"5G Techritory" direktors: Latvija vairs nemaz nav pirmrindniece digitalizācijā vai interneta pieejamībā

Pagājušajā gadā pirms foruma teicāt, ka 5G pielietošanā progress joprojām ir lēns - turklāt ne tikai Latvijā, bet arī citur. Kas šī gada laikā ir vai nav mainījies?

Nešaubīgi, ir mainījies. Ir pieņemti jauni standarti, kas šo komunikāciju protokolu iespējo. Tāpat daudzu uzņēmumu vai industriju vertikālēs ir notikusi loģiska attīstība, kas sekmē 5G tehnoloģiju pielietošanu. Piemēram, ir notikusi 5G tīklu izvēršana telpās, līdz ar ko mēs iegūstam uzticamus, ātrus bezvadu sakarus arī iekštelpās. Joprojām notiek arī liela izpēte un attīstība. Latvija, manuprāt, atkal dara savu pioniera darbu un veic testus 5G savienojamības nodrošināšanai uz jūras. Pirmsšķietami tas liekas tāds salīdzinoši vienkāršs vingrinājums, bet nemaz tik vienkārši tas nav. Inovācija ir tajā, ka bāzes stacijas tiktu izvietotas uz kuģiem. Tas nozīmē, ka kuģi kļūst kā tādas ceļojošās bākas. Ir virkne kuģu, kas Baltijas jūrā uzturas un strādā pastāvīgi, piemēram, krasta apsardzes kuģi, satiksmes prāmji, un līdz ar to ļoti labi var kļūt par šādām bāzes stacijām. Tās ir inovācijas, kuras vēl prasa laiku un ieguldījumus, lai kļūtu par ikdienā pielietojamām.

Kāda situācija tieši Latvijā ir ar 5G tehnoloģijas reālo pielietojamību, jo dažādos digitalizācijas indeksos mēs pašlaik diez ko labi neizskatāmies?

Ja mēs skatāmies uz Latviju kopumā, tad redzam ļoti daudzkrāsainu bildi. Vienā galā mēs redzam dažādas industrijas - celtniecību, transportu, medicīnu un tā tālāk -, kuras nemaz tik ļoti pasaules jaunākos izgudrojumus savā ikdienas darbā negrib ieviest. Iemesli ir dažādi. Viens, protams, ir finanšu trūkums, otrs ir pieredzes un pierādījumu trūkums, ka šīs pasaules jaunākās inovācijas patiešām dos tos ieguvumus, ko sola. Un es šeit biznesu ļoti labi saprotu, jo tas ir liels risks, var ieguldīt lielu naudu un beigās tomēr nonākt situācijā, kurā tās sākotnējās gaidas nepiepildās. Tas rada un veido šo Latvijas šķietamo digitālo atpalicību.

Bet otrā galā ir tādi patiešām pasaules līmeņa pionieri kā LMT, "MikroTik", vēl virkne uzņēmumu, kā arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Viņi nebaidās izmēģināt, veidot testa vides, sākot no auto testa vides Biķernieku trasē un beidzot ar testa vidi Ādažu poligonā, kurā izmēģina jau reālas militāras tehnoloģijas, kuras pēc pieciem desmit gadiem palīdzēs Latvijai un ne tikai Latvijai būt drošākai.

Es arī nedomāju, ka dažādos indeksos redzamo vajadzētu uztvert negatīvi. Ir Latvijas uzņēmumi, kuri kopā ar augstskolām ļoti labi un apzināti veido Eiropas un dažos gadījumos pat pasaules līmeņa testa poligonus, kas ir ļoti svarīgi tehnoloģiju, turklāt ne tikai 5G, attīstībai. Tas ir tāds pats bizness kā kaut kādu jaunu produktu masveida ieviešana ražošanā. Tas mūsu bizness šai gadījumā ir veidot jaunus tehnoloģiju dizainus, tos prototipēt, testēt un, ja iespējams, veidot kaut kādas pirmās masveida produkcijas.

Vai pasaules lielās kompānijas interesējas par testa iespējām Latvijā?

Bez šaubām. Ja mēs sekojam arī "5G Techritory" piecu gadu attīstībai, tad Latvijas kā pasaules mēroga tehnoloģiju testa vides attīstība bija mūsu uzstādījums no pašas pirmās dienas. Šodien praksē jau tas pierādās, ka tu vari pelnīt kā uzņēmums, kā universitāte, kā valsts uzņēmums, piedāvājot šo testu vidi kā pakalpojumu. Latvija daudzējādā ziņā ir ļoti unikāla, un unikalitāte ir mūsu mazajā izmērā. Kā piemēru es varu minēt apvienību VEFRESH, kas ir izveidojuši reālu testa vidi pilsētas teritorijā. Viņi ir panākuši ļoti interesantu risinājumu, lai jaunuzņēmumi savus izgudrojumus varētu ātri izmēģināt, saprast, kas ir jāuzlabo, un novest līdz tirgus gatavībai. Lai saprastu, ko VEFRESH ir panācis, iedomāsimies, ka kāda studentu grupa ir izveidojusi jaunu gaisa kvalitātes sensoru, kurš mēra ne tikai gaisa kvalitāti, bet skaita arī transporta vienības, kas šķērso attiecīgo ielas posmu. Vienīgais veids, kā šo sensoru var notestēt reālā dzīvē, ir izvest viņu pilsētas vidē un piekārt pie lampas staba, lai tas dara savu darbu. Objektīvā realitāte ir tāda, ka to nevar darīt uz savu galvu, ir vajadzīgs vērsties pie pašvaldības, dabūt saskaņojumu, dabūt elektrības pievadu utt. Pirms VEFRESH sāka ar šo jautājumu nodarboties, tāds process ilga 18 mēnešus un vairāk. Jaunuzņēmumu videi šāds laika posms ir nogalinošs, jo neviens investors nav gatavs gaidīt 18 mēnešus, kamēr jaunuzņēmums savu produktu varēs Rīgas pilsētā piekārt pie lampas un izmēģināt. VEFRESH sadarbībā ar Rīgas domi ir panācis, ka šis process ir divi trīs mēneši, kas jau atbilst jaunuzņēmumu garam, un vienlaikus VEFRESH teritorija Rīgā kļūst par Eiropas un pasaules līmeņa inovāciju attīstības un nobriešanas vietu. Ir iespēja strādāt ne tikai uz Latvijas jaunuzņēmumu auditoriju, bet arī uz Vāciju, Zviedriju, Somiju, kuru jaunuzņēmumi arī var piedāvāt iespējas savas tehnoloģijas testēt. Ko tas dod Latvijai? Tas dod to, ka, iespējams, pateicoties VEFRESH, tuvākā laikā ievērojams skaits Eiropas inovatīvo jaunuzņēmumu nonāks Latvijā, veidos šeit savu kopienu, un ļoti iespējams, ka šī procesa rezultātā Latvijā veidosies vēl daudz jaunu jaunuzņēmumu. Tieši tas ir veids, kā Latvija var piedalīties globālajā cīņā par tā saucamo "vienradžu" audzēšanu.

Vēl liekāku labumu Latvijas ekonomikai dotu tas, ja šie inovatīvie risinājumi ienāktu mūsu pašu reālajā dzīvē. Kā ir ar to? Piemēram, Rīgas dome ir teikusi, ka ir atvērta dažādu jauninājumu izmēģināšanai. Tām pašām 5G tehnoloģijām klasisks risinājums ir integrēšana satiksmes organizācijas risinājumos. Jūs redzat, ka kaut kas tāds sāk notikt?

Teikšu godīgi, šī ir ļoti sāpīga tēma Latvijai un ne tikai, arī Eiropai kopumā. Bet man, protams, visvairāk sāp Latvija un tas, ka mēs ļoti daudz runājam, bet ne tik daudz darām. Tas ir arī viens no "5G Techritory" ekosistēmas radīšanas iemesliem - panākt, lai valsts vai pašvaldība, uzņēmēji un zinātnieki sanāk kopā, diskutē un pēc tam arī vienojas, kā to vai citu jauno tehnoloģiju pielietot, ja tā var teikt, uz ielas. Šeit mums ir bijušas vairākas veiksmīgas aktivitātes saistībā ar inovāciju iepirkumu. Ja standarta pašvaldībai Latvijā pajautātu, vai inovāciju iepirkums ir iespējams, tad droši vien viņi teiks - nē, nevar, nav likumdošanas un tā tālāk. Mēs cenšamies paskaidrot, ka var, vajag un likumdošana ir. Mums iztrūkst pozitīvās pieredzes, kā to dara, un tie daži pozitīvās pieredzes aizmetņi netiek pietiekami plaši skaidroti. Ir nepieciešama motivēta pašvaldību un valsts struktūru atvēršanās un vēlēšanās iesaistīties šajā procesā. Diemžēl tā šobrīd nav, neskatoties uz to, ka iepriekšējais premjers Krišjānis Kariņš ļoti daudz par to ir runājis un motivējis. Var daudz ko pārmest, ko Kariņš nav darījis, bet tas, ka viņš ir runājis par reindustrializācijas procesu vai viedo industrializāciju, manuprāt, ir bijis ļoti vērtīgs darbs. Jautājums, vai visi viņu ir sapratuši un zinājuši, ko darīt ar šo ziņu.

Te man ir jāsaka, ka gan mūsu uzņēmējiem ir jābūt uzstājīgākiem, provocējot konkrētu rīcību, gan mūsu pašvaldībām un valsts iestādēm jābūt atvērtākām pret reālajām inovācijām.

Latvijā ik gadu trīs miljardi eiro tiek iztērēti publiskajā iepirkumā. Vienlaikus mēs kā valsts visu laiku sevi šaustām par to, ka mēs neesam gana labi inovāciju indeksos. Turklāt "neesam gana labi" ir vēl maigi teikts, jo mēs esam gandrīz pēdējie. Vienmēr ir šis mistiskais jautājums, kā dabūt naudu inovācijām, jo mēs, iedzīvotāji, grozies kā gribi, nevaram samaksāt divreiz vairāk nodokļos un nevaram tās inovācijas atļauties. Taču, ja mēs ar likumu noteiktu, ka no šiem trīs miljardiem eiro 5-10% ir jātērē inovāciju iepirkumos, tad no esošās naudas mēs dabūtu konkrētu naudas plūsmu katru gadu inovāciju attīstībai. Es ļoti ceru, ka šo jautājumu jaunais ekonomikas ministrs sadzirdēs, sapratīs un rīkosies, lai kaut kas tamlīdzīgs notiktu.

Sāksim ar to, vai jaunā premjere, jaunais ekonomikas ministrs un jaunais satiksmes ministrs piedalīsies "5G Techritory" forumā?

Es ļoti ceru. Mēs visus viņus aicināsim. Gan mūsu forums, gan visa 5G ekosistēma līdz šim varēja būt ļoti gandarīta par to, ka mums ar virkni ministriju ir bijusi izcila sadarbība - gan ar Izglītības ministriju, gan Ekonomikas, gan Vides aizsardzības reģionālās attīstības, gan Aizsardzības, gan Ārlietu ministriju. Tādēļ es varu teikt, ka tiešām ir ļoti skumji, ka visus šos gadus, kopš "5G Techritory" pastāv, Satiksmes ministrija ir bijusi ļoti pasīva savā iesaistē. Satiksmes ministri līdz šim nav uztvēruši, ka sakaru nozare ir īsta valsts nozīmes prioritāte, jo vienmēr ir šķitis, ka Latvijā, lai nu ar ko, bet ar sakariem viss ir kārtībā. Mēs esam trešajā vietā Eiropā datu patēriņā uz vienu SIM karti, mums ir ar ko šķietami lepoties. Bet jāsaka, ka mēs šajā lepnībā esam nedaudz atkal palaiduši garām mirkli, kad citas valstis ir pievilkušās un mūs apsteigušas. Šobrīd Latvija vairs nemaz nav pirmrindniece digitalizācijas vai interneta pieejamības tēmā. Es ļoti ceru, ka jaunais ministrs ar izpratni pievērsīs vērību arī sakaru jomai. Šobrīd mums ir jau pirmie aizmetņi, jo foruma laikā viens no plānotajiem notikumiem ir saprašanās memoranda parakstīšana starp Ukrainas Digitālās transformācijas ministriju un Latvijas Satiksmes ministriju par sadarbību digitālās un telekomunikāciju infrastruktūras attīstības jomā. Tas nozīmē to, ka Latvija savu pieredzi varēs pārnest uz Ukrainu tās atjaunošanas procesā, tātad šeit strādājošie uzņēmumi būs labā pozīcijā, lai veidotu savu biznesa eksportu.

Premjere būs gan foruma atklāšanā, gan stratēģiskākajās sanāksmēs, kas ir labs signāls gan Latvijai, gan tehnoloģiju kopienai. Tas ir arī tas, ko sagaida gan lielās korporācijas, gan Latvijas iedzīvotājs, lai mūsu vadošie politiķi praktiski kaut ko darītu.

Kā pašlaik var vērtēt 5G tīkla pārklājumu Latvijā? Mobilo sakaru uzņēmumi teju reizi mēnesī ziņo par jaunām bāzes stacijām, bet rodas priekšstats, ka šis tīkls tiek veidots tādējādi, ka tas joprojām pamatā tiek mērķēts uz privātpersonām, lai gan 5G lielākais potenciālais pienesums ir tieši uzņēmējdarbībā.

Tieši tā, 5G tīkls īsti nav paredzēts privātpersonām. Es īsti nezinu, kāds bija zirgu pielietošanas evolūcijas process, bet tehnoloģiju process bieži vien ir tāds, ka mēs, izdomājot kādai tehnoloģijai jaunas paaudzes, turpinām tās lietot vecajā auditorijā. 5G ir ļoti uzskatāms piemērs.

Tomēr 5G pielietošana industrijās vai dažādu biznesu attīstībā jau nav gluži sakaru operatoru uzdevums. Tas, ko dara, piemēram, LMT, faktiski ir brīnums, jo, ja mēs skatāmies uz citiem operatoriem, ļoti skaidri redzam, ka viņi labprāt tirgo SIM kartes, bet kādas ir viņu investīcijas inovācijās Latvijā? Es teikšu, ka tuvas nullei, un es ļoti ceru, ka kļūdos. LMT cenšas paņemt šo nākotnes potenciālu un palīdzēt uzņēmumiem to pielietot ikdienas biznesa optimizācijā. Kamēr biznesam nebūs izpratnes par 5G tehnoloģiju pielietošanas vērtību, kamēr IKT kompāniju radītos risinājumus nepirks satiksmes, medicīnas un daudzu citu jomu uzņēmumi, tikmēr lielākas investīcijas 5G tīklā pat ir liekas. 5G tīklu ir vērts attīstīt un izvērst tajā brīdī, kad pietiekams uzņēmumu skaits šo tehnoloģiju ir izpratis un sāk ieviest risinājumus sava biznesa attīstībai.

Tad 5G tīkla veidošana ar pamatojumu, ka jūs savā telefonā labākā kvalitātē varēsiet skatīties filmas, ir tāda naudas šaušana gaisā?

Es nemaz šo nekomentēšu (smejas).

Latvijā vajadzētu panākt, ka ir šīs dažādās tehnoloģijas, uz kurām balstīt Latvijas ekonomisko attīstību.

Kam šogad forumā tiks pievērsta lielākā uzmanība?

Lielākā uzmanība tiks pievērsta tam, lai radītu kvalitatīvu diskusiju starp dažādu tehnoloģiju radītājiem, lietotājiem un attīstītājiem. Mūsu galvenā vērtība ir starpsektoriālā sadarbība.

Šogad ļoti liela vērība tiks pievērsta mākslīgajam intelektam. Jāsaka, ka mākslīgais intelekts ir bijis temats kopš foruma pirmā gada, bet pašlaik tas savā veidā ir īpašs, jo, pateicoties "ChatGPT", cilvēks beidzot ir ieraudzījis, kā mākslīgais intelekts izskatās. Šie risinājumi jau eksistēja sen un tika lietoti, bet plašāka sabiedrība līdz šim to nebija tik uzskatāmi pamanījusi.

Nākamā tēma ir metaverss, jo tieši "5G Techritory" arī savulaik nāca ar iniciatīvu "MetaCity Riga", kas ir pilsētas mēroga testa vide šīm tehnoloģijām. Starptautiskā telekomunikāciju savienība (ITU), kas ir lielākā ANO aģentūra telekomunikāciju attīstībai, Latviju ir izvēlējusies kā vietu, kur notiks pirmā Eiropas metaversa standartu darba grupas sanāksme.

Vēl viena tēma ir "Open Radio Access Network" ("OpenRAN") jeb radio pieejamības protokols. Tas nākotnes mobilo sakaru infrastruktūru un tās veidošanu padarīs pieejamu arī mazākiem ražotājiem. Pašlaik pamata tīklu veidošanu var piedāvāt tikai "Nokia", "Ericsson" vai "Huawei". Tad to varēs darīt arī mazāki tehnoloģiju ražotāji.

Tāpat šogad ir militāro tehnoloģiju jautājums un 5G savienojamība militārajā nozarē.

Protams, ka ļoti svarīgs jautājums ir arī par mikročipiem, jo Latvija ir radījusi savus aizmetņus un RTU profesora Oskara Ozoliņa vadībā ir uzstādīti jau vairāki rekordi par datu pārneses ātrumu. Līdz ar to Latvija aicinās virkni lielu pasaules uzņēmumu izvietot šeit savas laboratorijas, un, soli pa solim šo ķēdi turpinot, mēs varētu kaut kur ap 2030.-2035.gadu nonākt arī līdz reālai mikročipu ražotnei Latvijā.

Tas attiecas uz tehniskajiem jautājumiem, par kuriem tiks runāts forumā, bet būs arī starptautiskie jautājumi. Mēs plānojam uzņemt plašu Ukrainas delegāciju, kas pamatā būs no Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas, bet būs pārstāvētas arī citas valsts pārvaldes iestādes un daži uzņēmumi. Trīs dienu garumā diskutēsim par turpmākās sadarbības iespējām starp Latviju un Ukrainu atjaunošanas procesā. Es noteikti vēlos uzsvērt, ka Ukraina nav digitāli atpalikusi valsts, Ukraina īstenībā ir ļoti augsti attīstīta valsts, un jāatzīst viens no iemesliem, kāpēc viņi krievu fašistu iebrukumu spēj tik efektīvi pārdzīvot, ir tieši šī digitālā attīstība. Viņi ļoti daudzas lietas ir virtualizējuši, ļoti daudz informācijas ir mākoņos, un vajadzības gadījumā tos ir iespējams pārvirzīt prom no Ukrainas, saglabājot to neaizskaramību, kas ir ļoti svarīgi.

Tāpat mums ir jau pagājušajā gadā labi iesāktā tradīcija ar Lielbritānijas valdību, pēc kuras iniciatīvas mēs organizējam Apvienotās Karalistes, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sarunas par telekomunikāciju nākotnes attīstību. Jau tradicionāli galvenais pieturas punkts būs "OpenRAN" tehnoloģiju plašāks pielietojums un uzticamības veidošana šai tehnoloģijai. Tam par godu RTU tiks demonstrēta Baltijā pirmā "OpenRAN" laboratorija.

Trešais lielais temats šajā starptautiskās sadarbības plāksnē, protams, ir Ziemeļvalstis. Tās ir bijušas mūsu partneres no pirmā foruma, un arī šajā gadā būs gan domu apmaiņa 5G ekspertu starpā, gan būs dažādu pielietojumu demonstrācijas, analīzes un apspriedes par turpmāko sadarbību šīs tehnoloģijas ieviešanā.

Cik liela ir interese par dalību forumā?

Forums būs pieejams gan klātienē, gan attālināti. Mēs spēsim uzņemt ap 600 klātienes dalībnieku, bet attālināti varēs piedalīties neierobežots skaits.

Mēs arī turpinām pagājušā gada tradīciju, ka forums ir ne tikai vieta, kur, ja tā var teikt, pļāpāt, bet foruma laikā notiks vairāk nekā 20 koprades pasākumi, lai veidotos jaunas partnerības un caur sadarbību atrisinātu problēmas, kuras nevar viena pati Latvija vai viens pats uzņēmums. Piemēram, Latvijā ir izcili kvantu tehnoloģiju aizmetņi akadēmiskajā sektorā, kaut kas nedaudz notiek komercsektorā, bet trūkst sadarbības starp akadēmiskajām kompetencēm un komercsektoru. Papildus tam praktiski nekāda ir, piemēram, banku vai valsts institūciju iesaiste, bet arī tām būs jāsaprot, ka kvantu tehnoloģijas būs būtiskas drošu sakaru nodrošināšanai nākotnē. Izaicinājums ir ļoti vienkāršs - tad, kad "Alibaba" varēs nopirkt kvantu datoru, tavs bankas konts principā zaudēs paroli, jo, lai vai cik pakāpju tā būs, atlaušana būs sekunžu jautājums. Kvantu tehnoloģiju pielietošana sakaros būtībā ir vienīgais risinājums, kā turpināt saglabāt tos drošus. Mēs forumā aicināsim apzināties šo izaicinājumu un jau šodien sākt rīkoties, lai tad, kad šī situācija iestāsies, mums nav jāķer galva, bet gan jau ir skaidrs rīcības plāns un piegādes grafiks attiecīgā izaicinājuma risināšanai.

Tāpat Liepājas pašvaldība vērsās pie mums ar savu interesi meklēt veidu, kā kļūt digitāli jēdzīgiem. Proti, nevis ieviest kaut kādus digitālos risinājumus tāpēc, ka visi tā dara un tas ir moderni, bet pakāpties pussolīti atpakaļ, lai saprastu, kas ir manas pašvaldības reālie izaicinājumi un kas šodien ir pasaules labākās tehnoloģijas, lai šos izaicinājumus risinātu. Turklāt tam klāt tiks pielikts vēl viens ļoti nozīmīgs elements, proti, kādi ir ekonomiskie ieguvumi no tā. Līdz ar to būs vesels Liepājas domes inspirēts pasākums, kurā sadarbībā ar tādiem pasaules grandiem kā "Unity", "Nokia", "Rhode&Schwarz" un citiem diskutēsim, kādā veidā pašvaldība var sevi digitalizēt jēgpilni, tostarp iegūstot reālus ekonomiskus labumus.

Parasti foruma laikā noslēdz arī dažādus sadarbības memorandus. Šogad tas arī notiks?

Lielais mērķis ir paplašināt pagājušogad parakstīto memorandu par mikročipiem, piesaistot starptautiskos partnerus. Mums ir plāns paplašināt memorandu par "MetaCity". Mums ir plāns parakstīt memorandu par "OpenRAN" tehnoloģiju izpētes laboratorijas paplašināšanu RTU ietvaros. Mums ir plāns parakstīt memorandu par atbalstu Ukrainai, kā arī memorandu par kvantu tehnoloģiju izmantošanu.

Kopumā mēs parakstīsim piecus dažādus memorandus par sadarbību starp Latviju un dažādiem starptautiskajiem partneriem.