Skujkoku meža stādi šopavasar pieejami ikvienam

Ko šopavasar piedāvā “LVM Sēklas un stādi”?

Šī gada labākā ziņa ir tā, ka ikviens meža īpašnieks varēs uz vietas kokaudzētavā bez iepriekšējas rezervācijas iegādāties skuju koku stādus. Iepriekšējos gados, lai meža īpašnieks būtu drošs par stādu pieejamību, bija nepieciešams laikus slēgt līgumu un rezervēt stādus. Visi lapu koku stādi gan diemžēl jau ir rezervēti, nākamie būs pieejami tikai uz rudeni. Tas skaidrojams ar lielo pieprasījumu pēc lapu koku stādiem un diezgan ierobežotajām iespējām tos izaudzēt. Pērn korekcijas ieviesa krusa, kas sakapāja vairākus simtus tūkstošu lapu koku stādu, tā samazinot iespējas šī gada pavasara piedāvājumam.

Šopavasar ir pieejami vairāku veidu stādi – egles ar uzlaboto sakņu sistēmu un ietvarstādi gan eglēm, gan priedēm. Ir arī neliels apjoms klasisko priežu kailsakņu stādu. Taču galveno uzsvaru liekam uz modernajiem stādiem – ietvarstādiem un stādiem ar uzlaboto sakņu sistēmu. 

Kas ir ietvarstādi, kas – stādi ar uzlaboto sakņu sistēmu?

Ir trīs stādu veidi. Klasiskais ir kailsakņi, ko audzē, iesējot sēkliņu zemē un gādājot, lai stāds var augt. Pazemes daļā tad veidojas trīs četras attīstītas kailas un pagaras saknes. Otrs variants ir ietvarstādi: sēkliņu iesējam šūnā ar substrātu, kur stāds aug – priede vienu, egle  divus gadus. Augot tādā šūnā, stādam izveidojas blīva sakņu sistēma. Trešais veids paredz stāda sēšanu šūnā, kur tas pavada pāris mēnešu, pēc tam to pārstāda uz lauka. Tad stādam veidojas kompakts sakņu kamols jeb uzlabotā sakņu sistēma. Ko tas dod? Pirmkārt, sakņu sistēma labāk uzņem barības vielas. Otrkārt, ir atvieglota pārstādīšana, jo kailsaknim tādā gadījumā parasti daļa saknes tiek traumēta un pēc pārstādīšanas paiet laiks, kamēr atjaunojas. Uzlabotā sakņu sistēma pārstādot netiek bojāta, un kociņš uzreiz ir gatavs ar pilnu sparu augt tālāk.

Vai taisnība, ka tagadējās priedes aug ātrāk nekā tās, kas stādītas pirms 100 gadiem?

Tās tas tiešām ir – par to jāpateicas zinātnei un meža selekcijai, atlasot vislabāko materiālu – taisnākos, veselākos un spēcīgākos kokus. Darbs meža selekcijā sākās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, izvēloties pašas labākās audzes, no tām ņemot potzarus un veidojot īpašas sēklu plantācijas. Aizvadīto gadu laikā mēs esam izstrādājuši otrās pakāpes plantāciju un patlaban strādājam pie trešās pakāpes. Ja runājam par ieguvumiem, tad katra pakāpe sagādā par 10–15 procentiem lielāku koksnes pieaugumu. Tie koki, kas patlaban aug no otrās pakāpes sēklu plantācijām, ir par 20–25 procentiem ātraudzīgāki un ar lielāku koksnes pieaugumu.

Ar kādām izmaksām jārēķinās stādu pircējiem, un vai arī šajā jomā ir vērojams cenu kāpums?

Stādu ražošanai ir vajadzīgs kūdras substrāts un minerālmēslojums, arī elektrība un gāze, ko izmanto siltumnīcās. Tam cena gadu gaitā ir augusi un, lai mēs nekļūtu par zaudējumus nesošu uzņēmumu,  stādu cenas tiek aktualizētas. Patlaban kailsakņu stādi maksā  160 eiro par tūkstoti stādu, bet ietvarstādi un stādi ar uzlaboto sakņu sistēmu – no  285 eiro par tūkstoti stādu. Te gan jāņem vērā, ka tā ir cena bez aizsargapstrādes.

Kas ir aizsargapstrāde un ko tā dod?

Jārēķinās, ka jaunaudzē stādu sagaida ne tikai svaigs gaiss un saulīte, bet arī dažādi kaitēkļi, piemēram,  priežu lielais smecernieks, kuram patīk nograuzt stāda sakņu kaklu, un ir pat gadījumi, ka tā tiek nopostīti 90 procenti stādījumu. Tādēļ stādiem nepieciešama aizsargapstrāde. Lētākais variants ir ķīmiskā apstrāde ar insekticīdu, taču ir arī alternatīvi apstrādes veidi bez ķīmijas. Tādi ir trīs: Conniflex,  Woodcoat un vasks. Izmantojot Conniflex, auga posmam apmēram 6–10 cm virs saknes uzpūš līmes kārtiņu, bet tai pa virsu uzliek plāna kvarca smilšu kārtu, kas pielīp un neļauj kukainim iegrauzties mizā. Woodcoat ir diezgan līdzīgs paņēmiens, izmantojot līmes un smilšveidīgu maisījumu. Trešais variants ir stādiņu uz īsu brīdi iemērkt izkausētā vaskā – rezultātā stumbru sedz plāna un elastīga vaska kārta, kas uz nākamajiem diviem gadiem koku pasargā no smecernieka.

Jebkurš apstrādes veids stādu sadārdzina – ja bez apstrādes tie maksā  285 eiro par tūkstoti stādu, tad aizsargapstrāde cenu palielina par 35 eiro, bet alternatīvās metodes to paceļ līdz pat  400 eiro par tūkstoti stādu vai pat vēl dārgāk.

Vai nesen pieņemtie jaunie koku ciršanas noteikumi, kas samazināja cērtamo koku diametru un raisīja bažas par lielākiem ciršanas apjomiem, ir palielinājuši pieprasījumu pēc stādiem?

Šajos koku ciršanas noteikumos ir paredzēts, ka mežu platības, kas nocirstas pēc diametra, nevis audzes vecuma, ir jāatjauno tikai ar selekcionēto materiālu. Taču jaunie noteikumi paredz arī vēl ko citu – tagad ir atļauts mežu platību atjaunošanai izmantot par 30 procentiem mazāku stādu skaitu uz hektāru. Tātad, ja agrāk 10 hektāru apstādīšanai vajadzēja 30 000 stādu, tad tagad pietiek ar 20  000 stādu. Šis būs pirmais pavasaris jaunajā režīmā, tādēļ tikai vēlāk varēsim redzēt, vai ir kādas izmaiņas. Pagaidām nejūtam, ka pieprasījums būtu pieaudzis.

Cik stādu parasti pavasarī pārdodat?

Pagājušajā sezonā realizējām 61,4 miljonus stādu. Priecājamies, jo pirmo reizi pārsniedzām 60 miljonu slieksni. No šī skaita mazliet vairāk nekā puse iestādīta LVM mežos, apmēram 15 miljonus iegādājās privāto mežu īpašnieki tepat Latvijā, bet atlikušie 15 miljoni aiziet eksporta tirgū, pārsvarā Zviedrijā un Igaunijā.

Ar ko atšķiras jūsu audzētie stādi no privāto audzētavu piedāvājuma?

Mēs par savas produkcijas kvalitāti esam pārliecināti par visiem  100 procentiem, jo ražošanas process mums ir sertificēts un ikvienam stādam,  nonākot pārdošanā, ir jāatbilst noteiktam standartam. Tādēļ, atverot kasti vai maisu ar LVM marķējumu, pircējs var būt drošs, ka saņems patiešām pašus kvalitatīvākos stādus.

Raksts tapis sadarbībā ar "Latvijas valsts meži".