"Eesti Gaas" jau vasarā cer iegādāties "Gaso"

Ja jūs saņemsiet visas nepieciešamās atļaujas "Gaso" iegādei, kādi ir jūsu nākotnes plāni? Piemēram, vai plānojat izmaiņas šajā uzņēmumā?

Par to vēl ir pāragri runāt. Mēs līdz šim esam fokusējušies uz uzņēmuma izpēti, sava piedāvājuma sagatavošanu un izteikšanu un tagad gatavojam visu nepieciešamo informāciju, lai saņemtu atļaujas iegādāties "Gaso". Tā ir mūsu tagadējā prioritāte. Pēc tam, protams, mēs iepazīsimies ar uzņēmumu tuvāk un tad arī redzēsim, vai ir nepieciešamas kādas izmaiņas.

Līdz šim ir ziņots, ka darījums par "Gaso" iegādi varētu noslēgties līdz gada beigām. Kā pašlaik sokas ar atļauju saņemšanas procesu? Vai nav paredzama kāda kavēšanās?

Es ceru, ka viss noslēgsies ātrāk. Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ka, ja viss notiks, kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam.

Ko jūs domājat par to, ka daļa no naudas, ko samaksāsiet par "Gaso", nonāks pie Krievijas "Gazprom"?

Vai jūs plānojat investīcijas "Gaso"? Vai nepieciešamība pēc tā parādījās uzņēmuma izpētes procesā?

"Gaso" gāzes tīkla infrastruktūrā ir ieguldījis līdzekļus nepārtraukti. Tīkls ir vairākus tūkstošus kilometru liels, un tas visu laiku ir jāuztur un jāuzlabo. Protams, ka mēs šo procesu turpināsim. Līdz šim mēs neesam redzējuši neko, kas liecinātu, ka gāzes sadales tīkls būtu sliktā stāvoklī.

Ja tomēr papildu investīcijas veiksiet, kā tas ietekmēs "Gaso" tarifus?

"Gaso" tarifi pašlaik ir augstāki nekā Igaunijas gāzes sadales sistēmas tarifi. Mūsu mērķis ir vadīt "Gaso", cik efektīvi vien iespējams, un arī mainīt tarifus, cik maz vien iespējams. Mūsdienās ir dažādi veidi, kā nodrošināt ēku apkuri, un ar visiem šiem veidiem mums ir jāspēj konkurēt. Ja tarifi ir pārāk augsti, tad gāze vienkārši vairs nav konkurētspējīga. Mēs jau pērn redzējām milzīgu gāzes cenu lēcienu, un tas lika daudziem klientiem pāriet uz citiem resursiem. Tagad, kad gāzes cenas ir kritušās, daļa no šiem klientiem ir atgriezusies, bet jebkurā gadījumā ir jādomā par konkurētspēju, un sadales tarifi ir nozīmīga konkurētspējas daļa.

Kādēļ Latvijā tarifi ir augstāki nekā Igaunijā?

Viens no iemesliem ir, ka pakalpojumu apjoms atšķiras. Igaunijā gāzes piegādes uzņēmuma darbs parasti beidzas pie ēkas ārdurvīm, Latvijā ir ierasts, ka sadales operators atbild par tīklu līdz pat katram dzīvoklim. Tas nozīmē, ka lielākā apjomā ir jāveic tīkla uzraudzība un remontdarbi, un šī darba daļa ir ar salīdzinoši lielām izmaksām.

Vienlaikus ir redzams, ka gāzes patēriņš pēdējā gada laikā krītas. Kā tas var ietekmēt tarifus, jo ar mazāku pārvadītās gāzes apjomu ir jāturpina uzturēt tāds pats sadales tīkls?

Protams, ka matemātika ir ļoti vienkārša, proti, ja pārvadītās gāzes apjoms krītas, piemēram, uz pusi, tad atbilstoši tam ir jāceļ tarifi, lai varētu uzturēt to pašu tīklu un saglabāt tādus pašus ienākumus, jo, kā jau jūs teicāt, tīkls nemainās tādēļ, ka tiek pirkts mazāk gāzes. Tā ir problēma, par kuru būs jādomā. Vienlaikus es ceru, ka daļa no tā gāzes apjoma, kas tika zaudēts, atgriezīsies. Tāpat tas būs daudz lielāks spiediens strādāt vēl efektīvāk, lai tarifus nevajadzētu celt proporcionāli gāzes apjoma kritumam.

Cik optimāls jūsu skatījumā pašlaik ir gāzes sadales tīkls Latvijā? Varbūt ir vietas, kur, samazinoties patēriņam, tīklu racionālāk ir slēgt? Varbūt ir vietas, kur tāds tieši būtu jāizbūvē?

Ja runājam par jaunu tīkla daļu izbūvi, tad jautājums vienmēr būs par to, kāds ir pieprasījums un cik tas ir ekonomiski. Savukārt, kā rīkoties reģionos, kur pieprasījums pēc gāzes ievērojami krītas, ir sarežģīts jautājums. Igaunijā mēs saskaramies ar to pašu, jo ikvienā tīklā ir vietas, kurās gāzes plūsma ir lielāka, un ir vietas, kurās tā ir mazāka. No mūsu viedokļa, kamēr vien mums ir gāzes sadales licence, tikmēr mums ir jānodrošina gāzes plūsma un jāuztur tīkls labā stāvoklī. Tomēr, jā, ja kādā vietā pieprasījums pēc gāzes krītas būtiski, tad ir jādomā, vai tiem dažiem lietotājiem, kuri joprojām izmanto gāzi, racionālāk nav piedāvāt kādas citas apkures alternatīvas un šādas tīkla daļas vienkārši slēgt. Taču pašlaik tādi jautājumi var rasties par ļoti nelielu sadales tīklu daļu. Lielākā tīkla daļa tiek izmantota pietiekami intensīvi un līdz ar to ietaupījumi no kādas tīkla daļas slēgšanas nebūtu īpaši lieli.

Kā jūs kopumā pašlaik raksturotu dabasgāzes tirgu Latvijā un Igaunijā? Kāda pašlaik ir situācija?

Situācija abās valstīs ir diezgan līdzīga.

Vai Baltijas valstīs plānojat paplašināt savu darbību vēl?

Mēs vēlamies palielināt gāzes pārdošanas apjomus Latvijā un Lietuvā, bet tas viss ir saistīts ar konkurenci, un mums ir jāspēj būt labākiem nekā citiem gāzes tirgotājiem. Kas attiecas uz infrastruktūru, tad vismaz pašlaik nav redzamas lielas iespējas iegādāties vēl kaut ko. Lietuvā gāzes sadales infrastruktūra pieder valsts uzņēmumam, un nav domājams, ka tā tiks pārdota. Vienlaikus mēs lūkojamies uz investīcijām jaunās enerģijas ražošanas jaudās, piemēram, saules parkos. Šajā jomā mēs redzam potenciālu jaunām investīcijām.

Cik lielām investīcijām?

Tās nacionālajiem mērogiem nebūs milzīgas. Mēs runājam par dažiem desmitiem miljonu eiro.

Ja pievēršamies gāzes tirdzniecībai, tad "Eesti Gaas" meitasuzņēmums "Elenger" no 1. maija piedāvā gāzi Latvijas mājsaimniecībām. Kāds ir pieprasījums, vai jūs izvēlas?

Izvēlas. Segments, uz kuru mēs fokusējamies, ir salīdzinoši šaurs, jo mēs pārsvarā orientējamies uz tām mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto ēku apkurei, ne tik daudz uz dzīvokļiem, kuros gāzi izmanto ēdiena gatavošanai. Pirmā mēneša laikā mēs esam ieguvuši vairākus tūkstošus klientu, un tas ir pat nedaudz vairāk, kā mēs cerējām.

Kā jūs raksturotu konkurenci Latvijā pēc tam, kad pilnībā ir atvērts gāzes tirgus mājsaimniecībām?

Konkurence ir salīdzinoši liela. Pirmkārt, ir jāmin "Latvijas gāze", kura ir ierastais gāzes tirgotājs, un līdz pat pavasarim vairums mājsaimniecību gāzi iegādājās tieši no šī uzņēmuma, un tādēļ viņiem šajā ziņā ir priekšrocības. Tad ir "Latvenergo", kurš strādā ar "Elektrum" zīmolu un vairumam mājsaimniecību pārdod elektrību, tādēļ klientiem ir labi pazīstams. Strādājot pret šādiem konkurentiem, ja mums izdotos sasniegt 20% tirgus daļu, tas būtu vērtējams ļoti labi.

Kā "Elenger" līdz šim ir veicies juridisko personu tirgū?

Labi, bet mēs vienmēr gribam, lai ir vēl labāk.

Juridisko personu segmentā mēs Latvijā strādājam ilgāk nekā piecus gadus un pašlaik mūsu tirgus daļa ir ap 15%. Visus šos gadus mēs esam bijuši starp trīs lielākajiem gāzes tirgotājiem. Gāzes tirgus Latvijā nedaudz mainījās pērn, kad gāzi sāka importēt arī "Latvenergo", jo iepriekš viņi gāzi iegādājās tirgū no "Latvijas gāzes" un dažkārt arī no mums. Tādēļ no tirgus ir pazudis pieprasījums no viņu puses.

Pašlaik mūsu LNG iegādes apjomi ir būtiski, un kopā ar Inčukalna gāzes krātuves sniegtajām iespējām, domāju, mūsu klienti var justies ļoti droši, ka gāze viņiem tiks piegādāta.

No kurienes "Eesti Gaas" pašlaik gāzi iegādājas?

Pašlaik mēs LNG ievedam caur Klaipēdas un Inko termināļiem. Pēdējā laikā pārsvarā caur Inko termināli, un es domāju, ka šovasar mēs būsim arī galvenais šī termināļa izmantotājs.

Nevis somi?

Tas ir pārsteidzoši, bet jā. Man ir grūti pateikt, kādēļ Somijas uzņēmumi nav tik aktīvi šī termināļa izmantošanā, bet mums tas nāk tikai par labu.

Gadā, kas ilgst no pagājušā oktobra līdz šī gada septembrim, mēs kopumā ievedīsim 15 kravas ar 15 teravatstundām gāzes. Tas ir milzīgs apjoms. Līdz šim mēs gāzi esam ieveduši tikai no diviem avotiem - Norvēģijas un ASV. Mēs netirgojam Krievijas gāzi, mēs neiegādājamies nevienu pirms tam kaut kur pārkrautu kravu un līdz ar to izslēdzam iespēju, ka pie mums Krievijas gāze varētu nonākt pastarpināti.

Kādu jūs prognozējat nākamo apkures sezonu un LNG pieejamību? Ir analītiķi, kur tomēr paredz, ka nākamā apkures sezona būs pat sarežģītāka nekā iepriekšējā, jo pērn Eiropas gāzes krātuvēs vēl bija arī ievērojams apjoms ar Krievijas gāzi.

Es domāju, ka nākamajā ziemā viss būs kārtībā un gāzes krātuves būs pilnas. Mēs jau redzam, ka Eiropas gāzes krātuvju vidējais piepildījums ir 60%, un pašlaik ir tikai maijs, līdz apkures sezonai vēl ir vairāki mēneši. Es būšu ļoti pārsteigts, ja ar krātuvju piepildīšanu radīsies problēmas. Savukārt, ja krātuves ir pilnas, tad ir visai maz iespēju, ka nākamajā ziemā varētu rasties gāzes trūkums. Jā, ja ziema būs ļoti auksta, krātuves tukšosies ātrāk, bet arī šajā gadījumā ir grūti iedomāties, ka var izveidoties gāzes iztrūkums.

Kas attiecas uz mūsu reģionu, tad situācija ir vēl stabilāka. Piemēram, pērn Inčukalna gāzes krātuve pirms apkures sezonas augsto cenu dēļ nemaz nebija pilna, bet šogad tā, visdrīzāk, būs piepildīta pilnībā, jo gāzes cenas ir kritušās. Turklāt jāatceras, ka Inčukalna krātuve ir milzīga, salīdzinot ar Baltijas tirgus apmēru, - tajā var noglabāt vairāk nekā 20 teravatstundas gāzes. Papildus tam ar pilnu jaudu darbojas Klaipēdas terminālis, ir jaunais Inko terminālis. Tādēļ, kas attiecas uz Baltijas reģionu, tad mēs par gāzes pietiekamību varam justies diezgan mierīgi.

Kāda pašlaik ir konkurence par gāzes glabāšanu Inčukalnā, jo tagad par šīs krātuves izmantošanu interesējoties arī Eiropas kompānijas, kuras iepriekš gāzi te nekad nav glabājušas? Vai tas nozīmē, ka aug cena par gāzes uzglabāšanu?

Jā, es arī esmu dzirdējis, ka pašlaik par Inčukalnu ir liela interese no starptautiskajiem spēlētājiem. Tas arī ir loģiski, jo pašlaik mēs esam savienoti ar citiem Eiropas tirgiem un krātuves kapacitāte ir ļoti labs aktīvs. Arī Rietumeiropas spēlētāji pašlaik meklē papildu gāzes uzglabāšanas iespējas. Protams, ka šī papildu interese ceļ cenas, jo Inčukalna jaudas tiek pārdotas izsolēs. Nu, tas ir labi [Inčukalna gāzes krātuves pārvaldniekam] "Conexus Baltic Grid" un Latvijai. Tomēr jebkurā gadījumā ir ļoti labi, ka reģionā ir tik liela gāzes krātuve.

Kādas ir prognozes par gāzes cenām, jo pērn šajā ziņā tika piedzīvoti īsti amerikāņu kalniņi?

Pagājušais gads bija sarežģīts. Tas bija sarežģīts patērētājiem, kuriem nācās maksāt par gāzi vairāk, tas bija sarežģīts gāzes piegādātājiem, jo situācija, kad viena LNG kuģa krava var maksāt vairāk nekā 200 miljonus ASV dolāru, nevienam nebija vienkārša. Pašlaik gāzes cenas ir atgriezušās vēsturiski normālākā līmenī, bet tās joprojām ir augstas, un es domāju, ka laika gaitā tās kritīsies vēl. Tomēr es paredzu, ka vēl būs vajadzīgs gads vai divi, lai mēs redzētu tādas gāzes cenas kā pirms Ukrainas kara izraisītās krīzes, jo gāzes pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars joprojām ir ļoti trausls.

Tomēr, ja mēs runājam par ilgāku laiku, tad tā LNG kapacitāte, kas pašlaik augsto cenu un piegāžu trūkuma dēļ ir izbūvēta - pārsvarā ASV, bet arī citās pasaules valstīs -, spiedīs cenas uz leju. Es domāju, ka kādu divu gadu laikā cenas kritīsies tik būtiski, ka gāze atkal tiks izmantota arvien vairāk. Manuprāt, tas ir labi, jo tas palīdzēs atteikties no kurināmā, kas rada lielāku piesārņojumu. Ja mēs skatāmies uz energobilanci tepat Eiropas Savienībā, kas ir pasaulē salīdzinoši ļoti labi attīstīta, mēs joprojām redzēsim lielu daļu enerģijas, kas tiek ražota no oglēm, naftas un tamlīdzīgiem resursiem. Tam būs jāmainās jebkurā gadījumā. Ja mēs lūkojamies uz CO2 izmešu kvotu cenām, tad lēta gāze ir daudz labāka izvēle sabiedrībai.

Latvijā nerimst diskusijas par Skultes LNG termināļa nepieciešamību. Ko jūs domājat? Vai Baltijas valstīs vajag vēl vienu LNG termināli vai mums pilnīgi pietiek ar Klaipēdu, Inko un nākotnē, iespējams, Paldiskiem?

Ja mēs lūkojamies uz šodienas gāzes patēriņu, tad ar Klaipēdu un Inko pilnībā pietiek. Tāpat ir labi, ka pašlaik kā rezerves variants ir Paldiski, jo nekad nevar zināt, kas var notikt, un pagājušais gads pierādīja, ka notikt var jebkas. Ja Paldiski būtu gatvi jau pirms gada, tad mūsu reģionā daudzas lietas notiktu pilnīgi citādāk.

Kas attiecas uz Skulti vai jebkuriem citiem projektiem, tad pašlaik ir grūti saskatīt iespēju, ka tos varētu realizēt, jo pēc gāzes nav tik liela pieprasījuma. Izņēmums ir tikai tad, ja tam tiek piešķirts publiskais finansējums, jo ar valsts naudu var paveikt teju jebko. Taču kā komerciālam projektam es tam pašlaik redzu visai mazu pamatojumu.

Turklāt pašlaik ir noslēgts sadarbības memorands starp Latvijas un Igaunijas valdībām par Paldisku LNG termināļa kā rezerves varianta izmantošanu, un es domāju, ka tas ir gudrs lēmums. Latvija un Igaunija veido vienu gāzes tirdzniecības zonu, tādēļ nav lielas starpības, vai gāze tiek piegādāta caur Paldiskiem vai, piemēram, Skulti. No tirgus viedokļa tas ir viens un tas pats. Tādēļ tagad, kad Paldisku terminālis ir gatavs, es redzu visai mazu jēgu šajā reģionā būvēt vēl ceturto LNG piegādes punktu.

Komerciālu pamatojumu jūs tam neredzat?

Īsti nē. Pašlaik ir redzams, ka arī Inko kapacitāte, visdrīzāk, netiks izmantota pilnībā. Lai tam būtu komerciāls pamatojums, gāzes patēriņam reģionā ir jāatgriežas vismaz tādā pašā līmenī, kāds bija pirms diviem gadiem, un pat nedaudz virs tā. Tas nav visai ticams. Protams, zināmu gāzes patēriņa atjaunošanos mēs redzēsim, bet es nedomāju, ka mēs atgriezīsimies pie tādiem skaitļiem kā kādreiz. Turklāt nekur nav pazudis ne zaļais kurss, ne atjaunojamo energoresursu projekti, un ar laiku tas viss pamazām samazinās gāzes patēriņu. Tas vairs nebūs tāds kā pirms 10 vai 20 gadiem.

Skultes projekta īpašnieki kā priekšrocību uzsver to, ka terminālis atrastos ļoti tuvu Inčukalna gāzes krātuvei. Jūsu ieskatā tas nav pietiekams arguments?

Protams, ka tas atšķirtu šo projektu no citiem, un no tehniskā viedokļa šī ideja nebūt nav slikta. Tā ir pat ļoti laba. Taču, lai šo ideju iedzīvinātu, tas nozīmētu, ka no šī termināļa būtu jānodrošina prioritāra piekļuve Inčukalna gāzes krātuvei. Taču gāze uz Inčukalnu plūst arī no ziemeļiem, no Inko, un no dienvidiem, no Klaipēdas. Tādēļ es neesmu pārliecināts, ka šis projekts atmaksāsies komerciāli. Taču tehniski - jā, tā ir laba doma.

Jūs pieminējāt, ka pašlaik izskatās, ka pilnībā netiks noslogota pat Inko termināļa kapacitāte. Tādā gadījumā, ko jūs domājat par Paldiskiem? Vai arī šis terminālis maz ir vajadzīgs?

Pašlaik Paldiski nestrādā, tajā nav regazifikācijas platformas, un es arī neesmu dzirdējis, ka tā varētu parādīties tuvākajā nākotnē. Tādēļ pašlaik Paldiski pilda rezerves termināļa funkciju. Ja kaut kas notiek Inko vai Klaipēdā un ir nepieciešamas papildu gāzes piegādes, tā ir vieta, uz kuru var atvest regazifikācijas platformu un sākt darbināt termināli. Līdz ar to pašlaik šis terminālis komerciāli netiek izmantots un, visdrīzāk, tuvākajā nākotnē šajā ziņā nekas nemainīsies.

Ņemot vērā visas izmaiņas, kas pašlaik notiek enerģētikā, kādu nākotni jūs redzat gāzes pārvades un sadales sistēmām? Piemēram, vai nākotnē tās varētu izmantot ūdeņraža transportēšanai?

To ir grūti pateikt. Ūdeņradi bieži uzskata par degvielu, kas palīdzēs dekarbonizēt visu ekonomiku. Ir plāni, ka tagad tiks uzbūvētas atjaunojamo energoresursu ražotnes, tiks ražots ūdeņradis un to izmantos visdažādākajos veidos. Tas viss izklausās ļoti jauki, taču mēs vēl nezinām, kā tas viss attīstīsies nākamo desmitgažu laikā. Tas, ko mēs zinām šodien, ir, ka līdz zināmam apjomam ūdeņradi var ievadīt gāzes pārvades sistēmās līdzās dabasgāzei. Tādēļ es domāju, ka tuvākajā nākotnē mēs redzēsim sava veida gāzu sajaukumu, kuru transportēs pa pārvades sistēmām. Tur būs uz LNG bāzes radīta dabasgāze, biometāns, zaļais ūdeņradis, varbūt vēl kaut kas. Redzēsim, kā tas attīstīsies tālāk.

Vienlaikus ir skaidrs, ka tagadējās pārvades sistēmas nevar izmantot tīram ūdeņradim. Tas tehnoloģiski ir visai sarežģīta gāze. Tā molekulas ir tik sīkas, ka tas ļoti viegli var izkļūt no pārvades sistēmām, un tām jābūt īpaši veidotām, lai novērstu noplūdes. Tāpat ūdeņradis var ļoti viegli uzliesmot, tādēļ noplūdes ir īpaši bīstamas.

Tādēļ var teikt, ka tuvākajā laikā ūdeņradis būs viens no veidiem, kā mazināt dabasgāzes patēriņu. Ja tā izmantošana ies plašumā, iespējams, tā pārvadei tiks būvētas īpašas sistēmas. Pašlaik Rietumeiropā ir atsevišķi rūpnieciskie parki, kuros ir iecerēts būvēt atsevišķas ūdeņraža pārvades sistēmas, bet šajās vietās tā patēriņš ir neskaitāmas reizes lielāks nekā pie mums. Tādēļ vai atmaksāsies būvēt īpašas pārvades sistēmas ūdeņradim? To mēs redzēsim nākotnē. Es domāju, ka mūs gaida ļoti interesantas desmitgades, jo ainava enerģētikā mainīsies būtiski.

Sākoties karam Ukrainā, daudzi sita pie krūts un teica, ka neko vairs nepirks no Krievijas. Kas pašlaik notiek ar Krievijas gāzes piegādēm Eiropā?

Mēs redzam pietiekami daudz Krievijas mēģinājumus pārdot savas preces caur citām valstīm. Ja mēs runājam par dabasgāzi, tad ir jāatceras, ka tā nav pakļauta sankcijām visā Eiropā. Jā, Baltijas valstis ir paziņojušas, ka nepieļaus Krievijas gāzes importu, kā arī Klaipēdas un Inko termināļi ir paziņojuši, ka nestrādās ar Krievijas gāzi. Taču tas nav visas Eiropas lēmums, kas nozīmē, ka zināms Krievijas gāzes apjoms joprojām plūst pa cauruļvadiem uz Eiropu. Tas gan nav pārāk liels. Taču tāpat Krievija Eiropai pārdod LNG kravas, un ir vairākas vietas, kurās Krievijas LNG iegādājas. Turklāt man ir jāsaka, ka šie apjomi ir samērā lieli.

Ir pierādījies, ka kopumā tas ir sarežģīts jautājums, uz kuru nav vienkāršas atbildes. Pirmajā acu uzmetienā viss šķiet ļoti vienkārši - nepērkam Krievijas gāzi un līdz ar to nemaksājam Krievijai naudu, kuru tā var izmantot karam. Taču gāzes piegāžu samazināšanās rezultātā ir augušas gāzes cenas. Tādēļ, no vienas puses, Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir pieaugušas izmaksas. No otras puses, Krievija tās pašas LNG kravas pārdod Ķīnai, Indijai, citām valstīm un augstāko cenu dēļ saņem tikpat daudz naudas, cik agrāk. Pagājušajā gadā Krievija pārdeva mazāk gāzes, bet nopelnīja pat vairāk nekā pirms tam. Tādēļ nav īstas pārliecības, ka šis ir pareizais ceļš, kuru turpināt. Pašlaik arī Eiropas Komisijā tiek domāts, kā rīkoties tālāk. Iespējams, pareizāk ir ļaut Krievijas gāzei tirgoties, tādējādi samazinot cenas, jo tad arī Krievija iegūs mazāk līdzekļu. Taču pašlaik viss, kas skar Krieviju, ir ļoti sarežģīts jautājums.