Tūrisma sezonu Latvijā gaida ar cerībām

Tomēr līdztekus optimismam, joprojām pastāv arī bažas, kas ir saistītas gan ar pieaugušajām izmaksām un Covid-19 laika atstātajām blaknēm, gan to, ka joprojām būs tūristi, kuri Latvijas atrašanos blakus Krievijai uzlūkos ar bailēm, un, lai tas mainītos, ir nepieciešams laiks. Tāpat Latvija ir atvadījusies no Krievijas un Baltkrievijas ceļotājiem, kuri iepriekš tūrismā veidoja nozīmīgu daļu, un viņu vietā Latvijai būs jāmēģina vairāk ieinteresēt atpūtniekus no citām valstīm.

Šogad Rīgā viesu skaits varētu pārsniegt miljonu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gadā bija vērojama jau vērā ņemama atgūšanās no pandēmijas izsistā "cauruma" Latvijas tūrismā. Tostarp Latvijas tūrisma naktsmītnēs apkalpoja 2,172 miljonus apmeklētāju, kas ir vairāk nekā uz pusi kā 2021. gadā. Tiesa, tas joprojām bija par 24% mazāk nekā 2019. gadā, kas bija pēdējais rādītājs pirms pandēmijas. Turklāt nav noliedzams, ka pērn liela loma bija Krievijas iebrukumam Ukrainā, jo tieši apkalpoto ārvalstu viesu skaits Latvijas tūrisma mītnēs pērn no 2019.gada rādītājiem atpalika daudz būtiskāk - par 42%.

Šā gada janvāris, kas ir pēdējais mēnesis, par kuru pieejama statistika, zīmē jau cerīgāku ainu. Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad janvārī viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 48,1% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 98,3%, kamēr vietējo iedzīvotāju - par 13,5%.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras Starptautiskā mārketinga nodaļas vadītāja Rita Pētersone saka, ka pagājušā gada otrajā pusē tūrisma nozare sāka atgūties no pandēmijas un kara sekām. Vasaras un rudens sezonā tūristu skaits Rīgā jau sasniedza aptuveni 60% no 2019. gada rādītājiem. Tāpat Rīga pērn bija populārākais galamērķis Baltijas ceļotājiem un līderis ceļotāju piesaistē no Vācijas un Lielbritānijas.

"Tomēr kopējo tūristu plūsmu un statistiku negatīvi ietekmē Krievijas un Baltkrievijas tūristu neesamība," komentē Pētersone. Viņa min, ka 2019. gadā viesi no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas veidoja aptuveni 20% no kopējā tūristu skaita un šo samazinājumu, galvenokārt kara negatīvās ietekmes dēļ, pagaidām ir grūtāk aizvietot ar tūristiem no Skandināvijas un Rietumeiropas.

Pētersone norāda, ka šī gada janvāra statistikas dati, kā arī rezervāciju apjoms viesnīcās vasaras sezonā liecina, ka šogad kopējais tūristu apjoms Rīgā varētu sasniegt 80% no 2019. gada rādītājiem, kas nozīmē, ka viesu skaits pilsētā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal varētu pārsniegt miljonu. Pagājušā gada un arī šī gada janvāra dati liecina, ka visstraujāk 2019. gada līmenim pietuvojas viesu skaits no Baltijas valstīm, Somijas un Lielbritānijas. Nedaudz lēnāk atkopjas Vācijas tirgus, kas, kā min Pētersone, skaidrojams ar to, ka šis ir ļoti izteikts grupu tūrisma tirgus un tieši grupu rezervācijas tika atceltas visvairāk kara negatīvās ietekmes dēļ.

"Kopumā pilsēta tūrisma sezonai ir gatava," pauž Pētersone. Viņa norāda, ka patlaban turpinās darbs pie projektiem, kas saistīti ar pilsētvides uzlabojumiem, īpaši Vecrīgā. Tāpat šogad ir uzlabota arī kārtība, kādā ēdināšanas uzņēmumi saskaņo āra terases, ir izveidota jauna atbalsta programma uzņēmējiem parkletu izvietošanai pilsētā, kas atvieglos gan uzņēmējiem darbu, gan arī padarīs Rīgas centru gājējiem draudzīgāku.

Viesnīcu aizpildījums šajā sezonā būs samērā augsts

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš prognozē, ka 2023. gada tūrisma sezona būs līdzīga 2022.gada otrajai pusei un viesnīcu aizpildījums būs samērā augsts - sezonas laikā ap 90%, nesezonas laikā 60-70%. "Tomēr arī viesnīcu nozarē galvenā problēma ir energocenu kāpums un ēku uzturēšana. Tādēļ daudz būs atkarīgs no energocenām," uzsver Kalniņš.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece paredz, ka, visdrīzāk, šosezon Latvijā kopējais apkalpoto tūristu skaits varētu pieaugt par 20 līdz 25%, salīdzinot ar 2022. gadu. "Tūristu skaits Latvijā šajā gadā turpinās pieaugt, un pieaugums būs salīdzinoši liels, jo Latvija kā tūrisma galamērķis joprojām atkopjas gan no pandēmijas radītajiem ceļošanas ierobežojumiem, gan no kara radītās negatīvās ietekmes," skaidro asociācijas izpilddirektore.

Tikmēr viesnīcu operatora SIA "Mogotel" mārketinga vadītājs Igors Porohs paredz, ka šī tūrisma sezona varētu būt 2019. gada līmenī vai labāka, ko veicinās virkne Rīgā notiekošo pasākumu, piemēram, Pasaules hokeja čempionāts, Pasaules čempionāts skriešanā, "Rimi" Rīgas maratons un citi. Viņš min, ka pērn "Mogotel" Rīgas viesnīcās par 13% palielinājies ārvalstu viesu rezervāciju skaits un turpmāk šis skaitlis varētu tikai pieaugt.

"Tālākajās Latvijas pilsētās tomēr tā tendence ir savādāka un vietējo tūristu īpatsvars ir daudz lielāks salīdzinājumā ar galvaspilsētu un Jūrmalu," atzīmē Porohs.

Viņš uzskaita, ka pēdējos godos nemainīgi lielākais tūristu skaits "Mogotel" pārvaldītajās viesnīcās ir no kaimiņvalstīm - Lietuvas (ap 10%) un Igaunijas (ap 10%). Aktīvāk rezervē viesi no Vācijas, Lielbritānijas, Somijas, Polijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Nīderlandes un Ukrainas. "Ņemot vērā rezervēšanas tendences, tad arī 2023. gadā pamatā sagaidīsim viesus no iepriekš minētajām valstīm," piebilst Porohs.

Arī "Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel" pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Priede paredz, ka 2023. gads būs veiksmīgāks par pagājušo. Tomēr, lai arī šogad "Radisson" viesnīcām tiek prognozēts kāpināt apgrozījumu, salīdzinot ar 2022. gadu, tas vēl joprojām ir gandrīz par 20% mazāks nekā 2019. gada rādītāji.

"Mūsu pamata klients ir ceļotājs no ārzemēm, un ļoti ceram uz tūristu pieaugumu," piebilst Priede.

"Hotel Jūrmala Spa & Conference Centre" Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Dace Šķēle min, ka šo tūrisma sezonu paredz labu, tostarp jau patlaban pirmā ceturkšņa rezultāti pielīdzināmi 2019. gada līmenim. Viņa uzsver, ka patlaban, pateicoties Baltijas valstu - Latvijas (ap 60%), Lietuvas (ap 15%) un Igaunijas (ap 12%) - ceļotājiem, viesnīca ir ļoti labi noslogota. "Attiecīgi tendences uz priekšu parāda arī interesi no ārvalstu viesiem, tostarp Somijas, Izraēlas un Vācijas," saka Šķēle.

Ēdinātāji uz tūristu skaita pieaugumu šajā gadā raugās piesardzīgi, bet optimistiski

Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis neslēpj, ka 2022. gads publiskās ēdināšanas sektorā bijis gana izaicinošs - pandēmija, Krievijas karadarbība Ukrainā un ar to saistītā inflācija vecinājusi uzņēmumu maksātnespējas pieaugumu un rekordlielo nodokļu parādu valstij. Neskatoties uz minētajiem apgrūtinājumiem, nozarē nav pieaudzis maksātnespējīgo vai likvidēto uzņēmumu skaits.

"Ar retiem izņēmumiem uzņēmēji burtiski cīnās par izdzīvošanu un sava uzņēmuma glābšanu," komentē Jenzis, piebilstot, ka valstī trūkst politiskās gribas un atbalsta, lai risinātu kritisko situāciju ēdināšanas nozarē. Viņš uzsver, ka, tā kā nozare ir vadošā, kas nodarbina gados jaunus cilvēkus bez ģimenes saistībām, pastāv ļoti liels risks, ka jaunie cilvēki, kas ir izvēlējušies viesmīlības profesijas, aizplūdīs uz ārvalstīm, ja krīze turpināsies.

Tāpat Jenzis norāda, ka nozare ir cieši saistīta ar tūrisma attīstību un investīciju piesaisti, jo gan ārvalstu viesus, gan potenciālos investorus interesē dzīves kvalitāte un unikalitāte, pieņemot lēmumu par ceļojumu vai investīciju veikšanu konkrētā reģionā. Viņaprāt, Latvija strauji zaudē savu konkurētspēju Baltijas reģionā, ko cita starpā veicina pievienotās vērtības nodokļa likmes nesamazināšana ēdināšanas pakalpojumiem.

Neskatoties uz minētajiem apstākļiem, Jenzis uz šī gada sezonu raugās optimistiski. Viņš uzteic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras aktivitātes, uzsākot sadarbību ar pasaulē pazīstamo zīmolu "Michelin", kā arī plānotās aktivitātes pakalpojumu sniedzēju izglītošanā, kas plānotas 2023. gadā gan ar semināru ciklu, piesaistot starptautiskus un pašmāju lektorus, gan gastronomiskā tūrisma konferenci gada izskaņā.

"Kas attiecas uz Rīgas pilsētas realizētajām un plānotajām tūrisma mārketinga aktivitātēm, esam ļoti piesardzīgi," pauž Jenzis. Viņš norāda, ka patlaban nozarei trūkst pārliecības par to, ka pilsētai ir vīzija un stratēģija, kā un kur Rīga sevi pozicionēs, kā veiksmīgi konkurēs ar kaimiņvalstu piedāvājumu. "Aktivitātes ir sporādiskas un vairāk atgādina nelielu ugunsgrēku dzēšanu, ne mērķtiecīgu kursu uz tūristu skaita palielināšanu, tam par iemeslu ir arī salīdzinoši ierobežotā sadarbība ar nozari," atzīmē Jenzis.

AS "Lido" valdes loceklis Rasmuss Pētersons atzīmē, ka pērn pieaugusi Baltijas un Skandināvijas valstu tūristu interese par Latviju un latviešu nacionālajiem ēdieniem. Tāpat kompānijas restorānus labprāt apmeklējuši arī tie cilvēki, kuri nesen ir pārcēlušies uz Latviju.

Šogad Pētersons prognozē tūristu skaita palielināšanos no citām Eiropas, Āzijas valstīm un ASV, ņemot vērā vairāku starptautisku sporta un kultūras pasākumu norisi Latvijā, it īpaši Rīgā. "Lido" novērojumi liecina, ka vasaras sezonā tūristu īpatsvars veido 10-15% no kopēja apmeklētāju skaita.

"Tiamo grupas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis min, ka vislielākā viesu plūsma vērojama tad, kad vasaras sezonā tiek atvērtas terases. Šajā laikā kompānijas apgrozījums vidēji pieaug par 30%.

"Runājot par Rīgu, ir grūti salīdzināt vai izteikt prognozes, jo šis būs pirmais gads, kad strādāsim "normāli" pēc pandēmijas - salīdzinoši brīvā režīmā," skaidro Zukulis. Vienlaikus viņš atzīmē, ka ik vasaru "Tiamo grupa" tūrisma pieplūdumu izjūt Liepājā, kur kompānijas bāru un kafejnīcas apmeklē, piemēram, viesi no Lietuvas.

"Lielākā daļa mūsu viesu arī vasarā tomēr ir vietējie iedzīvotāji. To gan varam apgalvot tikai pēc sajūtām, jo statistiku, vai viesis ir tūrists vai vietējais, mēs neveidojam un pat neredzam iespēju to objektīvi darīt," pauž Zukulis.

Tikmēr Latvijas Bāru asociācijas (LBA) valdes loceklis Oskars Ikstens komentē, ka, par spīti nelabvēlīgajai situācijai, ko sekmējusi inflācija, karš un enerģētikas krīze, bāru nozarē ir jūtams pavasaris un piedāvājums paplašinās.

"Paredzam, ka vasara būs peļņu nesoša," prognozē Ikstens. Viņš gan nenoliedz, ka pēdējos gados durvis slēgušas vairākas populāras izklaides vietas, taču "Rīga nekad nebūs gatava, un to noteikti var teikt par izklaides industriju".

Lielo pasākumu ietekmi uz tūrisma nozari vērtē neviennozīmīgi

"Jebkurš pasākums, jebkura aktivitāte dod pienesumu. Es uz šiem pasākumiem skatos ļoti cerīgi. Cerams, ka maijā atbrauks hokeja līdzjutēji un būs pilnas tribīnes, no kā iegūs gan viesnīcas, gan restorāni, gan citi pakalpojumu sniedzēji," norāda LVRA priekšsēdētājs. Līdztekus par Dziesmu un deju svētku ietekmi uz nozari Kalniņš izsakās piesardzīgi, akcentējot problemātisko pasākuma biļešu iegādi.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras pārstāve Rita Pētersone uzsver, ka Dziesmu svētkiem, hokeja čempionātam un mūzikas festivālam "Positivus" būs pozitīva ietekme gan uz tūrisma nozari, gan ekonomisko attīstību pilsētā. Tostarp minētie pasākumi notiek ar lielu pašvaldības finansiālo atbalstu, lai tostarp sekmētu tūrismu un ekonomisko aktivitāti pilsētā.

"Pēc šī brīža pārdoto biļešu apjoma var prognozēt, ka hokeja laikā Rīgā ieradīsies vismaz 20 000 ārvalstu viesu," paredz Pētersone, iestarpinot, ka arī "Positivus" festivāla ārvalstu apmeklētāju skaits šogad noteikti būs lielāks nekā pagājušajā gadā, kad ceļošanu lielā mērā ietekmēja Krievijas sāktais karš Ukrainā.

Līdztekus jau minētajiem notikumiem, Pētersone uzskaitīja arī maijā paredzēto "Rimi" Rīgas maratonu, kas uz Rīgu atvedīs maratona tūristus, kā arī septembra beigās plānoto Pasaules čempionātu skriešanā, kurā arī plānota ārvalstu skrējēju dalība.

ALTA izpilddirektores Trupovnieces ieskatā lielo pasākumu ietekme uz Rīgu kā tūrisma galamērķi ir vērtējama divējādi - no vienas puses lielie pasākumi nodrošina periodus, kad tiek sasniegts liels tūristu skaits, augsti naktsmītņu izmantošanas rādītāji, tomēr tie ir īstermiņa notikumi, kuriem nav tiešas ietekmes uz visu tūrisma vasaras un ziemas sezonu.

"Mūsu galvenais uzdevums un tas, ko mēs kā asociācija aicinām, ir intensīvāks darbs ar Latvijas kā galamērķa tēlu, pozicionējot Latviju kā joprojām drošu, aizraujošu un interesantu ceļojumu galamērķi Ziemeļeiropā," uzsver Trupovniece.

Tikmēr uz hokeja čempionāta norisi ar satraukumu raugās LRB vadītājs Jenzis, pamatojot bažas ar augstām biļešu cenām, kas potenciāli var radīt izbīli tūristos. "Gribētos cerēt, ka čempionāta organizatori ir padomājuši par īpašu cenu politiku citu valstu fanu klubiem, par biļešu paketēm, kas iegādājamas par labākām cenām, tādējādi veicinot sporta līdzjutēju - tūristu - plūsmu uz Latviju," min Jenzis.

"Tiamo grupas" valdes priekšsēdētājs Zukulis min, ka grūti prognozēt, cik lielā mērā pasākumi Rīgā ietekmēs kopējos "Tiamo grupas" finanšu rezultātus. Kompānijā prognozē, ka Dziesmu un deju svētku dalībnieki un pasākuma viesi palielinās cilvēku skaitu Rīgas picērijās. Tāpat arī citās pilsētās, piemēram, Liepājā, Jelgavā vai Daugavpilī, ik gadu novērots, ka pasākumi palielina cilvēku plūsmu ēdināšanas un atpūtas vietās.

"Lido" valdes loceklis Pētersons norāda, ka lielie pasākumi noteikti piesaistīs tūristus no citām valstīm. Viņš atzīmē, ka, pateicoties Dziesmu un deju svētkiem, kā arī Pasaules hokeja čempionātam, vairāki cilvēki arī no tālākām zemēm atbrauks uz Latviju pirmo reizi. Tikmēr mūzikas festivālu "Positivus" regulāri apmeklē gan Latvijas iedzīvotāji, gan viesi no Baltijas, Skandināvijas un citām Eiropas valstīm.

"Ēdināšanas nozare no šādiem pasākumiem tikai iegūst, jo pilsētas viesi katru dienu vismaz 1-2 reizes meklē piemērotu vietu, kur ieturēt maltīti," komentē Pētersons, piebilstot, ka lielo pasākumu laikā "Lido" apmeklētāju plūsma varētu palielināties par 20%.

Tikmēr "Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel" Pārdošanas un mārketinga direktors uzsver, ka visi lielie pilsētas pasākumi ir vērtējami pozitīvi, tostarp hokeja čempionāta periodam pieprasījums pēc viesnīcas pakalpojumiem ir augsts, un Priede cer, ka šajā laikā izdosies sasniegt pilnībā noslogotu viesnīcu.

"Pareizi, mērķēti un galvenais laicīgi uzrunājot un informējot tūristus par pasākumiem pilsētā, tas dos pozitīvu pienesumu ne tikai viesnīcām, bet visai pilsētas un valsts ekonomikai kopumā," pauž Priede.

Viņaprāt, valsts un pilsētas mārketinga institūcijām noteikti būtu jāfokusējas ne tikai uz Pasaules hokeja čempionātu un Dziesmu un deju svētkiem, bet arī uz citiem pilsētā notiekošiem pasākumiem, piemēram, Rīgas Starptautisko kino festivālu, džeza festivālu "Rīgas ritmi" un citiem. "Visi šie notikumi vairo pilsētas popularitāti un tēlu, attiecīgi veicinot uzņēmējdarbību," piebilst Priede.

"Hotel Jūrmala Spa & Conference Centre" pārstāve Šķēle norāda, ka pagaidām Dziesmu un deju svētki, hokeja čempionāts un citi pasākumi nekādi viesnīcu neietekmē. "Parasti šie lielie pasākumi piepilda Rīgu, un tad aizpildās reģionu viesnīcas, bet, tā kā šobrīd Rīgas viesnīcas vēl nav aizpildītas, arī šie viesi neizrāda interesi par Jūrmalas viesnīcām," skaidro Šķēle, piebilstot, ka paralēli lielajiem pasākumiem viesnīca piesaista korporatīvos klientus, konferences un SPA grupas no Skandināvijas.