Profesorei neglaimojoši secinājumi par Latvijas iedzīvotāju negausīgajiem iepirkšanās paradumiem

Runājot par pēdējā laika preču cenām, viņa norādīja uz mūsu iepirkšanās kultūru. “Kas rada inflāciju? Mūsu negausīgā pirkšana! 

Tā [iepirkšanās] ir mūsu dzīves sastāvdaļa, ar ko mēs aizpildām savas emocijas. Līdz ko mēs nevaram apstāties, tā inflācija aug.

Kāpēc tirgotājiem samazināt cenas, ja klienti pērk? 

Protams, šeit var runāt arī no mazumtirgotāju puses. Kāpēc man pazemināt cenas, ja cilvēki pērk? Neteikšu, ka viņus [tirgotājus] ļoti aizstāvu, bet, no otras puses, ja mēs runājam par biznesu, tas ir bizness. 

Viņi labprātīgi nesamazinās cenas, ja cilvēki būs gatavi pirkt. Tas pavelk līdzi inflāciju. Viss saiet kopā kā domino kauliņi viens pēc otra. Jāsāk ar katra paša uzvedību.”

Turīgākie iepērkas lētākos veikalos 

Šī gada studentu zinātniskajā konferencē tika prezentēts ļoti interesants pētījums par mūsu iepirkšanās paradumiem.

Bija izpētīts, ka veikalos, kur ir vislētākās preces, izvēlas iepirkties cilvēki ar lielākiem ienākumiem. Tika atrasta ļoti interesanta korelācija: cilvēki, kam ir lielāki ienākumi, vairāk plāno savus pirkumus, vairāk rēķina to izmaksas un vairāk skatās, ko iegādāties. 

Pētot dziļāk, varētu atklāties, ka tā iedzīvotāju daļa, kas iepirkšanos izvēlējušies par savu laika pavadīšanas veidu (viņi pērk nevis tāpēc, ka tiešām vajadzētu, bet tāpēc, lai apmierinātu savas emocijas), īpaši neskatās uz preču cenām. Lielākoties viņi arī neplāno savu budžetu. 

Lielais daudzums ar aplokšņu algām 

Runājot par ēnu ekonomikas datiem, var secināt, ka Latvijā joprojām ir daudz aplokšņu algu. “Mazumtirdzniecības apgrozījums nesaskan ar atalgojuma datiem.” 

Daļa cilvēku pērk pirkšanas pēc, tādā veidā palielinot inflāciju. “Kamēr pirks, mazumtirgotāji nelaidīs cenu lejā, jo tas ir viņu bizness. Kāpēc viņiem to darīt?” 

Nebanku kredītdevēju izsniegtā summa pieaug 

Liniņa arī norādīja uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra datiem, ka nebanku kredītdevēju no jauna izsniegto kredītu apmērs pēdējā gadā pieaudzis par 14,5%, sasniedzot 664,56 miljonus eiro. 

“Pieliekot klāt aplokšņu algas, iznāk pasakainas summas, kas tiek atstātas veikalos, un mēs brīnāmies par cenām un inflāciju.” 

Nav vienkārša risinājuma 

Ko mēs katrs varam izdarīt, lai samazinātu inflāciju? Profesore pauda uzskatu, ka tas ir komplekss jautājums. “Cilvēki ļoti grūti maina savus ieradumus.”

Viens no risinājumiem ir lielveikalu darba laika saīsināšana. Tas palīdzētu ļaudīm vairāk sagrupēties, braucot uz veikaliem. Iedzīvotāji varētu sākt vairāk rēķināt, ko iegādāties. 

“Šaubos, vai tad būs tā, ka es staigāju pa veikalu un vienkārši pērku to, ko gribu. Es tomēr vairāk domāšu, ko man vajag.” 

Jāpanāk uzlabojumi vairākās jomās 

Kompleksais jautājums ietver gan lielveikalu darba laika saīsināšanu, gan ēnu ekonomikas samazināšanu, gan cilvēku pārliecināšanu par alternatīviem laika pavadīšanas veidiem, gan ģimenes budžeta plānošanu. “Tas ir komplekss risinājums. Tās nav viena no otras atraujamas lietas.” 

Tad, ja izdodas panākt uzlabojumus visās šajās jomās, inflācija var samazināties un preces, pakalpojumi var kļūt lētāki. 

Milzīgās rindas pie degvielas uzpildes stacijām 

Jāņem vērā, ka daļa cilvēku aktīvi reaģē uz lielveikalu organizētajām preču akcijām, piemēram, ja sviests pēkšņi maksā daudz mazāk nekā parasti, ļaudis steidzas iegādāties vairākas paciņas. 

Akciju iedarbīgumu labi varēja redzēt arī tajā dienā, kad degvielas uzpildes stacijas būtiski samazināja degvielas cenu. “Es biju šokēta par cilvēku domāšanas principiem. Rēķinot uz vienu degvielas bāku, varēja ietaupīt aptuveni 4 eiro. Paklausies, ja tu stundu nostāvi rindā, tu jau sen tos 4 eiro esi sadedzinājis! Vai arī nodedzinājis, speciāli braucot uz konkrēto degvielas uzpildes staciju.

Mums ir ļoti lielas problēmas ar ģimenes budžeta plānošanu. Ļoti lielas problēmas arī ar rēķināšanu.” 

Tikai Euribor likmes pacelšana neko daudz nemainīs 

Daļa cilvēku arī nav aprēķinājuši, ka tad, ja viņi stundu strādātu, nevis stāvētu pie benzīntanka, viņi nopelnītu daudz vairāk nekā ietaupītos 4 eiro. 

“Tas ir komplekss jautājums. Es dikti šaubos, vai tikai Euribor likmes pacelšana [būtiski samazinās inflāciju]. Kaut kas nedaudz inflācijā mazināsies, bet šo jautājumu redzu kā kompleksu.”

Daudzos vēl saglabājusies padomju laiku domāšana 

Daļā sabiedrības joprojām saglabājusies padomju laiku domāšana, ka tad, ja veikalā kāda prece ir lētāka, tad mēs to iegādājamies lielākā skaitā, nekā ikdienā vajag. 

Profesore atsauca atmiņā situāciju, kad Latvijas iedzīvotāji nesen masveidā sāka iegādāties sāli. “Es par to toreiz biju šokā. Tieši tas pats ir par lētumu.. Mēs domājam tikai par sevi. Mēs nedomājam sabiedrības mērauklās. 

Aicina domāt arī par līdzcilvēkiem

Protams, es nesaku par visiem. Ir cilvēki, kuri domā arī par citiem.” 

Pozitīvi, ka mūsu vidū ir arī tādi ļaudis, kas negrābj veikalā vairākus sāls iepakojumus vai sviesta paciņas, jo domā arī par citiem pircējiem. Būtu labi, ja mēs vairāk domātu, ka esam daļa no sabiedrības un mums ir atbildība arī pret citiem sabiedrības locekļiem. 

Mēs paši arī veicinām augstās cenas 

Rezumējumā varētu teikt, ka par esošo preču un pakalpojumu cenu līmeni daļēji arī mēs paši esam atbildīgi. Mēs ar savu pārmērīgo iepirkšanos arī veicinām augstās cenas. “Saprotu, ka daļa cilvēku teiks, ka tā nav, un turēsies tam pretī, bet tā tas ir.” 

Vēl nesen runāja, ka energoresursu cenas ir ļoti augstas un cilvēki, nabadziņi, ir ļoti grūtos apstākļos. “Aizejiet uz lielveikalu un paskatieties, ka nevar izspraukties cauri [cilvēku bariem]. Gribas prasīt, kur ir nabadziņi? Visi lielveikalā!” 

Turklāt lielai daļai pircēju iepirkuma ratiņos ir nevis tikai dienišķās baltmaizes kukulītis un piena paka, bet gan daudz un dažādu lietu, tostarp tādas, kas nepavisam nav pirmās nepieciešamības preces. 

Daļa cilvēku emocijas aizstāj ar pirkumiem 

“Es nevaru teikt, ka ļoti labi pārzinu cilvēku psiholoģiju, bet, ļoti ilgi esot tirdzniecībā, varu sacīt, ka daļa cilvēku savas nepiepildītās emocijas aizstāj ar pirkumiem. Līdzīgi kā skaidro par alkoholiķiem un azartspēļu atkarīgajiem – arī viņiem pietrūkst iespēju savas emocijas izlādēt, tāpēc viņi lieto alkoholu vai spēlē azartspēles. 

Bet ar iepirkšanos ir tas pats! Tikai tas nav tik sāpīgi. Protams, tas ir sāpīgi maciņam, bet ne apkārtējiem. Tomēr, ja runājam par cenām, tad arī visi apkārtējie cieš [no tā, ka daļa cilvēku pērk tikai pirkšanas pēc, veicinot augstu cenu līmeni]. Šie cilvēki savas nepiepildītās emocijas izliek iepērkoties. Pērk, vajag vai nevajag.” 

Pat neizpako visas veikalā nopirktās lietas 

Profesore par šo jautājumu daudz runājusi dažādās auditorijās, taču saņēmusi arī lielu skaitu negatīvu komentāru, jo cilvēkos jūtama pretestība par iepirkšanās ierobežojumiem, piemēram, lielveikalu darba laika saīsināšanu. 

Jāņem vērā, ka arī alkoholiķi un azartspēļu atkarīgie parasti noliedz, ka viņiem ir problēmas ar atkarību. “Tieši tāpat ir ar iepirkšanos. Šie cilvēki neatzīst, ka viņi emocijas aizstāj ar iepirkumu grozā saliktajām precēm.” 

No cilvēkiem dzirdēti vārdi: “Man nekā cita nav! Iepirkšanās ir viena no baudām, tā ir manas dzīves sastāvdaļa.” Ir ļaudis, kas veikalā sapērkas dažādas lietas, bet, atnākot mājās, tās pat neizpako. Liniņa zināja stāstīt, ka šādi gadījumi ir diezgan bieži.