Ceļojot ar bērniem, gadās nokļūt neordinārās situācijās. Kā rīkoties?

Eiropas Savienībā pārsteigumu parasti nav, taču citās valstīs, kur likumdošana ir atšķirīga, var iekulties nepatikšanās.

Bez tēva atļaujas valstī nelaidīs

Ar neordināru situāciju “Facebook” forumā “Latvieši ceļo” dalījusies Jelena Budanceva, kura raksta: “Labdien, lūdzu palīdzību – varbūt kādai ceļotājai uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem ir bijusi līdzīga situācija! Mums pirmdien ar bērnu ir lidojums, un vienā čatā izlasīju, ka gadījumā, ja atšķiras bērna uzvārds no mātes uzvārda, tad noteikti vajagot iztulkot dzimšanas apliecību. Izdomāju, ka jāpiezvana uz vēstniecību, un tur darbinieks man saka, ka iebraukšanai AAE man ir vajadzīga notariāli apstiprināta atļauja angļu valodā no bērna tēva. Kā, lūdzu, jūs esat braukušas – vientuļas mammas ar bērniem? Es esmu tādā šokā, jo viss ir apmaksāts, nopirkts un tagad tas arābs man saka – ko gan es iedomājos, bērnu bez tēva atļaujas valstī nelaidīs.”

Tomēr īsi pirms brauciena situācija ir atrisinājusies un sieviete ir no vēstniecības saņēmusi šādu informāciju: “Tā kā meitas vārds jūsu pasē ir ierakstīts, tad šajā gadījumā tēva piekrišana nav nepieciešama. Tā būtu nepieciešama, ja jūs būtu Latvijas nepilsonis, tad šāda notariāli apstiprināta atļauja būtu jāiesniedz pirms vīzas pieprasīšanas. Iesakām arī šādos gadījumos sazināties ar konkrēto aviokompāniju un noskaidrot, vai ceļojuma galamērķī šāda atļauja varētu būt nepieciešama.”

Arī vairākos komentāros pie šī ieraksta ir atzīmēts, ka, ceļojot ārpus ES, tomēr ir lietderīgi, ja līdzi ir notariāli apstiprināta bērnu dzimšanas apliecība angļu valodā, jo tur ierakstīti abi vecāki.

Piemēram, Ilze Enkuzena raksta: “Manai meitai arī ir cits uzvārds, un viņa pasē man arī nav ierakstīta, tāpēc otram vecākam ir jādod atļauja par bērna izvešanu no valsts neatkarīgi no vārda, pilsonības vai kā cita. Tas, vai šo atļauju kāds paprasīs, gan ir tīrā laimes spēlē. Tāpēc vienmēr, kad lidoju ar meitu ārpus ES, man līdzi ir notāra apstiprināta pilnvara no viņas tēva. Prasīta gan ir tikai divas reizes – Stambulā un Kairā. Pavisam noteikti nemaz nemēģinātu nekur ārpus ES lidot bez šāda papīra.”

Vecāku strīdi

Šādi noteikumi ieviesti ne tādēļ, ka citās valstīs ir lielāka birokrātija nekā ES, bet gan tādēļ, ka bērnu izvešana no valsts var būt saistīta arī ar pārkāpumiem un pat noziedzīgu darbību. Visai bieži tas notiek situācijās, kad vecāki šķiroties nespēj vienoties par saskarsmi ar bērniem vai veidojas kāda bīstama situācija, un viens no viņiem nolemj to atrisināt, vienkārši bēgot.

Te var atgādināt Kristīnes Misānes situāciju, kura 2018. gadā ar diviem bērniem bēga, pēc viņas vārdiem, no vardarbīga bērnu tēva no Dienvidāfrikas Republikas un nonāca cietumā Dānijā. Notika visai pamatīga ņemšanās par viņas iespējamo izdošanu DĀR, kur sievietei draudēja līdz pat 15 gadu ilgs cietumsods par bērnu nolaupīšanu.

Lietā bija jāiesaistās Latvijas Ārlietu ministrijai, lieta pat nonāca Eiropas Cilvēktiesību tiesā, taču beigu beigās Misāne tomēr tika tiesāta Latvijā. Tiesa gan, viņas bērnu tēvs ir atteicies pakļauties Latvijas tiesu lēmumiem un nav atsaucis prasību par bērnu atgriešanu Dienvidāfrikā. Tādēļ viņa joprojām atrodas Interpola meklējamo personu sarakstā un, ierodoties kādā valstī ārpus ES, Misāni atkal varētu aizturēt. Jāatzīmē, ka šādu mazāk zināmu gadījumu Latvijā ik gadu ir vairāki desmiti.

Vajadzīgie dokumenti

Lai izbrauktu no Latvijas uz citu ES vai Šengenas līguma valsti, bērnam nepieciešams vienīgi ceļošanai derīgs dokuments – pase vai personas apliecība. Latvijas nepilsoņa apliecība gan nav izmantojama kā ceļošanas dokuments. Braucot uz citām valstīm, der ieskatīties Ārlietu ministrijas mājaslapā, kur var atrast dažādu drošai ceļošanai noderīgu informāciju – sākot no ceļošanu kopā ar bērniem un beidzot atsevišķu valstu sarakstu kopā ar situācijas izvērtējumu.

Ja bērns ārpus ES un Šengenas zonas ceļo kopā ar vecāku, kurš ir Latvijas pilsonis, tad papildus personu apliecinošam dokumentam līdzi būtu jāņem vecāka ceļošanas dokuments ar ierakstu par radniecību ar šo bērnu. Ja tāda nav, tad bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija.

Ja bērnu pavada vecāks, kurš nav Latvijas pilsonis, ir Latvijas nepilsonis, ES, Eiropas ekonomiskās zonas vai Šveices pilsonis vai persona, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss minētajās valstīs, papildus pasei līdzi jāņem:

- vecāka ceļošanas dokuments ar ierakstu par radniecību ar bērnu;

- bērna dzimšanas apliecība vai notariāli apliecināta kopija, ja ceļošanas dokumentā šāda ieraksta nav;

- notariāli apstiprināta otra vecāka pilnvara bērna izceļošanai no valsts.

Šāda pilnvara nav nepieciešama, ja viens vecāks īsteno aizbildnību pār bērnu un uzrāda kādu no šādiem dokumentiem vai attiecīgā dokumenta notariāli apliecinātu kopiju:

- otra vecāka miršanas apliecību;

- tiesas sprieduma norakstu par tā vecāka aizgādības nodibināšanu pār bērnu, kurš bērnu pavada, aizgādības tiesību atņemšanu otram vecākam, otra vecāk izsludināšana par mirušu, otra vecāka atzīšanu par rīcībnespējīgu;

- dzimšanas apliecību, kurā nav ieraksta par otru vecāku;

- dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu izziņu, ka ziņas par tēvu dzimšanas aktu reģistrācijas grāmatā ierakstītas pēc mātes norādījuma;

- notariāli apliecinātu vecāku vienošanos par vecāka atsevišķas aizgādības nodibināšanu pār bērnu, kurš pavada bērnu;

- otrs vecāks nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, ES, Eiropas Ekonomiskās zonas valsts vai Šveices pilsonis vai persona, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss šajās valstīs;

- otrs vecāks nav sasniedzams – šajā gadījumā jāuzrāda bāriņtiesas lēmums, kurā norādīts, ka otrs vecāks tiešām nav sasniedzams.

Gadījumā, ja bērns ceļo citas personas pavadībā, tad papildus derīgai pasei līdzi ir jāņem:

- vismaz viena vecāka vai bērna aizbildņa notariāli apliecināta pilnvara bērna izceļošanai konkrētās personas pavadībā;

- ja bērns izceļo aizbildņa pavadībā, būs nepieciešams bāriņtiesas lēmums par aizbildnības nodibināšanu vai tā notariāli apstiprināta kopija;

- ja izceļo bērns, kas ievietots bērnu aprūpes iestādē vai ir nodots audžuģimenei, papildus derīgai pasei līdzi jāņem bāriņtiesas lēmums par atļauju izceļot konkrētas personas pavadībā;

- gadījumā, ja bērns ceļo viens pats, tad papildus derīgai pasei līdz jāņem vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecināta piekrišana bērna pastāvīgai izceļošanai no Latvijas. Bāriņtiesas lēmums par atļauju bērnam izceļot būs vajadzīgs arī tad, ja viņš ir nodots aprūpes iestādē vai audžuģimenē.

Jāatceras, ka, ceļojot uz Apvienoto Karalisti, ES pilsoņiem par vienīgo ceļošanai derīgo dokumentu ir noteikta pase. Šķērsojot robežkontroles punktus, var tikt prasīts uzrādīt vismaz viena vecāka piekrišanu bērna pastāvīgai izceļošanai no Latvijas, jo īpaši gadījumos, ja vecāka un bērna uzvārds atšķiras, kā arī otra vecāka piekrišana vai atļauja trešajai personai pavadīt bērnu ceļojumā.

Izbraukšana uz dzīvi ārzemēs

Ja bērns tiek izvests no valsts nevis ceļošanas nolūkā, bet uz pastāvīgu dzīvi citā valstī, šāds lēmums jāsaskaņo ar otru vecāku. Ja tiesa ar tās nolēmumu ir noteikusi bērna dzīvesvietu ārzemēs, tad vecākam, kurš bērnu izved uz pastāvīgu dzīvi šajā valstī, nav nepieciešama otra vecāka piekrišana.

Ja viens no vecākiem uzskata, ka otrs vecāks aizvedis vai nelikumīgi aiztur viņu kopīgo bērnu ārvalstīs, tad viņš var iesniegt Tieslietu ministrijai pieprasījumu par bērna atgriešanos Latvijā vai pieprasījumu par saskarsmes tiesību nodrošināšanu ar bērnu.

Kā jau minēts, nav obligāti, ka šādu atļauju pieprasīšana reāli vienmēr notiek, tomēr, ja šāda situācija atgadās, tad bez dokumentiem var nonākt pamatīgās nepatikšanās – līdz pat bērna nonākšanai kādā valsts aprūpes iestādē, kur viņam būs jāatrodas līdz patiesības noskaidrošanas brīdim.