"Sadales tīkls": Šobrīd sadales tarifu ziņā Latvija ir labākā valsts biznesam Baltijā
Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi radījuši relatīvi lielu pieaugumu fiziskām personām un salīdzinoši mazu vai pat nekādu pieaugumu juridiskajām personām, tāpēc šobrīd sadales tarifu ziņā Latvija ir labākā valsts biznesam Baltijā, pavēstīja AS "Sadales tīkls" padomes priekšsēdētājs Kristaps Ločmelis.
Viņš atzīst, ka iedzīvotāju gaidas nav sakritušas ar realitāti, kaut sadales operators jau kopš aprīļa plaši informējis, par cik sadales pakalpojums pieaugs mājsaimniecībai ar konkrētu pieslēguma jaudu un iepriekšējam identisku patēriņu - izvēloties šo pieeju kā visprecīzāko mājsaimniecību tarifa pieauguma raksturošanai, un aicinot pašiem par to pārliecināties tarifu kalkulatorā.
"Diemžēl tik vienkārši saprotamais un attiecīgi mediju virsrakstos dominējošais "vidējais tarifa pieaugums ap 30% apmērā" ir sniedzis mānīgu cerību, ka pieaugums būs mazāks, neraugoties uz publiskotajām faktiskajām pieauguma eiro vērtībām," pauž Ločmelis.
Viņš skaidro, ka mājsaimniecībām pieaugums ir lielāks nekā uzņēmumiem tāpēc, ka gadiem ilgi bizness subsidēja mājsaimniecības. Līdz šī gada 1.jūlijam viena ampēra izmaksas mājsaimniecībai un mazajam biznesam atšķīrās pat četras reizes. Ločmelis uzsver, ka sadales operatoram nav leģitīma mērķa šādu pieeju praktizēt, ja par to nav lēmis likumdevējs.
Valdība ir izvirzījusi mērķi par ekonomikas transformāciju, investīciju piesaisti, jaunām darba vietām un augstākām algām. Tādēļ Ločmelis par likumsakarīgu atzīst līdzšinējās pieejas maiņu, un par to tarifa izstrādāšanas procesā bija informēti arī publiskā sektora lēmumu pieņēmēji, kuri arī aicināja nodrošināt konkurētspējīgu tarifu.
"Tas ir radījis relatīvi lielu pieaugumu fiziskām personām un salīdzinoši mazu vai pat nekādu pieaugumu juridiskajām personām. Šobrīd sadales tarifu ziņā Latvija ir labākā valsts biznesam Baltijā, un vietējam biznesam ir jādod iespēja bez šķērssubsīdiju nastas parādīt savas spējas," uzsver Ločmelis.
Viņš piebilst, ka, veidojot tarifu, tika izlemts pārlikt daļu izmaksu no mainīgās uz fiksēto tarifa daļu, kas saistīts ar to, ka tie, kuri tērēja vairāk elektrības, iepriekš faktiski subsidēja tos, kuriem bija salīdzinoši lielākas jaudas pieslēgumi ar salīdzinoši mazāku patēriņu. Fiksētās maksas daļas pieaugums arī tuvāk atbilst operatora faktiskajām izmaksām, kas par aptuveni 80% ir fiksētas - jo infrastruktūra ir jāuztur, pat ja patēriņš samazinās.
Tas, ka lielākie patērētāji subsidēja tos, kuri tērē mazāk, nav pareizi no zaļās transformācijas viedokļa - siltumsūkņa īpašniekam nav jāatbalsta kaimiņš ar gāzes katlu, norāda Ločmelis. Atbilstoši Eiropas prognozēm nākotnē pastāvīgajās dzīvesvietās elektroenerģijas patēriņš tikai pieaugs, un nav ekonomiski pareizi to ierobežot ar maksājumu par kilovatstundu, ja infrastruktūru var uzturēt ar ikmēneša abonēšanas maksājumiem.
Tas gan ir radījis neproporcionāli lielu pieaugumu tām mājsaimniecībām, kam salīdzinājumā ar pieslēgto jaudu ir niecīgs patēriņš, bet arī šīm mājsaimniecībām tiek piedāvāti risinājumi - pārskatīt jaudu, izvēlēties atbilstošu tarifu, izmantot aizsargātā lietotāja sniegtos kompensējošos mehānismus, skaidro Ločmelis.
Padomes priekšsēdētājs norāda, ka sadales operatora uzdevums ir nodrošināt infrastruktūras pakalpojumu, un tas maksā tik, cik maksā. Izmaksu atbilstību vairāk nekā pusgadu ir vērtējis regulators. To samērīgumu apliecina arī kaimiņvalstu operatoru dati par izmaksām uz tīkla kilometru, kā arī pakalpojumu kvalitāti, kur "Sadales tīkls" kopumā ir spēcīgākās pozīcijās nekā lietuvieši un igauņi.
Ločmelis uzsver, ka "Sadales tīklam" nav mandāta ar tarifu risināt sabiedrības enerģētiskās nabadzības izaicinājumus. Tā ir valsts funkcija, un Ločmelis atzīst, ka Klimata un enerģētikas ministrija šajā jomā aktīvi darbojas, piemēram, palielinot atbalstu aizsargātajiem lietotājiem. Latvija šajā ziņā nav nekādā mērā unikāla, enerģētiskās nabadzības izaicinājumi ir sastopami arī "bagātajās" Eiropas valstīs.
"Otra alternatīva - tarifus iedzīvotājiem samazināt uz tautsaimniecībā strādājošo uzņēmumu rēķina, bet to, kurp ved uzņēmējdarbības konkurētspēju kavējoša tiešu un netiešu nodokļu un nodevu politika, diemžēl rāda mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes rādītāji, kur krietni iepaliekam no mūsu kaimiņvalstīm," piebilst Ločmelis.
Kā ziņots, 1.jūlijā stājās spēkā "Sadales tīkla" un pārvades sistēmas operatora "Augstsprieguma tīkls" jaunie elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifi.
"Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām ir atšķirīga atkarībā no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp maksu nosaka, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).
Kompānijā minēja, ka dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaudzis par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.
Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu ir atšķirīgs, ko ietekmē izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.
"Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.
