Aptaujā noskaidrots, kāpēc Latvijas iedzīvotāji neizvēlas elektroauto
Nepietiekami plašs uzlādes tīkls un iekšdedzes dzinēju automašīnu sniegtā iespēja nobraukt garākas ceļa distances ir visbiežāk uzsvērtie negatīvie aspekti, ko Latvijas iedzīvotāji piemin saistībā ar elektroauto izmantošanu, secināts "Citadele Leasing" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktajā aptaujā.
Iedzīvotājiem, kuri piedalījās pētījumā, bija iespēja atzīmēt vairākus, viņuprāt, svarīgākos elektroauto mīnusus. Norādītie mīnusi savukārt tika atlasīti, ņemot vērā dažādus pieņēmumus par elektroauto lietošanu.
Iekšdedzes dzinēju piedāvātā iespēja mērot tālāku ceļu ir visbiežāk pieminētais elektroauto negatīvais aspekts - to uzsver 54% aptaujāto, savukārt nepietiekami plašu uzlādes vietu problemātiku atzīmē gandrīz tikpat jeb 52%. Uzlādes tīklu kā lielāko problēmu raksturo iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā - aptuveni 62% respondentu.
Elektroauto cenu un to, ka cena iekšdedzes dzinēju automašīnām, viņuprāt, ir krietni zemāka - to aptaujātie iedzīvotāji norāda kā trešo biežāk minēto iemeslu (46%), kas potenciāli atturētu viņus no elektriskās mašīnas iegādes. Vienlaikus tikpat svarīgs faktors aptaujātajiem ir baterijas maiņas dārgās izmaksas (43%), ja nepieciešams to mainīt.
Kā ceturto negatīvo faktoru aptaujātie izceļ to, ka elektroauto uzlāde, viņuprāt, prasa ilgu laiku - to atzīmē 44%, kamēr gandrīz tikpat jeb 42% norāda, ka elektromobili nav iespējams uzlādēt mājās bez specializētas infrastruktūras.
Valsts atbalstu kā nepietiekamu elektroauto iegādē raksturo 19% aptaujāto, un šādas domas raksturīgas iedzīvotājiem, kuri pārsnieguši 50 gadu vecumu. Nepietiekamu valsts atbalstu kā negatīvu faktoru krietni biežāk min cilvēki, kas ikdienā dzīvo ārpus Rīgas. Rīgā valsts atbalstu kā nepietiekamu min gandrīz uz pusi retāk nekā reģionos. Kaimiņvalstīs lielāku atbalstu elektroauto iegādē sagaida vēl biežāk - Lietuvā to vēlētos 32%, Igaunijā - 25%.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju saistībā ar elektroauto iegādes un lietošanas aspektiem banka "Citadele" kopā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2023. gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot 1006 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
