Kā izdzīvo Latvijas novadi, kuros nav banku nodaļas?
Tikai 25 no 110 Latvijas novadiem (nerēķinot deviņas lielās pilsētas) ir kādas komercbankas filiāle, kuru skaits turpina samazināties. Sevišķi to izjūt novadu iedzīvotāji, kuri nav mobili un gan dzīvo, gan strādā tikai sava novada teritorijā. Kasjauns.lv skaidro, kā viņi sadzīvo ar bankas nodaļas trūkumu?
Desmit gadu laikā bankas nodaļu skaits sarucis no 583 līdz 313
Latvijā ir 110 novadi un lielākajā daļā no tiem nav nevienas bankas filiāles. 85 novados iedzīvotājiem jāiztiek vien ar attālinātiem pakalpojumiem – bankomātiem, telefonbanku vai internetbanku. No šiem 85 novadiem 15 novados situācija ir vēl traģiskāka – tajos nav pat bankomātu.
Pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā bankas (īpaši SEB banka) sāka aizvērt savas filiāles vairākās pilsētas. Banku pārstāvji teic, ka viņi cilvēkiem dzīvi īpaši nesarežģī, bet pat nāk viņiem pretī – tiek ierīkoti jauni iemaksas bankomāti, aicina izmantot telefonbanku un internetbanku. Tomēr bez bankas filiālēm palikušie tā gan vis nedomā – viņi sašutusi, ka bankas no viņiem attālinās un apgrūtina viņu dzīvi.
Pāris gadu laikā bankas filiāļu skaits Latvijā samazinājies teju par simts. Ja 2012. gadā Latvijā bija 406 banku filiāles vai to norēķinu grupas, tad gada sākumā - tikai 313. Pirms desmit gadiem bankas filiāļu skaits bija ievērojami lielāks – 583. Pēdējos gados samazinājies arī bankomātu skaits – 2012. gadā to bija 1270, bet šī gada sākumā – 1068.
„Tas ir pilnīgs absurds!”
Kasjauns.lv jautāja vairākiem banku „apdalīto” novadu uzņēmējiem, kā viņi sadzīvo ar radušos situāciju, kā viņi izjūt to, ka viņu pilsētā nav nevienas bankas filiāle?
Ainārs Tiļļa (Skrundas meža īpašnieku apvienība): „Godīgi sakot, man nav pilnīgi nekādu problēmu, visu samaksāju internetā. Tomēr, novadniekiem bankas filiāle noteikti ir vajadzīga.”
Aldis Balodis (Skrundas uzņēmuma „Salas zivis” tirdzniecības menedžeris): „Personīgi es neizjūtu bankas filiāles Skrundā trūkumu, jo mans darbs ir starp Saldu, Kuldīgu un Ventspili, kur arī nokārtoju visas darīšanas ar banku. Tomēr normāli tas nav, ka Skrundā nav nevienas bankas filiāles. Tas ir dīvaini, ka uz Rīgas – Liepājas maģistrāles bankas filiāle ir tikai Saldū, bet ne Skrundā. Mēs te nevaram veikt nekādus maksājumus, it sevišķi vecākās paaudzes cilvēki, kuri ar datoru nav uz tu. Tā ir ļoti liela neērtība.”
Aiva Valdmane (Kandavas novada amatnieku biedrība „Pūralāde”): „Mani tas īpaši neskar. Es dodos uz Tukumu un tur visas lietas nokārtoju, izmantoju internetbanku.”
Normunds Štoferts (Kandavas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs): „Protams, ka vēlamies bankas filiāli Kandavā. Ir iedzīvotāji, kuriem nepieciešams klātienē izrunāties ar bankas darbinieku, saņemt no viņa palīdzību, bet bankas jau rēķina savu peļņu un tām filiāles uzturēšana Kandavā nav izdevīga. Esam mēģinājuši sarunāt, lai vismaz vienu vai divas reizes nedēļā pie mums būtu bankas pārstāvji, bet līdz šim to sarunāt nav izdevies. Liela traģēdija tā jau nav, bet problēmas gan ir, kuras domājam risināt. Runājam ar „Swedbank”, kura Kandavā varētu uzstādīt termināli, kurā ar vienu maksājumu varētu veikt visus norēķinu, piemēram, komunālos maksājumus, nevis iet uz pastu un par katru rēķinu maksāt atsevišķi. Vēlama jau būtu bankas filiāle Kandavā – bet ir tā, kā ir. Tuvākā bankas filiāle ir Tukumā, bet tur arī tikko tika slēgta SEB bankas filiāle.”
Baiba Vaivare (Skrīveru attīstības biedrība): „Tā kā man puse dzīves norit Skrīveros, bet otra puse Rīgā, tad es problēmas neizjūtu. Tomēr es brīnos par novadniekiem – skrīveriešiem, kā viņi iztiek bez bankas filiāles. Mums ir tikai viens bankomāts! Bankas filiāles no Skrīveriem ir ļoti tālu, tuvākās – Aizkrauklē, un tad arī tikai dažas. Bankas filiāles trūkums rada lielas problēmas. Ne tikai veicot dažādus maksājumus, bet arī strādājot ar dažādiem projektiem, mēģinot tiem dabūt finansējumu. Tas ir pilnīgs absurds! Tomēr no otras puses saprotu – novads ir mazs un bankai nav izdevīgi te uzturēt filiāli.”
Banku nodaļu skaits turpinās samazināties
Nākotnē banku filiāļu skaits turpinās samazināties, prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Bankas pakalpojumu pieejamības samazinājums satraucis arī Saeimas deputātus. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti aicinājuši Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt minimālo finanšu pakalpojumu grozu, piemēram, nosakot maksimālo attālumu, lai cilvēkam būtu sasniedzama skaidras naudas izņemšanas vieta, norēķinu punkts vai bankas filiāle.
Savukārt komercbanku pārstāvji uzsver, ka banku darbībai ir jābūt ekonomiski pamatotai un iedzīvotāji lielākoties izmanto banku pakalpojumus attālināti, nevis ierodoties bankā klātienē. Ja valdība definēs minimālo finanšu pakalpojumu grozu un parametrus, pēc kādiem šiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem reģionos, tam ir jābūt finansētam no valsts budžeta, uzskata Latvijas Komercbanku asociācija.
Novadi, kuros nav nevienas komercbankas filiāles:
Aizputes, Ādažu, Aknīstes, Alojas, Alsungas, Amatas, Apes, Auces, Babītes, Baldones, Baltinavas, Beverīnas, Brocēnu, Burtnieku, Carnikavas, Cesvaines, Ciblas, Dagdas, Daugavpils novads, Dundagas, Durbes, Engures, Ērgļu, Garkalnes, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Jēkabpils, Jelgavas novads, Kandavas, Kārsavas, Kocēnu, Kokneses, Krāslavas, Krimuldas, Krustpils, Ķeguma, Lielvārdes, Līgatnes, Lubānas, Mālpils, Mārupes, Mazsalacas, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Nīcas, Ozolnieku, Pārgaujas, Pāvilostas, Pļaviņu, Priekules, Priekuļu, Raunas, Rēzeknes novads, Riebiņu, Rojas, Ropažu, Rucavas, Rugāju, Rundāles, Salas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Skrīveru, Skrundas, Stopiņu, Strenču, Tērvetes, Vaiņodes, Valkas, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku, Ventspils novads, Viesītes, Viļakas, Viļānu un Zilupes novads.
Novadi, kurs nav nevienas bankas bankomāta:
Amatas, Baltinavas, Beverīnas, Burtnieku, Ciblas, Daugavpils, Garkalnes, Jēkabpils, Krustpils, Rugāju, Riebiņu, Pārgaujas, Rundāles, Sējas un Vārkavas novads.
