgādināja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) vēlas sasniegt 2% inflāciju, lai cenas nekāptu vairāk par 2% gadā. “Tas nozīmē cenu kāpumu. Tas nozīmē, ka šis vidējais cenu līmenis, kas mums šobrīd ir, nebūs zemāks.

Mēs nevaram gaidīt, ka būs baigā laime, ka cenas kritīsies un atgriezīsies [iepriekšējā zemā līmenī]. Jā, atsevišķiem produktiem un pakalpojumiem īstermiņā iespējama cenu korekcija.”

Gāze kļuva lētāka

Piemēram, pasaulē gāzes cena septembrī piedzīvoja deflāciju – 80% kopš pagājušā gada. “Mēs to tā nejutām, bet [gāzes] cena bija par 80% zemāka, nekā tā bija pagājušā gada septembrī.”

Naftas cenas septembra otrajā nedēļā kāpa uz augšu, bet iepriekš cena bija par padsmit procentiem zemāka nekā gadu iepriekš.

Ilgtermiņā cenas kāpj

Savukārt atsevišķas izejvielas, piemēram, alumīnijs un tērauds septembrī bija sadārdzinājies par aptuveni 2% virs pagājušā gada cenu līmeņa. Tiem lielā deflācija bija gada sākumā, bet rudens sākumā atkal bija inflācija.

“Vēl viena lieta par pasaules kārtību: cenas vienmēr kāpj ilgtermiņā,” speciālists atgādināja.

Vai tagad ņemt kredītu?

Lāriņš norādīja, ka daļa cilvēku patlaban ir izvēles priekšā: ņemt hipotekāro kredītu vai tomēr nogaidīt.

Šādā situācijā ir jāuzdod vairāki svarīgi jautājumi, piemēram, vai var uzbūvēt lētāk? Nē, jo darbaspēka izmaksas pasaulē visu laiku aug. Arī izejvielas (piemēram, alumīnijs, betons, tērauds) nekļūst lētākas.

Jāievelk elpa un jāparēķina

“Pat tad, ja uz īsu brīdi ir [cenu] kritums, vidējā termiņā cenas pasaulē, visticamāk, augs. Izejvielu tirgū, piemēram, daudz kas atkarīgs no Ķīnas, un tur, lai arī ir vērojama izaugsmes bremzēšanās, ir izaugsme un patēriņa pieaugums.”

Tādējādi cilvēkiem, apsverot domu par hipotekārā kredīta ņemšanu, ir jāņem vērā esošās cenas, jāievelk elpa un jāaprēķina, vai viņi var atļauties ņemt kredītu. Iespējams, pēc 3, 4 vai 5 gadiem mēs priecāsimies par šodienas cenu līmeni.

Nevaram cerēt uz nekustamā īpašumu nozares krīzi

Nevaram arī gaidīt krīzi nekustamā īpašuma jomā, jo patlaban nav 2006.-2007.gada situācija, kad bankas kreditēju visu un visur, kā rezultātā liela daļa cilvēku nevarēja atmaksāt savus kredītus.

Bet arī tad nebija tā, ka visu nekustamo īpašumu cenas kritās. Cenas būtiski samazinājās īpašumiem Padomju laikā būvētajās mājās, bet jaunajos projektos korekcija bija mazāka, jo daļu banku īpašumā nonākušo projektu bankas pieturēja un laida tirgū vēlāk.

“Līdz ar to ir jāizvērtē, kur atrodas izvēlētais objekts, kādas ir izredzes cenai kāpt, kā attīstās rajons, kurā es gribētu pirkt, vai tā vērtība potenciāli varētu augt vai krist. Bet daudz lētāk šobrīd uzbūvēt nevar!”

Otrreizējais tirgus var noslāpt

Bankas pārstāvis arī sacīja: ja cilvēks aprēķina, ka nevar atļauties īpašumu jaunā projektā, tad var skatīt otrreizējo tirgu.

Tiesa, tajā ir ļaudis, kuri jau ir atmaksājuši ievērojamu sava kredīta daļu un patlaban nav gatavi uzņemties jaunas kredītsaistības pie šādām likmēm, lai pārietu uz lielāku dzīvokli. Iespējams, viņi labāk piebremzē un paliek līdzšinējā dzīves vietā.

“ASV ir ļoti izteikts, ka otrreizējais tirgus noslāpa, jo viņiem pārfinansēšanās izmaksā ļoti dārgi un daudzi otrreizējā tirgū netirgo.” Tur tirgū pārsvarā ir jaunie projekti.

Lūdzu, bez vieglprātības!

Kopumā šādās situācijās jārunā par iedzīvotāju finanšu pratību – ka cilvēks izvērtē savu konkrēto situāciju un citus svarīgākos aspektus, nevis vieglprātīgi un ātri pieņem lēmumu par hipotekārā kredīta ņemšanu. 

Protams, arī profesionāļiem ir grūti šādās situācijās kalkulēt. Zināms, ka arī investīciju kompānijas ir “aplauzušās” ar komercīpašumiem Skandināvijā un citviet Eiropā. “Ja profesionāļi nespēj izkalkulēt, kur nu vēl vienkāršam iedzīvotājam ar to visu tikt galā!”

Noderīgās “Excel” tabulas

Taču speciālists ieteica sākt ar pavisam elementārām lietām, piemēram, izveidot “Excel” tabulu ar iespējamu kredīta atmaksas grafiku, pamatsummu un procentlikmēm. “”Excel” ir foršs rīks, lai modelētu savas finanšu plūsmas uz priekšu.” Aprēķinu veikšanai var izmantot arī banku mājas lapās piedāvātos kalkulatorus.

Veicot aprēķinus, jāņem vērā, ka laika gaitā procentlikmes var ievērojami kāpt un ka ekonomika attīstās cikliski. Iepriekš zemo procentlikmju cikls bija ļoti garš un ļaudis pierada pie tām.

Liela sāpe, ka neizvērtējam pagātnes notikumus

“Galvenā sāpe ir tā, ka cilvēki, ņemot kredītus un redzot, ka maksājums nemainās 1-2 gadus, iemidzināja savu uzmanību. Nekad neviens nav garantējis, ka Euribor likme būs nemainīga.

Līdz ar to mans padoms iedzīvotājiem, ņemot kredītu uz 20-30 gadiem, ir skatīties arī uz to, kas finanšu tirgos noticis pirms 20-30 gadiem. Mēs paskatāmies, maksimums, 1-2 gadus pirms tam.

Apbruņojieties ar jautājumu kaudzi!

Neviens nav gaišreģis un nezina, kas ar likmēm notiks. Nevajag akli paļauties tikai uz to informāciju, ko īsā sapulcē vai tikšanās laikā iedod bankas darbinieks. Viņš iedod to, kas ir pieejams. Viņš var pastāstīt, kas notiek.

Bieži vien cilvēki nezina jautājumus, ko uzdot. Darbinieks atbild to, ko viņam pajautā. Jo tu mazāk jautāsi, jo tev mazāk būs atbilžu.

Jāapbruņojas ar kaudzi jautājumu un jānomoka darbinieks riktīgi, lai saprastu visus iespējamos scenārijus, jo cipari nepārtraukti mainās,” bankas pārstāvis ieteica iedzīvotājiem iedziļināties situācijā un aprēķinos un tikai pēc tam pieņemt lēmumu par hipotekārā kredīta ņemšanu.