Vairums pilsētu Jaungada salūtu nešaus, taču kā ir ar iedzīvotāju interesi un iespējām?
Tuvojoties gadumijai, aktualizējies jautājums par uguņošanu, ko tradicionāli organizē arī pašvaldības. Šogad no tās atteikušās vairums pilsētu, tostarp arī kā iemeslu minot Latvijā nonākušos bēgļus no Ukrainas. Taču pirotehnikas tirgotāju stāstītais liek domāt, ka pirmās 2023. gada minūtes Latvijā klusas nebūs.
Kā zināms, Rīgas un Pierīgas pašvaldības gadu mijas uguņošanas nerīkos. Šāds lēmums skaidrojams ar starptautisko ģeopolitisko situāciju, Ukrainas bēgļiem Latvijā un salūtam raksturīgo trokšņu līmeni, kas var asociēties ar karu.
Tas gan neesot vienīgais iemesls. Cita starpā pašvaldības arī vēloties mazināt vides piesārņojumu un netraumēt mājdzīvniekus.
Šie apsvērumi jau iepriekšējos gados ir aktualizējuši jautājumu par to, ir vai nav pareizi turpināt uguņošanas tradīciju kā gadumijā, tā citos pašvaldību pasākumos.
Rīgas svētku uguņošana
Rīgas svētku uguņošana 11.novembra krastmalā.
Rīgas dome neuguņos, bet privāti tas nav liegts
Rīgas domē (RD) atgādināja, ka galvaspilsētas administratīvajā teritorijā ir aizliegts izmantot pirotehniskos izstrādājumus laikā no pulksten 23.00 līdz 7.00, ja tas nav saskaņots ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, izņemot valsts noteiktajās svētku dienās.
Tas attiecīgi nozīmē, ka privātpersonas drīkst izmantot pirotehniku 31. decembrī un 1. janvārī, taču RD piekodina, ka to nedrīkst darīt RD rīkotu pasākumu teritorijās.
Tirgotāji aktīvi reklamē pirotehniku
Taču, neskatoties uz vairuma Latvijas pašvaldību nostāju, virkne pirotehnikas tirgotāju itin cītīgi reklamē savu produkciju internetā un citviet.
Jauns.lv sazinājās ar diviem šādiem veikaliem, lai noskaidrotu, kāda šogad ir cilvēku interese par pirotehnikas izstrādājumiem, un vai ar pārdošanu sokas labāk nekā iepriekšējos gados.
Torņkalnā atrodamā veikala Pirotex.lv pārstāvis atklāj, ka šogad apgrozījums konkrētajā laika posmā esot par 20% mazāks, un cilvēku skaits veikalā sarucis par aptuveni 38%, taču ir nianse – iepriekšējais gads pirotehnikas tirgotājiem bijis tik labs, ka pat pie šādas statistikas šogad sūdzēties nevarot.
“Iepriekšējais gads bija fenomenāli labs gads, domājams, mainoties situācijai ar Covid-19, un cilvēkiem atgriežoties ierastajā ritmā. Šogad tauta arīdzan nāk un pērk. Nevarētu teikt, ka kopumā situācija ir slikta, taču nozares un mūsu specifikas dēļ ir grūti salīdzināt šo gadu ar iepriekšējiem. Salīdzinot ar 2019. gadu, piemēram, ir 28% pieaugums apgrozījumam,” atklāj veikala pārstāvis.
Runājot par Ukrainas bēgļiem, tirgotājs apgalvo, ka arī ļaudis no Ukrainas nāk, interesējas par pirotehniku: “Jā, mums ciemos ir bijuši arī bēgļi no Ukrainas, un viņi pērk pirotehniku. Mums ir arī otrs bizness, ar kuru iesaistāmies palīdzības sniegšanā, ziedojam.”
Ukrainas bēgļi Latvijā aktīvi iesaistās darba meklējumos
Ceturtdien, 9. jūnijā, no plkst.12.00 līdz 15.00 Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Kaļķu ielā 1 notika otrā darba birža, kuru ...
Valmieras novadā reģistrētais SIA “Pirotehnikas centrs” norāda, ka šogad nav ne sliktāks, ne labāks gads par iepriekšējo.
“Trakākie mums bija Covid-19 gadi, kad ierobežojumi nozīmēja ievērojami mazāku interesi. Būtībā ļaudis visvairāk nāk tieši laikā no 29. līdz 31. decembrim – pašās pēdējās dienās,” pieredzē dalās tirgotavas īpašniece Ilvija Kokina.
Arī SIA “Pirotehnikas centrs” apgalvo, ka šogad par pirotehnikas izstrādājumiem interesējas un tos pērk arī ļaudis, kuri Latvijā ieceļojuši no Ukrainas.
Ventspilī aptaujātie bēgļi atbalsta uguņošanu
Latvijā šobrīd atrodas vairāk nekā 35 000 ukraiņu bēgļu, un Iekšlietu ministrijas aplēses liecina, ka aptuveni 31% no viņiem ir bērni.
Pirms kāda laika ievērību izpelnījās aktiera Intara Rešetina pieredze, kuru viņš atstāstīja labdarības maratona “Dod pieci!” ietvaros.
Viņa ģimene savās mājās izmitinājusi vecmammu ar mazbērniem no Ukrainas un jau pirmajā dienā plīstošas krūzes troksnis vienā no bērniem izraisījis panikas lēkmi.
Tajā pašā laikā aptauja, kura veikta Ventspils pašvaldībā, norāda uz citādu tur mītošo Ukrainas bēgļu viedokli.
Lai noskaidrotu izmitināto bēgļu viedokli, Ventspils pašvaldība jau novembrī sazinājās ar Irinu Hurbačuku, kura ir viena no patvēruma meklētājām un pašlaik arī Ventspils ukraiņu koordinatore, ar lūgumu apzināt savu tautiešu viedokli par gaidāmo svētku uguņošanu, informē pašvaldība.
Tika veikta aptauja, kuras rezultāti uzrādīja, ka 82% aptaujāto ukraiņu atbalsta svētku uguņošanu Ventspilī.
Tāpat aptaujātie norādīja, ka viņi vienmēr ar prieku apmeklē visus svētkus un organizētos pasākumus Ventspilī.
Ukraiņi vēloties kopā ar ventspilniekiem svinēt latviešu tradīcijas un kopā dalīties priekā, tāpēc Jaunā gada svētku uguņošana nebaida, bet tieši otrādi – piešķir svētku sajūtu.
Kā uzsvēra Ventspils ukraiņu kultūras biedrības "Kobzar" vadītāja un atbalsta, humanitārās palīdzības ukraiņiem Ventspilī koordinatore Marija Antonova, neviens ukrainis nevēlas, lai viņu dēļ Latvijā un Ventspilī atceltu svētkus.
"Latvija tik ļoti daudz palīdz ukraiņiem, un mēs nevēlamies, ka kara dēļ vēl būtu jāatsakās no svētku svinēšanas un salūta. Jau Covid-19 pandēmijas dēļ cilvēkiem bija liegta pulcēšanās un svētku svinēšana, tādēļ mēs esam pauduši savu atbalstu svētku organizatoriem pilsētā un arī paši apmeklējam kultūras pasākumus un iesaistāmies svinībās," skaidro Antonova.
