Mākslīgais intelekts: kādas pārmaiņas tas viesīs darba tirgū?
Viens no šobrīd aktuālākajiem tematiem visā pasaulē ir saistīts ar tehnoloģisko attīstību un procesu digitalizāciju, vienlaikus ļaujot samazināt izmaksas un palielināt darba ražīgumu. Taču ne mazāk būtisks ir jautājums par to, kā nākotnē mākslīgais intelekts ietekmēs darba tirgu, nodarbinātību un globālo ekonomisko situāciju.
Cilvēks vai tehnoloģijas?
Daudz ir runāts par to, kas ir mākslīgais intelekts un kādu ietekmi tas radīs uz kopējo darba tirgu ne vien Latvijā, bet visā pasaulē kopumā. Mākslīgā intelekta pamatuzdevums ir pārņemt tās funkcijas, ko šobrīd veic cilvēks, piemēram, plānošanu, mācīšanos, notikumu prognozēšanu. Pēdējo gadu laikā, pateicoties straujai tehnoloģiju attīstībai, ir veicināti būtiski sasniegumi AI (Artificial Intelligence) nozarē. Pamatā tiek izšķirti divi AI veidi:
- programmatūra, kas darbojas kā virtuālie palīgi, meklētājprogrammas un spēj analizēt attēlus;
- datortehnikās integrētie AI risinājumi: bezpilotu lidaparāti, autonomi automobiļi, roboti.
Taču tehnoloģijām attīstoties, tiek radīti arvien jauni mākslīgā intelekta risinājumi, kas spēj aizvien labāk imitēt cilvēku darbības. Tā, piemēram, AI nozares līderis “OpenAI” aizvadītā gada novembrī prezentēja savu jaunākās paaudzes čatbotu – ChatGPT, kas spēj brīvi sazināties ne vien vairākās valodās, bet sniedz padomus, raksta tekstus, komponē un pat programmē.
Taču, kurās programmēšanas valodās visbiežāk veido mākslīgā intelekta risinājumus? Visbiežāk tās ir CC++,R,Java un Scala. Piemēram, Java ir visplašāk lietotā programmēšanas valoda pasaulē, kas tiek pielietota dažādiem mērķiem – tajā skaitā arī AI risinājumiem.
Profesijas, pēc kurām nākotnē varētu sarukt pieprasījums
No vienas puses pozitīvi ir vērtējama tehnoloģiskā attīstība, kas cilvēka ikdienu padara vienkāršāku, bet tas rada zināmas bažas, ka jau pavisam drīzā nākotnē profesijas, kas šobrīd darba tirgū ir pieprasītas, savu aktualitāti varētu zaudēt.
Viena no nozarēm, kas varētu tikt pilnībā digitalizēta, ir klientu apkalpošana. Jau šobrīd mākslīgais intelekts Latvijā ir integrēts vairāku uzņēmumu interneta vietnēs (mājaslapās), tādā veidā saviem klientiem nodrošinot nepārtrauktu (24/7) komunikāciju un tehnisko atbalstu.
Paredzēts, ka laika gaitā procesu automatizācijas un mākslīgā intelekta attīstības rezultātā samazināsies pieprasījums pēc transporta un loģistikas nozaru darbiniekiem, biroja un administratīvo darbu veicējiem, kā arī pēc ražošanā, pārdošanas jomā un pakalpojumu nozarē strādājošajiem.
Tomēr jāatzīmē arī pozitīvais aspekts. Tehnoloģijas nespēj pilnvērtīgi funkcionēt bez cilvēka iesaistes, tādēļ digitalizācijas rezultātā pieaugs pieprasījums pēc jaunām profesijām. Turklāt nekad nav par vēlu investēt sevis pilnveidošanā, apgūstot jaunas prasmes un zināšanas, lai nezaudētu konkurētspēju darba tirgū. Būtiski ir attīstīt radošumu, komunikācijas prasmes, spēju ātri mācīties, kā arī reaģēt nestandarta situācijās un “domāt ārpus rāmjiem”.
Pastāv arī dažādi faktori, kas var kavēt digitalizācijas procesu, piemēram, sabiedrības vēlme, lai noteiktus pakalpojumus (piemēram, aprūpes) sniegtu tieši cilvēki, nevis robotizētās tehnoloģijas.
Pārmaiņas – ne tikai darba tirgū
Automatizācija viesīs pārmaiņas ne vien darba tirgū, bet arī, piemēram, izglītības nozarē. Virtuālo pedagogu galvenā priekšrocība būs spēja katram audzēknim nodrošināt individuālu pieeju visa mācību procesa garumā. Piemēram, skolniekam pildot uzdevumu datorā, virtuālais skolotājs norādīs uz kļūdu un uzreiz izskaidros, kā to izlabot.
Mākslīgais intelekts kļūst arvien gudrāks, taču tāpat kā jebkura tehnoloģija, arī šajā gadījumā tas sniedz gan būtiskas priekšrocības, gan arī zināmus riskus, ko jau laikus ir jāapzinās. Vairāk par mākslīgā intelekta plašajām izmantošanas iespējām lasi Vivus.lv rakstā: “OpenAI – vai mākslīgais intelekts spēs aizstāt cilvēkresursus?”.
Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar Vivus.lv
