Piena cenu kritums gremdē Latvijas zemniekus
foto: Shutterstock
Piena kannas Latgalē gaida autocisternu. Tādu skatu tagad reti kur var redzēt, un, turpinoties iepirkuma cenu kritumam, arī govis kļūs par retumu.
Bizness un ekonomika

Piena cenu kritums gremdē Latvijas zemniekus

Kas Jauns Avīze

Straujais piena iepirkuma cenas kritums nav vērojams veikalos, taču dzen izmisumā lauksaimniekus. Viens no lielākajiem kooperatīviem “Piena loģistika” lēš, ka tikai pāris mēnešos iepirkuma cena samazinājusies pat par 40 procentiem un zemnieki spiesti strādāt zem pašizmaksas.

Dienvidkurzemes novada zemnieku saimniecības "Birzītes 1" vadītāja Vizma Sileniece Latvijas Radio atzinusi, ka šis ir straujākais kritums, ko pieredzējusi daudzu gadu laikā.

Samazina par 20 centiem

“Maksimālā cena mūsu saimniecībai bija 54 centi uz 1. septembri, tad uz septembra beigām jau bija vēstule, ka samazina par četriem centiem. Tad vēlāk vēl samazināja, un tagad jau esam saņēmuši vēstuli no kombināta, ka piena cena mums ir 34 centi. Mēs divās dienās nododam teju desmit tonnas un, protams, bijām ļoti priecīgi, kad bija augstāka cena, jo patiešām varējām strādāt, remontēt kūtis un plānojām lielāku remontu. Tas nozīmē, ka tagad būs stagnācija,” stāsta Sileniece.

Kooperatīva “Piena loģistika” vadītājs Agris Ludriksons teic, ka patlaban “zemniekiem cena ir zem 30 centiem, bet bija pat virs 50 centiem”. Īpaši skarbi ir tiem, kuri veikuši ieguldījumus un uzņēmušies kredītsaistības.

Tagad ferma ir tukša

Nestabilitāte atsevišķām saimniecībām liek mainīt nodarbošanos. “2021. gada novembrī mēs pārtraucām piena ražošanu un izvedām pēdējās piena devējas no fermas, bet pēdējās teles un vēl tās, kas bija grūsnas, izvedām pērn martā, un tagad ferma ir tukša,” Latvijas Radio atklāj Ieva Alpa-Eizenberga no Salacgrīvas.

Tagad viņas saimniecībā audzē graudus, ko jau darīja līdztekus piena lopkopībai. Pēc teju 30 gadiem no piena nozares saimniecība atteicās, un neprognozējamās cenas veicināja šo lēmumu.

Zemnieks Kristaps Averjanovs no Prodes pagasta Augšdaugavas novadā ir pārliecināts: “Gluži kā citas nozares mūsu valstī arī piena lopkopība tiks likvidēta.” Viņš “Facebook” raksta, ka dažs ministrijās nezina darba sūrumu ne tik, cik melns aiz naga, kamēr pats kopš agras bērnības ar brāli un māsu gājis lauku darbos. “Zaļās politikas ietvaros jāizskauž lopkopība, samazināsies taču CO2 emisijas, būsim zaļi,” drūmi ironizē Averjanovs.

Lielāko daļu eksportē

Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane norāda, ka saimniecības ir dzīvotspējīgas, ja par pienu var saņemt vismaz Eiropā vidējo cenu, kā bija pērn. Zemkopības ministrija sola meklēt risinājumus.

Latvijā no pārstrādē iepirktā kopējā piena daudzuma tikai 35% tiek izmantoti vietējo produktu ražošanai, pārējo svaigpiena vai produktu veidā eksportē. Pārstrādātāji skaidro, ka iepirkuma cena atkarīga no situācijas pārējā Eiropā, kur izveidojies sviesta, sauso produktu un industriālo piena produktu uzkrājums, tāpēc mazinājies pieprasījums un cena.

Tikmēr “Maxima” piens maksā no 0,99 līdz 1,99 eiro par litru, “Rimi” no 1,35 līdz 1,99 eiro.