Gorkšs: problēmjautājums komunikācijā ar valsts institūcijām ir dialoga kvalitāte

Vai jūs kā jaunais ģenerāldirektors vēlaties nest arī kādas izmaiņas LDDK operatīvajā darbībā?

Es sākšu ar to, kādēļ es vispār uzņēmos šādu izaicinājumu, - to es tiešām saskatīju kā savas karjeras nākamo soli. Līdz šim es strādāju sporta nozarē, iestājoties tieši par veselīgu un fiziski aktīvu sabiedrību. Līdz ar to šis ir kā šo kompetenču paplašinājums. Par jauninājumiem - galvenie uzdevumi ir iepazīties ar padomes locekļiem un uzklausīt viņu viedokli par organizācijas attīstības prioritātēm nākotnē. Tāpat būtiski ir saprast, kādā veidā ir strādājusi organizācija līdz šim, kādas ir darbinieku vēlmes, un viena no galvenajām lietām ir panākt informācijas un uzstādījumu izpratni visos līmeņos - gan padomē, gan biedru vidū, gan darbiniekos. Tas ir mans galvenais uzdevums šajā pirmajā laikā. Tādēļ mēs arī rīkojam kopīgu stratēģisko sapulci, kuras laikā svarīgākais ir saliedēšana un viedokļu apmaiņa. Būtiskākais ir, lai LDDK efektīvi spētu pildīt tai deleģēto funkciju, pārstāvētu savu biedru intereses un uzturētu augstu profesionalitāti.

Prioritātes, par kurām mēs visu laiku runājam, ir darbaspēka nodokļi, veselības garantijas darbiniekiem un darba devēju budžeta atslodze, darbaspēka nepietiekamība, kredītu pieejamība. Šis spektrs ir ļoti plašs. Būtiski ir, lai mums pašiem iekšēji būtu vienots priekšstats par to, kādā veidā mēs varam veicināt ekonomisko izaugsmi valstī.

LDDK kopā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Pašvaldību savienību ir viens no trīs valdības sociālajiem partneriem. Jums jau ir arī notikušas pirmās tikšanās ar valdības pārstāvjiem, un kā jūs ar jaunu skatu vērtējat, kāda ir valdības sadarbība ar sociālajiem partneriem?

Dialoga kvalitāte ir viens no pirmajiem, ko arī LDDK biedri ir iezīmējuši kā problēmjautājumu. Notiek sarunas, bet bieži vien galarezultāta tām nav. Vai tas ir valdības garo gaiteņu dēļ vai nevēlēšanās uzklausīt dēļ, man vēl ir jānoskaidro.

Kuras ir tās lietas, par kurām LDDK biedri saka, ka pašlaik par tām nopietni ar valdību ir jārunā un tas vairs nav īsti atliekams?

LDDK ir vairāk nekā 160 biedru, un interešu, aktualitāšu loks ir pietiekami plašs. Tādēļ mēs cenšamies tās apkopot lielākos blokos. Viens ir konkurētspējas veicināšana, kas ietver nodokļu jautājumus. Mēs aktīvi iesaistām savus ekspertus gan Finanšu ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas darba grupās, lai spētu mainīt to, ka šobrīd mums ir reģionā nekonkurētspējīgi darbaspēka nodokļi, kas ietekmē to, ko darba devēji var sasniegt konkurētspējas aspektā. Otrs lielais bloks ir sociālie jautājumi un veselība, lai, no vienas puses, nodrošinātu darbiniekiem sociālās garantijas, no otras puses, lai tas neatstāj pārāk lielu slogu uz darba devēju budžetiem. Trešais bloks ir darbaspēka pietiekamības jautājums, kur ir diskusijas, vai mums ir nepieciešams darbaspēks no ārvalstīm. Klāt tam ir šis delikātais jautājums par pensionēšanās vecumu.

Tas, kā šajā jomā notiek LDDK darbs, ir atzinumu, ierosinājumu sniegšana, likumdošanas iniciatīvu virzīšana. Galvenais ir operatīvi uzklausīt biedru viedokļus un sagatavot informāciju un LDDK argumentus, lai mēs valsts institūcijām tiešām būtu partneris, nevis tikai oponents debatēs.

Jautājums, par ko pašlaik uzņēmēji sit trauksmes zvanus, ir Eiropas Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) nauda. Ir tapusi uzņēmēju vēstule par to, ka Centrālā finanšu un līguma aģentūra (CFLA) un Finanšu ministrijas atbildīgie ierēdņi rīkojas ļoti lēni un ir apdraudēta ANM projektu īstenošana. Notika arī uzņēmēju organizāciju tikšanās ar finanšu ministru par šo jautājumu. Ko pēc tās varat teikt?

Tas rezonē ar iepriekš teikto par dialoga kvalitāti. Šobrīd esam nonākuši pie tā, ka LDDK, kompetenču centri, Finanšu ministrija un CFLA sēž pie viena sarunu galda. Mēs esam sapratuši, ka tiešām dialoga kvalitāte nav bijusi tāda, lai iesaistītās puses spētu līdz galam izprast viena otras argumentāciju. Līgumi ir noslēgti jau pirms vairākiem mēnešiem, kompetenču centri ir uzsākuši darbību un neskaidrība par AMN finansējuma pieejamību rada lielu trauksmi. Pašlaik jau vairākas reizes esam tikušies ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, un manā skatījumā vismaz daļēji ir saprasts pārpratumu cēlonis. Mums notiek konsultācijas arī ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem par šo jautājumu. Pašlaik daļa no finansējuma tiks novirzīta kompetenču centriem un par daļu būs vēl diskusijas, lai pēc iespējas īsā laikā spētu šos pārpratumus novērst un plānveidīgi izmantot kompetenču centriem pieejamo finansējumu.

Kas no jūsu viedokļa ir pārpratumu cēlonis, jo it kā jau visiem ir skaidrs, ka ar inovācijām mums galīgi neiet tik labi, kā gribētos, un naudu kompetenču centriem vajag?

Pēdējās tikšanās kontekstā es tiešām varu teikt, ka tā ir dialoga kvalitāte. Bieži vien, kaut ko nepasakot līdz galam, viena puse otras puses darbības var iztulkot nepareizā veidā. Mūsu kā LDDK mērķis tad arī ir visas iesaistītās puses sēdināt pie viena galda un ļoti atklāti par šīm tēmām runāt. Es domāju, ka pēdējā sanāksme Finanšu ministrijā parādīja, ka, lai arī sarunas var aiziet augstos toņos, proaktīva otras puses uzrunāšana, dialogs, uzklausīšana, izskaidrošana un risinājumu meklēšana var novest pie daudz efektīvāka rezultāta. Arī AMN finanšu mehānisma būtība ir, lai visas iesaistītās puses procesa gaitā saprastos. Mērķis jau visiem ir viens - stimulēt ekonomisko aktivitāti valstī.

Tad tagad ir pārliecība, ka mums pieejamā AMN nauda tiks izmantota jēgpilni un mēs vienkārši to nepalaidīsim gar degunu?

Bija divas bažas - termiņi un potenciāli zaudējumi uzņēmējiem, kuri papildus piesaistītajam finansējumam investē arī savus līdzekļus. Šobrīd process, lai atrisinātu šo situāciju un maksimāli operatīvi nodrošinātu kompetenču centriem piešķirto finansējumu, norit ļoti intensīvi. Mūsu mērķis ir straujiem soļiem virzīties uz to, lai netiktu apdraudēta Eiropas finansējuma piesaiste un mūsu biedru asociācijas varētu īstenot tos projektus, kuriem finansējums ir paredzēts.

Gatavojoties nākamā gada budžeta pieņemšanai, Finanšu ministrija ir izveidojusi darba grupu nodokļu jautājumos. Tās darbā aktīvi iesaistās arī LDDK, un esat iesnieguši priekšlikumus trīs blokos. Vai varat sīkāk pastāstīt par šiem priekšlikumiem?

Pašlaik ir informācijas vākšanas un apkopošanas posms. LDDK ir trīs galvenās prioritātes, kuras ietver konkurētspēju, drošību, birokrātijas mazināšanu, kā arī ēnu ekonomiku. No LDDK puses mēs esam deleģējuši gan ekspertus, gan biedru pārstāvjus, kuri labi pārzina konkrētas nozares, lai mūsu pienesums būtu maksimāls.

Vienlaikus uzņēmēju organizācijas ir saņēmušas kritiku ne tikai no valdības, bet arī no ekonomikas analītiķiem, ka ir redzama ļoti liela koncentrēšanās uz nodokļu izmaiņām, lai gan tās kopumā nevarētu nest tik lielu pienesumu ekonomikas attīstībā, un tādēļ uzņēmēju organizācijām vajadzētu būt daudz aktīvākām, domājot arī par citām lietām. Jūs tam varat piekrist vai tomēr oponēsiet, ka nodokļu sistēmas jautājumi ir ļoti svarīgi?

Nodokļu regulējums ir viena no būtiskām komponentēm, lai palielinātu konkurētspēju. Tas noteikti nav vienīgais mehānisms, bet tas ir viens mehānisms, par kuru visas iesaistītās puses ir definējušas, ka tur ir redzama vieta uzlabojumiem. Tādēļ nodokļu sistēmas sakārtošana ir viena no galvenajām prioritātēm, ko LDDK biedri un padome ir izvirzījusi ekonomiskās transformācijas kontekstā.

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka viena lieta ir nodokļu slogs, otra - cilvēku un finanšu resursi, kas veido mūsu eksportspēju un konkurētspēju starptautiskos tirgos.

Joprojām aktuāls jautājums ir augstā inflācija, un tās dēļ darba devējiem arvien biežāk nākas saskarties ar darbinieku prasībām paaugstināt atalgojumu, kas tālāk savukārt ir jāsabalansē ar citām ražošanas izmaksām un spēju celt gala produkta cenu. Cik liela problēma tā pašlaik ir jūsu biedriem?

Mēs redzam, ka kopējais inflācijas rādītājs Eiropā ir ar tendenci samazināties. Tomēr Latvijā inflācijas līmenis tik un tā ir viens no augstākajiem Eiropā šobrīd. Pirmkārt, ir jābūt ļoti precīzam izvērtējumam, kāpēc mēs esam nokļuvuši šādā situācijā. Otrkārt, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai, paceļot algas, mēs neesam spiesti atkal pacelt cenas un līdz ar to nokļūt tādā apburtajā lokā, no kura ir grūti pēc tam tikt ārā.

Valstij viennozīmīgi ir jāmeklē veids, kā rast kompensācijas iedzīvotājiem, jo pretējā gadījumā riskējam saskarties ar lielu, neapmierinātu cilvēku daudzumu. Turklāt šajā brīdī valsts patiesībā "pelna" uz inflācijas rēķina, jo tās dēļ ieņēmumu sadaļa budžetā ir krietni pieaugusi. Tieši tādēļ ir jāmeklē veidi, kā arī saviem iedzīvotājiem palīdzēt.

Jau pieminējāt, ka viena no prioritātēm ir darbaspēka pieejamība. Uzņēmēju organizācijas jau gadiem sit trauksmes zvanus par to, ka darbinieku Latvijā trūkst, turklāt trūkst ne tikai augsta līmeņa speciālistu, bet darbinieku visos līmeņos. Valdība līdz šim konsekventi tiešai darbinieku ievešanai ir teikusi nē. Kāda būs turpmākā LDDK nostāja?

Kad mēs analizējam kādu no jautājumiem, svarīgi ir paskatīties, kas notiek Eiropas kontekstā. Mēs redzam, ka darbaspēka trūkums ir daudzās Eiropas valstīs un nekas cits neatliek, kā risināt darbaspēka pieejamību ar darbiniekiem, kuri nāk no citām valstīm. Šobrīd darba devēji saskaras ar nepietiekamu darbinieku skaitu un ir jāmeklē mehānismi, kā uzsākt darbu pie regulējuma, lai papildu darbaspēka ienākšana darba tirgū neatstāj negatīvas sekas. Agrāk vai vēlāk mēs nonāksim pie tā, ka šī diskusija būs jāvirza tālāk. Tādēļ ir svarīgi, lai mēs, proaktīvi darbojoties, izveidojam regulējumu tieši tādu, kas der Latvijas darba tirgū.

Tāpat ir jāatceras, ka Eiropas Savienība ir brīvs darba tirgus, kur darbinieki var brīvi pārvietoties, un aktuālāks ir nodokļu nomaksas jautājums, kur tiek nomaksāti nodokļi un vai valsts kaut kādā mērā nepalaiž garām daļu no nodokļu ieņēmumiem. Otra lieta ir darbinieki no trešajām valstīm. Šobrīd Imigrācijas likums paredz konkrētus noteikumus, konkrētu profesiju klasifikatoru, saskaņā ar kuru darbinieki ir nepieciešami. Tomēr skaidrs, ka šeit ir jābūt izpētei, kāda darbaspēka Latvijā trūkst un kurās jomās tas var atstāt vislielāko ietekmi uz ekonomiku. Tāpat būtu svarīgi apzināt arī, piemēram, ukraiņu darbinieku apjomu, kas pašlaik strādā Latvijā, kurās nozarēs viņi strādā un vai mēs ar viņu integrāciju varam kaut kā palīdzēt darba tirgum. Un tad ir jāstrādā pie regulējuma, kas darba devējam ļauj piesaistīt darbiniekus uz skaidriem noteikumiem, kuri iekļauj visus riskus, kas saistās ar drošības jautājumiem, nodokļu nomaksas jautājumiem, daudzām citām valstij būtiskām komponentēm.

Premjera Krišjāņa Kariņa izteikumi ir iniciējuši arī diskusiju par turpmāku pensionēšanās vecuma celšanu Latvijā. No vienas puses, darbinieku daudzviet trūkst, tādēļ darba devējiem, visdrīzāk, nebūtu nekas iebilstams. No otras puses - jautājums ir par Latvijas iedzīvotāju veselību un spēju strādāt ilgāk. Kādas ir LDDK biedru domas?

Ir fakts, ka Eiropa noveco un iedzīvotāji kļūst vecāki. Tāpat iedzīvotāji dzīvo ilgāk, ir veselīgāki un arī fiziski spēcīgāki. Līdz ar to šis jautājums ir aktuāls ne tikai Latvijā, bet daudzās Eiropas valstīs, jo jautājums ir, kā valstis ir spējīgas izpildīt sociālās garantijas. Taču būtisks jautājums ir tieši Latvijas situācija, jo te būtu jāskatās uz kvalitatīvajiem dzīves gadiem. Diemžēl šajā ziņā mēs no Eiropas līmeņa vidēji atpaliekam par 10 gadiem, bet no Ziemeļvalstīm teju par 20 gadiem. Tādēļ būtiski ir skatīties, kā mēs varam celt tieši kvalitatīvi pavadītās dzīves laiku, un tikai pēc tam runāt par cilvēku pensionēšanās vecumā ilgāku iesaisti darba tirgū.

Gan jautājums par imigrāciju, gan par pensionēšanās vecuma celšanu ir ļoti komplekss, un valsts uzdevums ir izveidot kvalitatīvu veselības aprūpi, lai celtu kvalitatīvas dzīves rādītājus, un tad risināt jautājumu par pensionēšanās vecuma tālāku celšanu. Tāpat te nāk klāt jautājums par pārkvalificēšanās iespējām. Tas viss ir jārisina kopā. Es domāju, ka arī darba devēji var nākt ar iniciatīvām, lai nodrošinātu sev veselu, spēcīgu un dzīvespriecīgu darbaspēku. Mēs arī redzam, ka it īpaši lielie darba devēji aktīvi iesaistās, lai saviem darbiniekiem pilnībā vai daļēji segtu veselības apdrošināšanas izmaksas.

Kariņš jaunās valdības darba sākumā izvirzīja saukli par ekonomikas transformāciju. LDDK prezidents Andris Bite savukārt pirms kāda laika pauda, ka organizācija vēl tikai cenšas saprast, ko premjers tieši ar to domā. Vai tagad ir lielāka skaidrība, un cik lielā mērā tajā ir gatavi iesaistīties darba devēji?

LDDK ir paudusi gatavību iesaistīties. Šobrīd LDDK iekšējās darba grupās tiek aktīvi strādāts, lai tiešām saliktu kopā visas šīs komponentes, vai tas ir darbaspēks, vai nodokļi, vai eksportspēja, un koncentrētā veidā spētu pasniegt informāciju, kas mūsu izpratnē ir ekonomiskā transformācija. Tāpat ir skaidrs, ka ir jābūt pieejamam gan finanšu resursiem, gan cilvēkresursiem.

Pašlaik lielas diskusijas ir arī par kreditēšanu. Ko saka LDDK biedri? Vai tā sāk uzlaboties?

LDDK jau iepriekš pauda uzskatu, ka jautājums par kreditēšanu ir kritisks. Lai uzlabotu veiktspēju ekonomikā, ir nepieciešams finansējums. Latvijā kreditēšanas apjoms pēdējos gados ir sarucis, un tas ietekmē arī uzņēmējus. Šeit būtu nepieciešama pārdomāta un gudra iesaiste no valsts puses, jo ir jāsaprot, kur ir problēma, un ir jāsaprot, kādā veidā šķēršļus, kādēļ bankas ir kūtras kreditēšanā, novērst. Šobrīd šis jautājums tiek apskatīts vairākās Saeimas komisijās, tiek sniegtas rekomendācijas gan no Latvijas Bankas, gan Latvijas Finanšu asociācijas puses, bet, lai veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību, uzņēmējiem ir svarīga līdzekļu pieejamība.

Nopietns jautājums ir arī ēnu ekonomika. Vai Latvijas uzņēmēju organizācijas, tostarp LDDK, ir gatavas veikt arī pašattīrīšanos? Uzņēmēji nāk pie valdības ar prasībām vai ierosinājumiem, bet tad izrādās, ka viņu starpā ir arī tādi, kuri maksā "aplokšņu algas", iesaistās nodokļu nemaksāšanas shēmās un veic citas ne visai godīgas darbības.

Īsā atbilde ir - jā. Mums, gan uzņemot biedrus, gan pēc tam tos izvērtējot, tiek ļoti skrupulozi vērtētas viņu aktivitātes. LDDK ļoti atbildīgi pieiet tam deleģējumam, kas ir dots, un regulāri izvērtē arī savu darbību.

Sociālā dialoga būtība ir savstarpējas uzticības veicināšana, un tā ietvaros tādas lietas kā pašattīrīšanās, pašregulācija ir ļoti būtiskas. Vienlaikus uzticībai ir jābūt no visām pusēm. Ja darba devējs jūt, ka viņu respektē, viņā ieklausās, tad viņš ieguldīs arī enerģiju, lai meklētu risinājumus nozares iekšienē un veicinātu ēnu ekonomikas mazināšanos, gan meklētu pašregulācijas mehānismus, lai nebūtu nepieciešama būtiska valsts iesaiste. Galvenais, lai šī sadarbība ir no visām pusēm un darba devējam nav visu laiku jāpierāda valstij, ka viņš ir partneris. Dialoga uzlabošana ir būtiska visām iesaistītajām pusēm.