Lietuvā bažījas, ka seniori zaudēs tiesības vadīt auto: būs jauna veselības pārbaužu kārtība
No nākamā gada mūsu kaimiņvalstī Lietuvā stāsies spēkā grozījumi Lietuvas Republikas Ceļu satiksmes drošības likumā. Tie paredz: ja autovadītājs noteiktā kārtībā nebūs veicis atkārtotas veselības pārbaudes, viņa autovadītāja apliecība tiks anulēta. Lietuvas tiesībsargs lūdzis šos grozījumus pārskatīt, jo ir bažas, ka tie diskriminē gados vecākus autovadītājus.
Lietuvas Vienlīdzīgu iespēju ombuds (tiesībsargs) Birute Sabatauskaite ir ieteikusi Veselības ministrijai un Seima Likuma un kārtības komisijai pārskatīt tiesisko regulējumu attiecībā uz autovadītāju veselības pārbaudēm un sekām, kas iestājas, ja autovadītāji veselības pārbaudi neveic laikus, jo tās ir saistītas ar autovadītāju vecumu, atsaucoties uz paziņojumu presei, raksta Lietuvas sabiedrisko mediju portāls LRT.lt.
Tiesībsargs norāda, ka grozījumi Lietuvas Republikas Ceļu satiksmes drošības likumā, kas stāsies spēkā 2024. gadā, var diskriminēt gados vecākus autovadītājus. Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem, ja autovadītājs noteiktajā kārtībā nebūs veicis veselības pārbaudi, viņa vadītāja apliecība tiks anulēta.
Lielāks vecums automātiski nenozīmē lielāku risku uz ceļa
Autovadītāju veselības pārbaužu regularitāri Lietuvā nosaka veselības ministra parakstīti noteikumi, un
pārbaužu biežums ir tieši saistīts ar autovadītāja vecumu.
Saskaņā ar patlaban spēkā esošo likumdošanu personām, kas nav vecākas par 55 gadiem, veselības pārbaude ir jāveic reizi 10 gados, personām vecumā no 56 līdz 69 gadiem - reizi 5 gados, personām no 70 līdz 79 gadiem - reizi 2 gados, bet personām, kas vecākas par 80 gadiem, - reizi 1 gadā.
Kad tiesībsargs lūdza Iekšlietu ministriju sniegt atzinumu par to, vai veselības pārbaužu nosacījumi un sekas ir pamatotas un samērīgas, ministrija atbildēja, ka to mērķis ir efektīvāk garantēt satiksmes drošību.
"Praksē var rasties situācijas, kad autovadītāji ar derīgām autovadītāja apliecībām izvairās no veselības pārbaužu veikšanas noteiktajos termiņos, tādējādi apdraudot savu un citu drošību braukšanas laikā," teikts Lietuvas Iekšlietu ministrijas atbildē, raksta LRT.lt.
Savukārt Veselības ministrijā uzsver, ka veselības pārbaužu biežums autovadītājiem atkarībā no vecuma ir balstīts uz citu ES valstu praksi un datiem par vecāka gadagājuma cilvēku saslimstību. Pēc ministrijas domām, gados vecākiem cilvēkiem ir daudz lielāks risks piedzīvot veselības problēmas, kas var ietekmēt drošu braukšanu.
Iestāžu sniegto statistikas datu analīze gan neļauj secināt, ka vecāka gadagājuma cilvēki, ņemot vērā viņiem izsniegto vadītāja apliecību skaitu un viņu izraisīto negadījumu skaitu, tiek uzskatīti par bīstamākiem,
paaugstināta riska autovadītājiem un ka tikai šī iemesla dēļ viņiem būtu jāveic biežākas periodiskās veselības pārbaudes nekā gados jaunākiem autovadītājiem, norāda Lietuvas medijs.
Šajā kontekstā tiesībsargs ieteica Veselības ministrijai izvērtēt, vai autovadītāju veselības pārbaužu biežums atkarībā no vecuma patiešām ir pamatots.
Tika arī ierosināts apsvērt iespēju autovadītāju veselības pārbaužu biežumu saistīt ne tikai ar vecumu, bet arī ar citiem iespējamiem kritērijiem, piemēram, veselības stāvokli vai diagnosticētām slimībām, vienlaikus atstājot indivīda ziņā iespēju ziņot par jebkādām veselības stāvokļa izmaiņām.
Sekas par braukšanu bez veselības pārbaudes
Lietuvas Vienlīdzīgu iespēju ombudam (tiesībsargam) nav pilnvaru novērtēt tiesību aktu noteikumu atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam, taču Sabatauskaite norādīja, ka
vadītāja apliecības anulēšana par braukšanu bez noteiktā laikā veiktas veselības pārbaudes ir ļoti bargs līdzeklis, ko var uztvert kā mazāk labvēlīgu vecākiem cilvēkiem.
Viņiem biežāka veselības pārbaude izmaksās dārgāk, jo pacienti paši sedz veselības pārbaudes izmaksas.
"Lai gan šķiet, ka vadītāja apliecības anulēšana būtu īslaicīga, kamēr personai tiek veikta veselības pārbaude, šāda pasākuma samērīgums ir apšaubāms tieši attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Mūsu sabiedrībā vecāka gadagājuma cilvēki saskaras ar daudziem šķēršļiem, ko rada uzskats, ka viņu vecums vien padara viņus mazāk piemērotus, lai veiktu noteiktus darbus, saņemtu noteiktus pakalpojumus vai vadītu auto," saka Birute Sabatauskaite.
Seima Tiesību un kārtības komisijai tika ieteikts izvērtēt disciplinārsoda - vadītāja apliecības anulēšanas par braukšanu bez veselības pārbaudes - samērīgumu. Šis ieteikums tika izteikts, arī ņemot vērā Eiropas Transporta drošības dienesta 2021. gada ziņojumu, kurā norādīts, ka ir svarīgi panākt līdzsvaru starp sabiedrības drošību un mobilitāti. Ziņojumā uzsvērts, ka transportlīdzekļa vadīšanas aizliegumam var būt krasi negatīva ietekme uz garīgo veselību un spēju dzīvot aktīvu dzīvi, tāpēc vienmēr ir jācenšas palīdzēt cilvēkiem saglabāt vadītāja apliecību.
Pašreiz Lietuvā spēkā esošā kārtība kārtība paredz, ka transportlīdzekļa vadīšana bez veselības pārbaudes ir administratīvs pārkāpums, par ko uzliek naudas sodu no 30 līdz 50 eiro.
Likumā par vienlīdzīgām iespējām noteikts, ka valsts un pašvaldību iestādēm un struktūrām ir pienākums savas kompetences ietvaros nodrošināt, lai visi tiesību akti paredz vienlīdzīgas tiesības un iespējas neatkarīgi no vecuma, dzimuma, rases, tautības, pilsonības, valodas, izcelsmes, sociālā stāvokļa, reliģijas, pārliecības vai uzskatiem, seksuālās orientācijas, invaliditātes, etniskās izcelsmes un reliģijas.
