Palielināt elektrības ražošanas apmērus pirmajā pusgadā visvairāk palīdzēja pali Daugavā, atzīst "Latvenergo" vadītājs

**Latvijas valsts energokompānijas "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 1,163 miljardi eiro, kas ir par 56,3% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 56,8% - līdz 222,519 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga". Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā palielinājās par 83,2%, sasniedzot 867,9 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 228,2 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 50,5%.

**Kādi faktori pirmajā pusgadā noteica “Latvenergo” apgrozījuma un peļņas kāpumu? Tas joprojām ir saistīts ar elektrības cenām?**

Elektrības cenas šogad “Nord Pool” biržā negaidīti strauji nokritās, un bija daudz zemākas, nekā visi gaidīja enerģētiskās krīzes laikā. Arī gāzes cenas piedzīvoja diezgan strauju kritumu, kas bija pat negaidīti.

Tas ļāva mūsu termoelektrocentrālēm (TEC) strādāt gandrīz divarpus reizes vairāk nekā pagājušogad. Tomēr visnozīmīgākais faktors bija pali. Iespējams, tas daļēji ir saistīts ar klimata izmaiņām, jo palu ūdens daudzums bija netipisks, un elektrības izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) bija par 44% lielāka nekā vidēji. Trešais un ne mazāk svarīgs faktors ir mūsu darbība eksporta tirgos, jo trešdaļu no apgrozījuma mēs guvām, tirgojot elektrību ārpus Latvijas. Viens no galvenajiem faktoriem tam bija, ka Lietuvā notika elektrības tirgus atvēršanas otrā kārta mājsaimniecībām. Tirgus gan vēl nav atvērts pilnībā, jo trešā atvēršanas kārta laikam būs vien 2025. gadā, bet otrajā kārtā mēs diezgan veiksmīgi pacīnījāmies par klientiem un šobrīd Lietuvā esam stabils otrs lielākais spēlētājs elektrības tirgū.

**Nospiedoši lielākais elektrības apjoms pirmajā pusgadā – 2834 gigavatstundas (GWh) – ir saražots Daugavas HES. Tas nozīmē, ka pali, kas bija liela nelaime Jēkabpilij, elektrības ražošanai savukārt ir devuši kārtīgu uzrāvienu?**

Es negribētu šīs abas lietas likt kopā. Tomēr parasti ziemas ir aukstas, Daugavā ir ledus un attiecīgi ūdens plūsmas nav, bet šogad pali sākās netipiski agri – jau janvārī, februārī, un četrus mēnešus bija liela ūdens pieplūde.

**Ir diezgan daudz spekulāciju, par cik “Latvenergo” nopirka gāzi, kad pērn bija bažas par to, ka mēs pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vispār paliksim bez gāzes, bet šā gada pusgada rezultāti liecina, ka TEC saražotā elektrība biržā ir bijusi konkurētspējīga?**

Viennozīmīgi, ka TEC ražotā elektrība kādās dienās un situācijās gāzes cenas dēļ varēja izkonkurēt “Nord Pool” tirgū citus. Pilnīgi noteikti mēs šogad varējām izkonkurēt Igaunijas degslānekļa stacijas, kuras pirmajā pusgadā ir strādājušas ar zaudējumiem. Ir arī redzams, ka Igaunijas enerģētikas koncerns “Eesti Energia” ir krietni mazāk ražojis elektrību, jo gāze pašlaik izkonkurē degslānekļa stacijas CO2 maksājumu dēļ.

**Pērn arī sākās liela ažiotāža gan ap saules paneļu uzstādīšanu, gan citiem atjaunojamās enerģijas projektiem. Gāzes cenu samazināšanās interesi par tiem nav nobremzējusi?**

TEC viennozīmīgi ir dārgāka tehnoloģija nekā sauszemes vēja parki un saules paneļi. Tādēļ TEC ir drīzāk balansējošs ražošanas veids, kas visā Baltijā aizpilda elektrības ražošanas posmus, kad ūdens, saules un vēja enerģija nav pietiekamā daudzumā. Piemēram, trešajā ceturksnī Daugavā ūdens pietece ir zemāka nekā vidējais rādītājs un tas arī ir klimata pārmaiņu jaunais efekts, ka vasaras paliek karstākas, sausākas. Arī pērn augustā bija mazāka ūdens pietece nekā ierasts.

Turklāt jau šogad tirgū bija redzams, ka saules paneļi deva efektu. Turklāt interesanti, ka tā bija saules enerģija no Nīderlandes un Vācijas, ne tikai mūsu pašu saules paneļi. Tādēļ vasarā bija posmi, kad dienas vidū, kad saule ir intensīvākā, biržā elektrības cenas bija negatīvas. Tādēļ var teikt, ka izmaiņas jau ir parādījušās.

Mums savukārt ir jānodrošina izlīdzinātā cena visa gada garumā. Tādēļ mums saules enerģija ir ļoti nepieciešama, jo, kā jau minēju, trešajā ceturksnī Daugavā ir maza ūdens pietece, savukārt TEC darbs ir efektīvs tad, kad tie var piegādāt arī siltumu, un vasarā tiem ir grūti konkurēt ar cietiem elektrības ražošanas veidiem. Tādēļ mums kā radītas ir šīs jaunās tehnoloģijas - saule un vējš, kas aizpilda un izlīdzina ražošanas grafiku visa gada garumā, un līdz ar to mēs varam piedāvāt labākas cenas ilgtermiņa līgumiem.

**Ja kopumā jūs pirmajā pusgadā esat pārdevuši par 28% vairāk elektroenerģijas jeb 5026 GWh, tad vai kāpums ir redzams arī Latvijā? Šeit tomēr liela problēma ir inflācija un tādēļ daudzi enerģijas patēriņu centās samazināt.**

Kopumā elektrības patēriņš ir krities. Tā ir tendence visā Eiropā un arī Latvijā. Kritums ir aptuveni 7%. Turklāt tas ir visos segmentos - gan ražošanā, gan mājsaimniecībās. Līdz ar to mūsu pārdošanas apjomu pieaugums, tas ir labs pārdošanas rezultāts.

**Tas nozīmē, ka jūs esat palielinājuši savu tirgus daļu?**

Tieši tā.

**Varat arī atklāt, cik tā elektrības tirdzniecībā Latvijā pašlaik ir liela?**

Ja runājam par kilovatstundām, tad mēs nodrošinām aptuveni pusi no Latvijā pārdotā apjoma. Līdz ar to es gribu norādīt, ka mēs sen vairs neesam nekādā monopolstāvoklī, mēs esam brīvā tirgū.

Mēs savu tirgus daļu vairāk esam audzējuši eksporta tirgos, labi esam nostrādājuši arī vairumtirdzniecībā, darbā ar juridiskajiem klientiem. Privātpersonu segmentā mums nav tāds pieaugums.

**Ar ko jūs skaidrojat pārdošanas apjomu pieaugumu eksporta tirgos, ja nerunājam tikai par Lietuvas tirgus atvēršanas otro kārtu?**

Mēs esam bijuši aktīvi arī saules paneļu uzstādīšanā Lietuvā, jo tur likumi paredz nedaudz citu kārtību un mēs tur jau ļoti laicīgi uzsākām saules parku būvniecību un tirdzniecību. Varbūt arī esam bijuši nedaudz konkurētspējīgāki un izveicīgāki klientu apkalpošanā par lielo Lietuvas energouzņēmumu “Ignitis”.

**Ir arī redzams, ka pēc tirgus atvēršanas mājsaimniecībām jums par 90% ir izdevies kāpināt klientu skaitu dabasgāzes tirdzniecībā. Cik lielu tirgus daļu jūs lēšat šajā segmentā?**

Ja godīgi, mēs bijām cerējuši uz daudz lielāku cilvēku aktivitāti, jo pat klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ir minējis, ja jūs esat universālā pakalpojuma lietotājs “Latvijas gāzē”, tad jūs pārmaksājat. Turklāt tad cilvēki ne tikai pārmaksā, bet arī maksā dividendes [“Latvijas gāzes” līdzīpašniekam Krievijas uzņēmumam] “Gazprom” un Putinam. Mēs bijām cerējuši, ka aktivitāte, pārejot vai nu uz “Latvenergo” vai “Elenger”, būs daudz lielāka. Diemžēl pasivitāte ir diezgan liela. Neskatoties uz to, mums klientu skaitu ir izdevies faktiski dubultot. Šobrīd mūsu tirgus daļa ir nedaudz pāri 10%, bet mūsu ambīcijas ir virzīties uz 30% tirgus daļu.

Daudzi varbūt domā, ka tas ir sarežģīti, bet faktiski tas ir minūtes jautājums, lai nomainītu gāzes piegādātāju. Lielākā daļa no 400 000 mājsaimniecību lietotāju gāzi izmanto tikai plītīm un viņu rēķini nav lieli, tādēļ, iespējams, viņi dažu eiro ekonomiju neuzskata par pietiekamu, lai kaut ko mainītu. Taču man šķita, ka tagadējā situācijā, kad mēs visi mēģinām atbalstīt Ukrainu, galvenais dzinulis pat varētu būt tas, ka turpināt maksāt “Gazprom” ir neētiski, bet izskatās, ka patērētāji par to īsti nedomā.

**Laikā, kad kopš jūlija visi ir saņēmuši lielākus rēķinus par elektrību, nav arī nekādu šaubu, ka jūs saņemsiet kritiku par peļņu. Kam peļņa tiks izlietota?**

Sāksim ar to, ka gan “Latvenergo”, gan “Sadales tīkla” pienākums ir nodrošināt uzņēmuma darbības ilgtspēju, rūpēties par efektīvu apsaimniekošanu, un “Latvenergo”, lai arī valsts, bet ir komercuzņēmums un mums pēc visiem normatīviem sava peļņa ir jāmaksimizē. Savukārt “Sadales tīkla” tarifs ir regulēts un viņiem šobrīd ir noteikta peļņas likme 2,7%. Ja kādam ir hipotekārais kredīts, tad ir skaidrs, ka tas nenosedz par EURIBOR likmi, līdz ar to runāt par “Sadales tīkla” pārmērīgu apetīti ir pret loģiku. Lietuvā un Igaunijā šī likme ir apstiprināta 5-6% līmenī. “Sadales tīkls” arī sešus gadus nebija cēlis tarifu. Laikā kad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sākās enerģētiskā krīze, visskaļāk par tarifiem sūdzējās uzņēmēji, uzsverot, ka viņi ir nekonkurētspējīgi un draudēja iet uz Igauniju un Lietuvu, jo šeit pārmaksā. Tajā brīdī tika pieņemts politisks lēmums noņemt šķērsubsīdijas, ar kurām caur biznesa tarifu tika maksāts par mājsaimniecībām. Tas arī pašlaik ir radījis situāciju, ka biznesa klientiem sadales tarifos pieauguma faktiski nav, bet kopējais pieaugums pārsvarā ir uzlikts uz mājsaimniecību sektoru. Šo lēmumu nepieņēma ne “Latvenergo”, ne “Sadales tīkls” – tas ir politisks lēmums.

Ja runājam par mūsu peļņu, tad mūsu pienākums kā ikvienai normālai komercsabiedrībai ir rūpēties par to, lai uzņēmums pelnītu. Vēlreiz arī uzsvēršu to, ka mēs neesam monopols – “Latvenergo” piedalās kopējā Eiropas elektrības tirgū un tajā mēs esam mazs spēlētājs. Elektrības biržā “Nord Pool” ar savām cenām mēs konkurējam faktiski ar visu Eiropu. Līdz ar to normālos konkurences apstākļos mēs maksimizējam to atdevi, kas ir no mūsu resursiem. Tālāk jau tā ir politiķu atbildība, kam šo peļņu novirzīt, lai risinātu sociālos jautājumus. “Latvenergo” sociālās problēmas nerisina, tas nav mūsu uzdevums.

**Te laikam arī jāatgādina, ka lielākā “Latvenergo” peļņas daļa nonāk valsts budžetā.**

“Latvenergo” pēdējos piecos gados valstij dividendēs ir izmaksājis 100% no nopelnītās naudas. Mēs varam salīdzināt sevi ar Igaunijas “Enefit” un Lietuvas “Ignitis”, kuri savu valstu budžetā ir maksājuši aptuveni piecas reizes mazāk. Par pagājušo gadu mēs budžetā samaksāsim 134 miljonus eiro, kam klāt vēl nāk nodokļi. Arī šī gada peļņa, visticamāk, pilnībā tiks novirzīta dividendēs valstij.

Varbūt tas no valsts viedokļa arī nav tālredzīgi, jo šajā ziņā mēs esam mazāk konkurētspējīgi, ja skatāmies uz ieguldījumiem vēja stacijās, saules parkos. Tas mums ir jādara par aizņemtu naudu, jo peļņa caur dividendēm mums pilnībā tiek atņemta.

**Par šā gada peļņas izlietojumu valdība lems, kad gads būs noslēdzies, bet, ņemot vērā jūsu attīstības projektus, jūs ar valdību runāsiet, ka daļa peļņas ir jāparedz investīcijām?**

Ņemot vērā šī brīža sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, visticamāk, ka nākamo gadu peļņa pilnībā tiks novirzīta valsts budžetā. Mēs ar to rēķināmies un mums ir savi investīciju plāni, kā piesaistīt līdzekļus. Mums šādas iespējas vēl ir. Bet pēc trīs četriem gadiem un tālāk perspektīvā, protams, mums būtu jāpielīdzinās vidējam industrijas līmenim, kurā dividendēs parasti tiek izmaksāti ne vairāk kā 30% peļņas, bet pārējā nauda tiek ieguldīta attīstībā. Mums tas būtu nepieciešams, lai spētu konkurēt lielajā Eiropas tirgū.

**Par kādiem līdzekļiem attīstības projektu finansēšanai pašlaik tiek runāts – banku kredīti, obligāciju emisijas?**

Par visiem iespējamiem veidiem.

**“Latvenergo” ir arī lielākais jaunā uzņēmuma “Latvijas vēja parki” līdzīpašnieks. Kāds finansējuma modelis ir paredzēts tam?**

Pirmajam attīstības periodam mums pietiek ar aizņemtiem līdzekļiem. Valdība arī pašlaik mēģina aktivizēt akciju sākotnējā piedāvājuma tirgu. Lai mēs ietu tajā, mēs visdrīzāk runāsim par zaļo projektu portfeļa izveidi līdzīgi tam, kāds ir Igaunijas uzņēmums “Enefit Green”. Mēs, visdrīzāk, visus jaunos attīstības modeļus varētu veidot kā kompāniju, kas tālāk virzās uz akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā. Diskusijas par to notiek, bet precīzu datumu vai plānu vēl nav. Mēs saskatām, ka tas ir normāls attīstības virziens, bet no sākuma ir svarīgi šo portfeli uzbūvēt, jo nav jēgas iet uz akciju sākotnējo publisko piedāvājumu, ja uzņēmumam nav apgrozījuma.

**Tātad “Latvijas vēja parki” ir viens stāsts, bet jūs varētu veidot vēl vienu uzņēmumu, kurā būtu apkopoti visi jaunie atjaunojamās enerģijas projekti?**

Šāds variants tiek izskatīts.